Lai veldzētos no karstuma, daudzi dodas atpūsties ūdens tuvumā, kā arī peldēties. Pēdējo dienu statistika rāda, ka vairāki cilvēki ir zaudējuši dzīvību noslīkstot, lai gan vasara ir tikai sākusies.

Glābēji aicina peldēties prātīgi, sevišķi vietās, kur nav dežūrējošu uzraugu, kā arī pašiem apzināties savas spējas.

”Kopā vēl ar pāris puikām ņēmāmies pa dīķi. Nekādi baigie peldētāji nebijām, tāpēc arī vienā brīdī notika nelaime – viens no mums aizpeldējis par tālu un atpakaļ netika. Ja mans onkulis nebūtu izdzirdējis bļāvienus, nezinu, kā viss būtu beidzies. Pašiem palīdzēt nebija pa spēkam. Onkulis ar visām drēbēm un čībām metās ūdenī un aiz skausta viņu izvilka ārā. Protams, visi dabūjām pamatīgu “bobi”,” atminas Ainārs (27), kuram, par laimi, nebija jāpiedzīvo kāda tuva cilvēka nāvi. Pēc šī gadījuma viņš ievēro lielāku piesardzību, dodoties peldēt.

Līdzīgs ”piedzīvojums” gadījās Atim. Viņš stāsta: ”Man varēja būt kādi 14 gadi. Uz dīķi peldēties aizgāju viens. Nolēmu peldēt līdz vidum un atpakaļ. Tie vienā virzienā varēja būt kādi 30 metri. Ticis līdz vidum, sapratu, ka man varētu nepietikt spēka atpakaļceļam. Taču tajā mirklī neiedomājos, ka, lai sasniegtu dīķa malu, īsāk būtu peldēt uz citu pusi. Panikā turpināju dažādos veidos irties atpakaļ. Sapratu, ka esmu viens pats un neviens man palīdzēt nevar. Pēdējiem spēkiem galā nokļuvu. Pēc tam, sēžot un pārdomājot notikušo, pārdzīvoju savu pārgalvību. Nevajag pārvērtēt savus spēkus! Sevišķi, ja esi viens. Par notikušo nevienam neizstāstīju, taču pēc tam laikam viens pats nekad neesmu gājis peldēt, tikai draugu kompānijās.” Atis šogad svinēs savu 40 dzimšanas dienu.

Un līdzīgu gadījumu ir daudz, jo pārgalvība, kas izpaužas kā, piemēram, vēlme aizpeldēt vistālāk, lekšana ūdenī no augstuma, ir viens no galvenajiem noslīkšanas iemesliem, portālam liepajniekiem.lv sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Viktorija Šembele. Visbiežāk noslīkst arī tie, kuri dodas peldēties alkohola reibumā  un tie, kuriem ir kādas veselības problēmas. ”Īpaši karstā laikā strauji sakarsušam ķermenim, ielecot aukstā ūdenī, var pārstāt darboties sirds,” brīdina V.Šembele.

Liepājas pludmalē par atpūtnieku drošību no 15.maija rūpējas astoņi Pašvaldības policijas Glābšanas dienesta darbinieki. Tā vadītājs Kristiāns Brūvers pastāstīja, ka līdz šim nekas nopietns nav noticis, jo vairums cilvēku tomēr sauļojas. Aktīvāk jūrā sāka doties tikai kopš otrdienas, 7.jūnija, kad ūdens temperatūra sasniegusi plus 17 grādus. K.Brūvers norādīja, ka visbiežāk Liepājas pludmalē savai dzīvībai bīstamas situācijas rada alkohola reibumā esošie un nepilngadīgie, kurus vecāki ir atstājuši bez uzraudzības vai kuri paši uz savu galvu nolēmuši peldēt. ”Pagājušā gadā vienam palika slikti ar sirdi, arī tādi gadījumi ir bijuši,” piebilda Glābšanas dienesta vadītājs. Agrāk ir izglābts arī slīkstošs cilvēks, taču detalizētāk, kāpēc viņš gandrīz zaudēja dzīvību, K.Brūvers vairs neatceras, jo pēdējos gados, par laimi, Liepājā nav bijuši letālu gadījumu.

Jāatzīmē, ka atpūtnieku uzraugi dežūrēs līdz pat 15.septembrim gan centrālajā pludmalē pie Glābšanas stacijas, gan arī Dienvidrietumu pludmalē. Viņi ir viegli pamanāmi, jo ģērbti spilgti sarkanas vai dzeltenas krāsas krekliņos, vējjakās, šortos un cepurītēs. Katrs glābējs ir apgādāts ar rāciju, tāpēc ir nodrošināta operatīva informācijas apmaiņa gan pašu starpā, gan ar Pašvaldības policijas dežurantu.

