Vēlēšanu rezultātus ietekmēja pieaugošā neapmierinātība ar Eiropas Savienības (ES) centieniem vides jomā un vēlētāju prioritāšu maiņa.

Iepriekšējās EP vēlēšanās pirms pieciem gadiem zaļie sasniedza līdz šim labākos rezultātus un ieguva 72 vietas EP, bet šoreiz palikuši zaudētājos.

Prognozes liecina, ka zaļo partijām EP būs tikai 53 vietas.

Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Vācijas Zaļo partija, kas ietilpst kanclera Olafa Šolca valdošajā koalīcijā, ieguvusi tikai 12% balsu salīdzinājumā ar 20,5% balsu 2019. gadā.

Tikmēr Francijas lielākā zaļo partija EELV ieguvusi tikai 5% balsu. Iepriekšējās EP vēlēšanās tā izcīnīja 13% balsu.

Tomēr ne visās valstīs zaļajiem klājies tik slikti. Zviedrijā un Nīderlandē partijām, kas iestājas par vides aizsardzību, izdevies gūt panākumus EP vēlēšanās.

Zaļo partijas zaudējušas atbalstu, jo mainījušās vēlētāju prioritātes. Vides jautājumi kļuvuši mazāk svarīgi, salīdzinot ar tādiem jautājumiem kā ES ekonomika un drošība.

Vēlētāju vidū pieaugusi arī neapmierinātība ar izmaksām, ko rada pāreja uz videi draudzīgākiem risinājumiem dažādās dzīves jomās.

“Klimata aizsardzība ir noslīdējusi uz leju iedzīvotāju prioritāšu sarakstā, pat jauniešu vidū,” secinājis Vācijas izdevums “Spiegel”, skaidrojot zaļo zaudējumus.

“Daudz svarīgāks ir karš un ilgas pēc miera, kā arī sociālie jautājumi, noziedzība un imigrācija,” norādīja “Spiegel”.

Zaļo partijas pēc panākumiem 2019. gada EP vēlēšanās palīdzēja virzīt uz priekšu vērienīgo ES Zaļā kursa projektu, taču daudzus eiropiešus tas neapmierina, un labējās partijas izmantoja savā labā šo neapmierinātību.

Vairāki analītiķi apgalvo, ka konservatīvā Eiropas Tautas partija (EPP), kas šajās EP vēlēšanās guva uzvaru un paliks lielākā grupa EP, centusies diskreditēt zaļo programmu.

Pēc vairāku zaļo tiesību aktu vājināšanas vai noraidīšanas pēdējā gada laikā EPP ir atklāti aicinājusi pārtraukt šādu tiesību aktu pieņemšanu, lai koncentrētos uz ES ekonomikas konkurētspējas saglabāšanu.

Visnozīmīgākā reakcija pret ES vides tiesību aktiem ir lauksaimnieku protestu vilnis visā blokā.

Vairākas zaļo partijas ir zaudējušas atbalstu, jo piekrita kompromisiem, lai pievienotos koalīcijas valdībai. Piemēram, Vācijā zaļie piekrita ogļu spēkstaciju darbības atsākšanai pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, kā arī piekrita atlikt valsts pēdējo atomelektrostaciju slēgšanu.

Taču zaļie ir arī izsaukuši pretestību, aizstāvot ierosinājumus, kas sadārdzinātu cilvēku dzīvi, piemēram, ierosinājumu par apkures sistēmu radītās emisijas samazināšanu, kas, pēc kritiķu domām, piespiestu mājokļu īpašniekus uzstādīt dārgus siltumsūkņus.