Latvijā vērojams straujš mājsaimniecību intereses pieaugums par saules un vēja enerģijas izmantošanu. Ievērojams skaits mājsaimniecību, tostarp arī mūspusē, investējušas vēja ģeneratoru un saules paneļu uzstādīšanā. Arī Andris Jākobsons uz savas privātmājas jumta Bernātos novietojis 16 paneļus, taču atzīst, ka ir vīlies, jo atpelnīt ieguldītos līdzekļus nav iespējams.

Trešdaļa gribētu ražot savu elektrību

Lai gan Latvijā saule ir vēl nepietiekami novērtēts enerģijas avots, šobrīd vērojams straujš mājsaimniecību intereses pieaugums par saules enerģijas izmantošanu. Pēdējo trīs gadu laikā divkārt palielinājies to mājsaimniecību skaits, kuras pašas ražo enerģiju, liecina uzņēmuma “Enefit” apkopotie dati. Ja 2015. gadā tikai 233 mājsaimniecības bija uzstādījušas iekārtas enerģijas ražošanai, tad pērnā gada nogalē jau 474 mājsaimniecības bija ieguvušas enerģijas ražotāja statusu. Un 94% no tām izmantoja tieši saules paneļus. Savukārt šogad veiktais pētījums rāda, ka 30% Latvijas patērētāju apsver domu par saules enerģijas izmantošanu savos mājokļos. “Enefit” vien mēnesī saņemot ap 70 pieteikumu saules paneļu uzstādīšanai.

Firmas “Enefit” mājsaimniecību segmenta vadītājs Mārtiņš Vancāns iedzīvotāju interesi par enerģijas ražošanu savā saimniecībā skaidro ar pēdējos gados augušajām elektrības izmaksām un arī zaļās enerģijas pieejamības pieaugumu:

“Šobrīd redzams, ka saules enerģija var kļūt par populārāko risinājumu mājokļa elektrības un apkures izmaksu samazināšanai, jo, visticamāk, vēja enerģija Latvijā tik lielu popularitāti neiegūs. Arī tehnoloģiju attīstība ļauj vienkāršot paneļu uzstādīšanu, samazina izmaksas un saīsina atmaksāšanās periodu.

Bieži noteicošais faktors ir apziņa, ka īpašuma ilgtermiņa attīstībā iespējams izmantot videi nekaitīgu risinājumu.”

Saules enerģijas paneļi ar jaudu līdz 12 kilovatiem ir pietiekami, lai segtu mājsaimniecības pašpatēriņu. Ja rodas elektroenerģijas pārpalikums, to ir iespēja pārdot. Praksē tas visbiežāk nozīmē elektrības rēķina samazināšanos par aptuveni 50%, jo samazinās arī ar elektroenerģijas piegādi saistītie maksājumi un nodokļi. Tādējādi saules enerģijas paneļu atmaksāšanās laiks ir 8 – 10 gadi.

M. Vancāns klāsta: “Igaunijā pieredze saules enerģijas izmantošanā ir lielāka. Tur uzstādītas vairāk par 1600 saules paneļu spēkstacijām, no kurām lielākā daļa atrodas uz ēku jumtiem. Praksē pierādījies, ka moderniem paneļiem ir daudz augstāka efektivitāte un tie labi strādā arī mūsu platuma grādos. Tādējādi, īstenojot dažādas programmas, kas atbalsta saules paneļu uzstādīšanu, Igaunija cer sasniegt līmeni, ka saules enerģija veido 4 – 6% no visas zaļās enerģijas, kas tiek saražota valstī.”

Rotors nederēja

Viens no tiem, kuri mūspusē jau ražo saules enerģiju, ir pensionētais Zemessardzes pulkvedis Andris Jākobsons. Viņš savas privātmājas jumtu Bernātos noklājis ar saules baterijām. Turklāt saules paneļi nav viņa pirmā pieredze, mēģinot piejaucēt zaļo enerģiju. Jau ap 2010. gadu Andris sāka interesēties par iespēju savā saimniecībā ražot un izmantot zaļo enerģiju. Viņš iegādājās un uzstādīja vēja ģeneratoru. “Pamati ir joprojām,” viņš smaida. Rotors bija 12 metru augsts. “Bija divi kilovati,” piebilst Andris. Diemžēl pēc gada sapratis, ka šī tehnoloģija nav viņa prasībām atbilstoša. “Ražot jau ražoja, bet agresīva vide ar salu, lietu, putekļiem rotējošam objektam prasa nemitīgu apkalpošanu. Reizi gadā jāveic tehniskā apkope – jālaiž lejā, jāizjauc, jāsasmērē. Bet katrai nolaišanai vajag krānu un labu naudu, jo to nevar izdarīt kurš katrs, tam nepieciešams speciālists. Ja no tā, ko rotors gadā saražo, atņem ekspluatācijas izdevumus, izdevīguma nav nekāda.”

Šobrīd uz Andra mājas jumta ir 16 saules paneļi, kas tur uzlikti 2012. gadā. Andris stāsta: “Viena plāksne ir ceturtdaļa kilovata. Biju izrēķinājis, cik man nepieciešams, lai mājsaimniecību ar enerģiju nodrošinātu gada griezumā.” Nu, kad iegūta pieredze, Andris atzīst:

“Pirmā labā ziņa ir tā, ka paneļi patiešām ražo enerģiju. Un ražo labi. Trīs kilovati, kad saule vēl nav zenītā. Otrs labums – paneļiem nevajag apkalpošanu. Dieviņš tos apķēpā un pēc tam pats arī nomazgā. Ne paneļi jāieslēdz, ne jāizslēdz. Tie strādā paši par sevi. Normāli būtu, ja es tikai dzirdētu, kā krājkasītē iekrīt monētiņas. Taču tā gan nav.

