Portāla redakcijā vērsās kāds Zaļās birzs iedzīvotājs, kurš pastāstīja, ka diennakts tumšajā laikā Grīzupes ielā nedeg apgaismojuma lampas virs gājēju pārējām. ”Tā ir jābūt, vai arī tā ir kaut kāda tehniska problēma?” jautā liepājnieks. 

”Kad izkāpju no autobusa un šķērsoju šo ielu vakaros, nejūtos droši. Mašīnas ne vienmēr pamana gājējus un piebremzē tikai pēdējā brīdī. Jā, pati iela ir apgaismota, tomēr, kam tad lampas virs pārējām ir vajadzīgas, ja tās nedarbojas?” neizpratnē ir mikrorajona iedzīvotājs.

No Liepājas komunālās pārvaldes portāls liepajniekiem.lv uzzināja, ka iestāde esot informēta un jautājums tikšot atrisināts janvārī vai februārī. Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls portālu informēja, ka posmā no Cukura ielas līdz 14.novembra bulvārim ir izbūvētas trīs jaunas gājēju pārejas ar apgaismojumu un tur apgaismojums darbojas. Savukārt Grīzupes ielā no 14.novembra bulvāra līdz pagriezienam uz slimnīcu ir trīs gājēju pārejas – virs tām apgaismojums darbojas daļēji. 

Štāls uzsver, ka šajā posmā apgaismojums ir izveidots 2014/2015. gadā, kad pilsētā īstenoja lielo ielu apgaismojuma projektu, nevis Grīzupes ielas pārbūves ietvaros. Šajā posmā pāreju apgaismojums netika nomainīts, bet atstāti agrāk uzstādītie gaismekļi. Gada beigās noslēgsies iepirkums par moderno LED tipa gaismekļu piegādi, savukārt nākamā gada sākumā tie tiks piegādāti un ierīkoti. 

”Visā pilsētā lampas tiks nomainītas 190 gājēju pārējās, arī Grīzupes ielā,” teica A.Štāls. Viņš uzsvēra, ka šobrīd Grīzupes iela ir gaiša un ka pilsētā ir vietas ar sliktāku apgaismojumu. ”Bet, protams, iedzīvotāju papildus drošībai ir nepieciešams, lai arī gājēju pārejas ir apgaismotas.”

Grīzupes ielas rekonstrukcija sākās 2017. gada augustā un tika pabeigta šī gada jūnijā, savukārt ekspluatācijā iela nodota septembrī. Divu gadu laikā atjaunota brauktuve visas ielas garumā, izveidots gājēju un velobraucēju ceļš. Tāpat tika ierīkots apgaismojums tajos posmos, kur tā nebija, ka arī uzstādītas apgaismojuma lampas virs gājēju pārējām. 

Projekts izmaksāja 5,16 miljonus eiro, no kuriem 3,95 miljoni bija ES Kohēzijas fonda finansējums, 0,18 miljoni – valsts dotācija, bet 1,03 miljonus piešķīra Liepājas pašvaldība.