Lai arī mūspusē galvenās plēsoņas bez šaubām ir ēdelīgi skarbās līdakas, kas no zvejnieku redzesloka nepazūd līdz vēlam rudenim, reizi pa reizei karstākajā makšķerēšanas sezonas laikā copmaņu prātos uzjundī citas šī vaļasprieka aktivitātes. Šobrīd tie nenoliedzami ir zandarti, kas Karostas kanāla ūdeņos zivju kārotājiem paguvuši sagādāt vairākus patīkamus mirkļus.

Zandartu vilinājumam makšķernieki pakļaujas ne tikai Karostas kanālā, bet arī Liepājas ezerā, kur īsi pirms Līgo svētkiem kāds makšķernieks pamanījās noķert pat piecus kilogramus smagu zandartnieku. Tomēr šeit vērts pieminēt, ka copmanis visdrīzāk bija devies kārtējās zaļsvārču medībās un par negaidīti gūto lomu pats bija pārsteigts. Vēl, runājot par Liepājas ezeru, līdz šim tā ūdeņos gandrīz gada laikā iemājojuši ap 100000 zandartu mazuļu, taču šīs zivju sugas resursu atjaunošanas augļus, visticamāk, varēs vērot ne ātrāk kā pēc diviem gadiem.
Savukārt Karostas kanālā zandartu bari ieklīduši no jūras, un parasti tie tur uzturas līdz septembrim, kad atkal atgriežas sāļajos ūdeņos. Kā pastāstīja viens no šo zivju aktīvākajiem makšķerniekiem Dainis Dulpiņš, viņš jau šovasar vairākkārt esot ticis pie šī vērtīgā loma un pagaidām vēl nedomājot apstāties, jo cope tiešām esot laba, ko apliecina ne tikai šo plēsoņu izmēri, bet arī lielā copmaņu interese. Pagaidām piemānīto zandartu vidējais svars grozās ap pusotra līdz diviem kilogramiem, tomēr, pēc makšķernieku teiktā, šajos ūdeņos mājojot vēl lielāki sugas brāļi. Interesanti, ka šo plēsoņu iecienītākās krāsas ir dzeltena, balta un sarkana, tomēr līdz šim labākie lomi gūti uz melnas gumijas zivtiņām. Makšķernieku vidū ir izplatīti “Long John” izgatavotie mānekļi, kas atgādina slaidu vīķi – uz tām zandarti ir kā traki. Galvenais, spiningojot ir jācenšas gumijas zivtiņu laist gar pašu grunti, ik pa brīdim paceļot to nedaudz augstāk, tādējādi, it kā spēlējoties, šis plēsoņa noteikti arī no liela attāluma pamanīs jūsu mānekli un nevilcinoties metīsies virsū.
Jāpiemin, ka ne vienmēr, dodoties copēt zandartus, jums izdosies tikt pie šī loma, jo nedrīkst aizmirst līdakas, kas savā starpā konkurē. Ja zaļsvārces reti peld medībās un neatstāj savu iemīļoto vietu – bieži vien stundām ilgi gaida maltīti pašu piepeldam, tad zandarti vairāk piekopj aktīvu dzīvesveidu un dodas baroties ārpus dzīvokļiem, tādēļ tos pat var dēvēt par īstiem sirotājiem. Lai arī ūdenstilpes zemākajā slānī tie uzturas biežāk, dažkārt šī aktīvā ūdens radība uzpeld ūdens virspusē, kur mēdz uzturēties to lielākais kārums slaidā vīķe. Pēc kārtīgām pusdienām zandartiem patīk nolīst no apkārtējo zivju jūkļa, un parasti tie omulīgi iekārtojas pie ūdens gruntī nogrimušiem visdažādākajiem priekšmetiem. Ja nezinātu, ka zandarts ir krēslas zivs, tad man būtu grūti pateikt, kad tos ir vislabāk medīt, jo šie plēsoņas dažkārt trāpās diennakts visgaišākajās stundās un pat bula laikā. Tomēr praksē pārbaudīts, ka rezultatīvākās ir vakara stundas.
Savukārt, runājot par kulināriju, zandarts uz citu plēsoņu fona izceļas ar to, ka tam ir ļoti maz asaku un tas ir gards gan vārīts, gan cepts un sātīga piedeva dažādiem salātiem. Lai mūspuses ūdeņus arī turpmāk apstaigātu šis durstīgi plēsīgais radījums, vērts atgādināt, ka Latvijas Zivsaimniecības pārvalde ir noteikusi pieļaujamos mērus šai zivju sugai, tādēļ visus zandartus, kas mazāki par 45 centimetriem, vajadzētu saudzīgi nokabināt no āķa un atgriezt mājās.