Bet tas, ka paneļi ražo enerģiju, ir taisnība. Pārējie visi ir sliktie aspekti, sākot ar to, ka tas ir dārgs pasākums.” Īpašumā saules paneļus uz mājas jumta uzstādīja uzņēmums “Nature Power”, un iekārtas kopā ar montāžu Andrim izmaksāja ap 5000 latu. “Varēja, protams, izvēlēties lēto ķīniešu variantu, bet mani brīdināja, ka tāds kalpos vien pāris gadu – šūnas ātri sabirs un paneļus varēs izmest. Tāpēc izvēlējos vācu ražojumu. Tehniskā ziņā vīlies neesmu. Nu jau būs septiņi gadi, un pirkstu likt klāt nav bijis nepieciešams. Mani gan brīdināja, ka ar gadiem saražotās enerģijas daudzums samazināsies, bet pagaidām tas nav jūtams. Tas, cik ilgi paneļi ražos, gan nav zināms. Šādu pētījumu nav.”

Sanāk nemitīgi piemaksāt

Ja ar paneļu tehniskajiem parametriem Andris ir apmierināts, tad cerēto ieguvumu gan nav sagaidījis. Viņš stāsta: “Citur Eiropā zaļās enerģijas ražotājiem ir garantēts valsts atbalsts. Ir valstis, kur atbalsts ir 100% apmērā, ir vietas, kur 75%. Ka būtu mazāk par 60%, neesmu dzirdējis. Paziņas no Zviedrijas brīnās, kā tas var būt, ka mums atbalsts ir apaļa nulle. Tāpat, kad spīd saulīte un mājā neviena nav, kas lietotu elektroierīces, enerģijas patēriņš ir nulle. Kur paliek elektrība? Inženieri vēl nav izdomājuši, kā bez milzu iekārtām uzkrāt elektroenerģiju lielos daudzumos ilgstošam laikam. Līdz ar to es saražoto un savā saimniecībā neizmantoto enerģiju atdodu “Latvenergo”.

Un tas ir vislielākais mīnuss, jo ziemā, kad saules paneļi nespēj saražot tik daudz enerģijas, cik man nepieciešams, un es ņemu enerģiju no “Latvenergo”, tai jau ir cita cena. Ne jau es vienīgais uzķēros uz valdības solījuma, ka par tādu pašu cenu, kā enerģiju atdodu, varēšu to arī dabūt. Ha! Par enerģiju, ko dod atpakaļ, man vēl jāmaksā PVN, OIK, piegāde utt.”

Skaitļos tas izskatās šādi. 2018. gada janvārī, kad mājsaimniecība patērējusi daudz enerģijas, jo aukstajā laikā darbināts siltumsūknis, par elektroenerģiju Andris maksājis 38,65 eiro, bet kopējais rēķins bijis 125,56 eiro. “Tā ir ievērojama starpība, ko sastāda PVN, OIK u.c. Par vienu kilovatstundu esmu maksājis 3,25 eiro, bet man par vienu kilovatstundu maksā 0,5 eiro. Savukārt 2018. gada aprīlī, kad mājsaimniecību pilnībā nodrošināju ar enerģiju pats un no “Latvenergo” nepirku ne kilovata, pārpalikumu pat nodevu, samaksāju 41,04 eiro. Un tā ir visus pavasara, vasaras un rudens mēnešus. Godīgi būtu, ja to enerģijas daudzumu, ko es nododu, pēc tam varētu saņemt, nepiemaksājot papildus nodevas.”

Otrreiz vairs nedarītu

“Jau paneļu uzstādīšanas laikā man teica, ka tas ir ilgtermiņa ieguldījums un atmaksāsies tikai ilgākā laikā. Bet es cerēju, ka Latvija pieņems attiecīgus likumus kā citās Eiropas valstīs un tas pasākums būs ekonomiski izdevīgs. Esmu runājis ar citiem saimniekiem, kuri, tāpat kā es, uzstādījuši saules paneļus. Visi esam vienisprātis, ka tas ir hobijs… Tiek lēsts, ka šis ieguldījums varētu atmaksāties 15 – 20 gados. Man tā ir zudusi nauda,” saka Andris. Viņš pieļauj, ka saules paneļu izvietošana varētu būt rentabla tiem cilvēkiem, kuriem vasarnīcas ir tālu no civilizācijas, kur elektrolīnijas ievilkšana izmaksātu tūkstošiem eiro. Šādā saimniecībā varētu uzstādīt saules paneļus un to saražoto enerģiju uzkrāt akumulatorā. “Noskaidroju, ka Kurzemē ir kāds lauksaimnieks, kuram daudz elektroenerģijas aiziet, sildot ūdeni piena trauku mazgāšanai. Viņam tas atmaksājoties,” saka Andris. Viņš vēl piebilst, ka otrreiz gan tukšiem solījumiem neuzticēsies.

Tikmēr firmas “Enefit” mājsaimniecību segmenta vadītājs M. Vancāns klāsta, ka nākotnē saules paneļu īpašnieki varēs izmantot dažādas privilēģijas, kas veicinās šī enerģijas avota izvēli. Viņš min atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa, bet plānos esot arī iecere atbrīvot saules enerģijas lietotājus no OIK maksājuma par enerģiju, ko viņi saņem no elektrotīkla. Bet kamēr šādu priekšrocību nav, nevaram cerēt, ka saules paneļi parādīsies uz daudzu privātmāju jumtiem mūspusē.