Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka rudenī, iestājoties vēsākam laikam, strauji pieaug ugunsgrēku un tajos bojā gājušo cilvēku skaits.

Apkures sezonas laikā visizplatītākie ugunsgrēku iemesli ir nepiemērota kurināmā lietošana, krāšņu pārkurināšana, neuzmanība ekspluatējot malkas plītis un krāsnis, šķidrā kurināmā ierīces, kā arī kurtuvju un dūmvadu nepareiza izbūve un bojājumi, siltumierīču atstāšana bez uzraudzības, kā arī bojātu vai nolietotu elektrisko apsildāmo ierīču izmantošana. 

Pirms aktīvi sākt apkurināt savu mājokli pašu spēkiem, neatkarīgi no pielietojamā apkures veida, obligāti ir jāpārliecinās par jūsu rīcībā esošās siltuma ieguves ierīces ugunsdrošību.

Cietā kurināmā un gāzes apkures ierīču ugunsdrošība

Netīrīts skurstenis – tātad ugunsbīstams. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, savlaikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 C. Šāds pēkšņs, straujš termiskais šoks var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādejādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām.

Ja skurstenis aizdegas, lai arī cik tas nebūtu grūti, svarīgi ir saglabāt pašsavaldīšanos un apjukumā censties nepieļaut aplamu rīcību. Nekavējoties blīvi aizveriet apkures krāsns vai plīts gaisa pieplūdes durtiņas un maksimāli samaziniet šībera atvērumu. Tas samazinās temperatūru skursteņa iekšienē. Jāzina, ka skursteņa dzēšanas un ātrākas temperatūras pazemināšanas nolūkā nedrīkst izmantot ūdeni – straujo temperatūras svārstību dēļ tas var izraisīt krāsns, plīts un dūmeņa korpusa sagraušanu, kas situāciju var padarīt vēl dramatiskāku.

Saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumiem, apkures iekārtas un ierīces pārbauda divas reizes gadā, ja eksplua¬tācijas noteikumos nav noteikts citādi, un, ja nepieciešams, attīra no sodrējiem. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā:

reizi mēnesī – ilgdedzes apkures krāsnīm;
divas reizes – citām apkures ierīcēm.

Gribētu vērst uzmanību uz ilgdedzes apkures krāsnīm, jo degšanas intensitāte tiek regulēta ar gaisa padevi kurtuvē. Pie nepietiekamas gaisa padeves kurināmais sadeg nepilnīgi, tātad lielāks ir nesadegušo produktu apjoms, kas nosēžas –apkures ierīce ātrāk ”aizaug”, tātad jātīra biežāk. 

Ja pirms apkures sezonas mājoklī veikti remonta darbi, pārliecinieties, vai telpās un bēniņos attālums no dūmeņa ārējās virsmas līdz jebkuram degtspējīgam materiālam, kas izmantots sienas, griestu vai jumta konstrukcijās vai dekoratīvos nolūkos, nav mazāks par 10 cm.

Ja jums ir malkas plīts, tad ir jāatceras, ka plītis laika gaitā nolietojas – izdeg cepeškrāsns metāla apšuvums, izļogās durtiņas, plīts virsmā parādās spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes, šaudās liesmas. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, savlaikus nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot izļodzījušās durtiņas. Bieži izplatīta kļūda, kas tiek pieļauta plīts kurināšanā, ir tā, ka plīts durtiņu priekšā uz nedegoša materiāla loksnes vai flīzējuma tiek salikta kurināšanai ienestā malka. Tas ir nepariezi! Šai nedegošai plāksnei plīts priekšā ir pavisam cits uzdevums. Tā uztver un neļauj aizdedzināt apkārtējos degtspējīgos priekšmetus un grīdu no plīts durtiņām izkritušajām sprakšķošajām dzirkstelēm un degošām malkas daļiņām.

Ikdienā kurinot cietā kurināmā plītis un krāsnis, jābūt uzmanīgam ar šībera lietošanu. Bez uzraudzības atstāta iekurta plīts vai krāsns ar aizvērtu šīberi pirms tā izkūrusies izraisīs tvana gāzes ieplūšanu telpās kas neveiksmīgajam kurinātājam draud ar smagu saindēšanos vai pat letālu iznākumu. Tvana gāzei nepiemīt raksturīga smarža vai krāsa dēļ kā tās klātbūtne telpā grūtāk pamanāma. Ja bez redzama iemesla sāk reibt galva strauji pasliktinās pašsajūta tā varētu būt tvana gāzes iedarbība – nekavējoties atveriet logu vai durvis, lai pēc iespējas ātrāk izvēdinātu telpas, pēc tam pārbaudiet apkures ierīci.

