Bezbiļetnieku strīdi ar sabiedriskā transporta kontrolieriem nav nekāds retums. Kā tie rodas un kā tiek risināti, vaicājām Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras Kontroles daļas vadītājam Sergejam Dikterjovam un kontrolierēm Ingai Treilībai un Gunai Maulicai.

Lai gan Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūra, kurā strādā abas kontrolieres, izveidota tikai pirms trim gadiem, lai nodrošinātu kontroli visos Liepājā kursējošajos sabiedriskā transporta līdzekļos, abas mūsu sarunu biedrenes ir ar desmit gadu stāžu kontroliera darbā. Inga Treilība agrāk strādāja kokzāģētavā. Kad tā bankrotēja, ar paziņu palīdzību atrada tramvaja biļešu kontrolieres darbu. Guna Maulica pirms desmit gadiem sāka strādāt Autobusu parkā par biļešu kontrolieri. Nu viņas turpina to pašu darbu Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūrā, kur patlaban strādā 14 kontrolieri, no kuriem tikai trīs ir vīrieši. Savus pienākumus kontrolieri vienmēr pilda pārī. “Gan tāpēc, lai ātri paspētu izkontrolēt transporta līdzeklī braucošos pasažierus, gan arī tāpēc, lai būtu liecinieki, ja rodas konflikti,” saka S. Dikterjovs. Kontrolieres vēl piebilst, ka pārinieks vajadzīgs arī tad, ja noķer kādu bezbiļetnieku un jāsauc palīgā Pašvaldības policija. Tad viens paliek kopā ar zaķi, bet otrs pabeidz biļešu kontroli.

Kontrolieri bezbiļetniekus iedala vairākās grupās. Pirmā – jau gadiem labi zināmie zaķi, kas soda naudu uz vietas nemaksā. “Viņi kontrolierus sagaida ar tādu kā pārākuma apziņu – ko jūs man padarīsiet?” stāsta sievietes. Guna piebilst: “Mēs sasveicināmies gandrīz kā seni paziņas.” Reizēm, redzot, ka iekāpj kontrole, viņi mēģina izšmaukt no transporta. Daļa no šiem zaķiem ir arī regulārie konfliktētāji. S. Dikterjovs skaidro, ka pasažieriem, kas nevar 10 eiro soda naudu samaksāt uz vietas, izraksta soda kvīti, kurā norādītais sods nu jau ir 30 eiro, kas jāapmaksā 30 dienu laikā.

Otra grupa – skolēni. Daļa no tiem stāsta, ka mēnešbiļeti aizmirsuši mājās, bet daļa brauc par zaķi, taupot vecāku iedoto naudu citām vajadzībām un cerot, ka nepieķers. Kontrolieres stāsta par veco triku, kad braucējs stāv pie kompostiera, lai reģistrētu biļeti, iekāpjot kontrolei. “Arī par to var sodīt, jo pēc noteikumiem tas jāizdara tūlīt pēc iekāpšanas transportlīdzeklī,” kontrolieres skaidro un atceras kādu sievieti, kas, pieķerta braucam bez biļetes, stāstījusi, ka iekāpusi tikai iepriekšējā pieturā un nav paspējusi sameklēt taloniņu. Autobusa šoferis gan bija ievērojis, ka viņa brauc jau vismaz piecas pieturas.

Nesmuki, bet dažkārt vecāki jau bērnībā iemāca saviem bērniem blēdīties, lai varētu izmantot iespēju, kas pirmsskolas vecuma bērniem ļauts braukt bez maksas. “Brauc mamma ar bērnu. Prasām: “Cik tev gadu?” Bērns stāv, acis nodūris, un neko nesaka, bet mamma mudina: “Nu, saki, ka tev seši gadi!” Bet skaidri redzams, ka bērns ir vecāks. Viņam gandrīz vai asaras acīs – nobijies un varbūt arī kauns,” stāsta kontrolieres.

Trešā zaķu grupa – skandālisti. To spektrs pēc kontrolieru novērojumiem ir ļoti plašs. Lielākoties cilvēki darbspējīgā vecumā, un nav īsti saprotams, kāpēc viņiem nav biļetes. Reiz kāda dāma pēc pieķeršanas atzinusies, ka gribējusi pārliecināties, kā tas ir – braukt bez biļetes, un sodu atteikusies maksāt. Kad brīdināta, ka saņems soda kvīti, kurā maksājamā summa būs norādīta jau trīsreiz lielāka, tēlojusi, ka paliek slikti. No piedāvājuma izsaukt ātro palīdzību atteikusies – veselība atgriezusies, taču sekojusi virkne lamuvārdu, tāpēc palīgā saukti policisti. “Ar viņiem mums ir bieža sadarbība,” neslēpj kontrolieres.

Daļa pasažieru mēģina situāciju atrisināt, piedāvājot samaksāt mazāku naudas summu par prasīto. “Mums saka: “Ņemiet divus, citreiz piecus latus.” Bet mums nav kvīšu par šādu summu.” Guna turpina: “Cilvēki domā, ka iekasētā soda nauda paliek mums samaksā par darbu, bet tā nav.” Inga viņu papildina: “Šo naudu nododam kasē.”

Bet varbūt kontrolieri ir ieinteresēti iekasēt pēc iespējas vairāk soda naudu? Vai ir plāns, kas jāizpilda? S. Dikterjovs smejot saka: “Nē, tāda plāna gan nav, un kontrolierus nesoda par neizpildītu iekasējuma apjomu.” Viņš gan neslēpj, ka kaut kāds stimuls iekasēt soda naudu par braukšanu bez biļetes kontrolieriem ir gan. 30% no iekasētās soda naudas kontrolieri saņem prēmijā. Mēnesī vidēji soda naudās aģentūra iekasē no tūkstoša līdz pusotram tūkstotim eiro. “Un tie, kas uzskata, ka izrakstīto soda kvīti var neapmaksāt, smagi maldās,” saka S. Dikterjovs. “Ja noteiktajā laikā naudu nesamaksā, lietu nodod parādu piedzinējiem, un tad jau summa ir lielāka.” Esot gadījumi, kad parādnieks pēc tam, kad saņēmis prasību no parādu piedzinēja, ierodas aģentūrā ar lūgumu ļaut sodu samaksāt. “Bet tad jau ir par vēlu, vairs neko nevar līdzēt,” saka S. Dikterjovs. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 19.maija numurā.

#kvards-20160519-04#