Jebkurā mājoklī ir jābūt ugunsdzēšanas līdzekļiem pēkšņas aizdegšanās likvidēšanai un dūmu detektoriem, kas laikus brīdinās par dūmu koncentrācijas palielināšanos.

Apkure ar elektriskajām sildierīcēm

Atbilstoši Ugunsdrošības noteikumu prasībām, regulāri, reizi sešos gados ir jāveic elektroinstalācijas vadu izolācijas pretestības mērījumi. Ir jāzina, ka šādus mērījumus veic ar speciālas mēraparatūras palīdzību un iegūtos rezultātus pienācīgi apstrādāt un sniegt praktiskus ieteikumus var tikai kvalificēts speciālists.

Pirms vairākiem desmitiem gadu un senāk būvētās ēkās vēl ir saglabājies alumīnija elektroinstalācijas vadu tīkls, kas pēc saviem tehniskajiem parametriem jau tā ierīkošanas procesā bija piemērots nelielas jaudas patērētāju barošanai, kuru summāra jauda tajos laikos nepārsniedza dažus kilovatus (kw), taču salīdzinājumā ar senāk būvēto ēku alumīnija elektroinstalācijas vadu tīklu, mūsdienu mājokļos ikdienā lietoto elektroierīču summārā jauda ir pieaugusi vismaz 8 -10 reizes vairāk. Tādēļ ugunsdrošības pats galvenais faktors ir elektroinstalācijas vadi un pieslēgarmatūra (drošinātāji jeb korķi, aizsargautomāti, rozetes, slēdži) un tai jābūt atbilstošai sadzīvē darbināmo elektroierīču jaudai.

Ja sildierīces darbināšanas laikā konstatējat vadu silšanu un korķu, aizsargautomātu regulāru “izsišanu” – tas norāda uz pieslēguma vadu neatbilstību pieslēgtās ierīces patērējamās strāvas stiprumam. Sliktākais, ko šādā situācijā mēdz izdarīt, ir esošo korķu aizstāšana ar jaudīgākiem. Rezultātā pārmērīgi noslogotie nepietiekama resnuma vadi sakarsīs līdz tādai temperatūrai, kas nenovēršami izraisīs ēkas degtspējīgo  konstrukciju aizdegšanos, uz kuru pārmērīgi jaudīgais korķis tā arī nespēs savlaicīgi reaģēt. Šajā gadījumā aizsargatomāti būs lietderīgāki, jo tie ir jūtīgāki par korķiem, tādēļ tie nostrādā ātrāk par korķiem, pasargājot vadus no pārkaršanas.
Nākamais ugunsdrošības faktors ir sildierīču pieslēgarmatūras – rozešu un slēdžu stāvoklis. Ieteicams vismaz reizi gadā, pirms sildierīču aktīvas lietošanas uzsākšanas pārbaudīt kontaktu stāvokli rozetēs un iztīrīt tās no putekļiem. Ja, pieslēdzot sildierīci, rozetē konstatējat sprakšķus, dzirksteļošanu, tas norāda uz atslābušiem vadu stiprinājumiem pašā rozetē. Ja, atverot rozeti, konstatējat dzirksteļošanas rezultātā radušos vadu izolācijas, kontaktu vietu apdegumus, nogrieziet bojāto vadu daļu un ielieciet jaunu rozeti. Ignorējot norādītos iespējamos bojājumus pieslēgarmatūrā, riskējat ar vadu sakaršanu un tam sekojošu ēkas degtspējīgo konstrukciju aizdegšanos.

Normatīvu ievērošana

Katram apkures ierīces īpašniekam vajadzētu iepazīties ar normatīvo dokumentu bāzi. Tie ir pieejami internetā ikvienam interesantam, savukārt Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.82 ”Ugunsdrošības noteikumi” ir pieejami arī VUGD mājas lapā internetā – www.vugd.lv.

 Prasības, kuras saistītas ar konkrēta apkures veida izbūvi nosaka būvnormatīvi (Ekonomikas ministrijas mājas lapa sadaļa ”Būvniecība”)
 – būvnormatīvi LBN 201- 07 ”Būvju ugunsdrošība”;
 – LBN 231 – 03 ”Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija”;
 – LBN 261 – 07 ”Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve”.

Romāns Andrijauskas,
VUGD Kurzemes reģiona brigādes
Liepājas 1. daļas komandieris