”Ir cilvēki, kuri neprot peldēt, jo, iespējams, pirmā tikšanās ar ūdeni nav bijusi sevišķi veiksmīga, kā tas ir manā gadījumā. Ģimenes locekļu metode – še, peldi! –, kas tika pielietota, nebija sekmīga. Esmu vairākkārt neveiksmīgi sarijusies ūdeni, tāpēc man ir panikas lēkme ikreiz, kad esmu dziļā ūdenī, lai gan jūra un ūdens man ļoti patīk. Esmu sadzīvojusi ar to, ka nepeldu,” atzīstas Maija (27).

Savukārt Zanei (32) izdevās pārvarēt bailes pēc tam, kad viņas uzticību pievīlusi draudzene. ”Bija jauka vasaras diena, un jūrmalā sauļojāmies. Pēc ilgas pierunāšanas devos ar viņu jūrā. Protams, tikai krastā, kur ūdens ir līdz viduklim. Viņa solīja visu laiku turēt manu roku, taču mirklī, kad ar abām biju pieķērusies viņas rokai un kustināju kājas, tā kā to dara peldot, viņa mani palaida vaļā. Es, protams, rados zem ūdens, man bija pilna mute ar ūdeni un šoks tāds, ka sirds pa muti vai izlēca. Līdz tam nekad nekur dziļi ūdeņos nebiju gājusi, tikai pa krastu plunčājusies. Pēc tā laika uz jūrmalu neeju ne sauļoties, ne arī dziļi jūrā, tikai paslapināt kājas. Šobrīd dodos mācīties peldēt pie instruktora, jo pašmācības ceļā nekas nesanāca. Tiklīdz ūdens tuvojās mutei un degunam, sākās stress un panika, jo zemapziņā ir palicis pirms vairāk kā 10 gadiem piedzīvotais. Tagad jūtos drošāka, esmu pat gatava braukt uz atrakciju parku šļūkt pa trubām, ko līdz šim neesmu darījusi. Atklātās vietās peldēt nedodos, baseinā jūtos visdrošāk, rāmā ūdenī,” savos pārdzīvojumos dalījās Zane.

Tāpat kā dažādi glābšanas dienesti, arī portāls liepajniekiem.lv aicina iedzīvotājus būt ļoti uzmanīgiem, atpūšoties gan uz ūdens, gan atrodoties pie tā, un rūpēties par savu un bērnu drošību, ievērojot elementāru piesardzību.

Padomi

• Pareizi izvēlies peldvietu! Visdrošāk ir peldēties īpaši šim mērķim paredzētās vietās. Ja tādas nav, atceries, ka peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu.
• Nepazīstamā vietā uzreiz nedrīkst lēkt ūdenī!
• Ja esi pārkarsis saulē, ūdenī jāiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, jo var sākties krampji un sirds darbības problēmas.
• Peldēties alkohola reibumā ir ne mazāk riskanti kā vadīt automašīnu, jo sekas nav prognozējamas.
• Kad bērns dodas ūdenī, pieaugušajam noteikti jābūt tuvumā un modram. Ūdenī pieaugušajiem jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt. No krampjiem ūdenī neviens nav pasargāts.
• Nepeldi aiz bojām, kas ierobežo peldvietu! Nepeldies ūdens tilpnēs, kur tas ir aizliegts!
• Nav ieteicams vienam doties peldēties.
• Nepārvērtē savus spēkus!
• Peldēties stipra vēja vai negaisa laikā ir bīstami!
• Nakts nav labākais peldēšanās laiks, jo aizpeldot tālāk no krasta, var apjukt un zaudēt orientēšanās spējas, lai atgrieztos atpakaļ.
• Atrodoties uz matrača vai peldriņķa nevajadzētu peldēt tālu no krasta, jo negaidot piepūšamais peldlīdzeklis var saplīst vai arī vējš var iepūst dziļumā, aiznest pa straumi.
• Bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt tik negaidītu izbīli, ka mazulis no tā vien zaudē līdzsvaru. Turklāt vilkmes straume nemanot peldētāju var ienest dziļāk jūrā.
• Ūdenī nevajag jokojoties skaļi saukt “Palīgā! Slīkstu!”, jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs nepievērsīs uzmanību.
• Peldēšanās sezonu ieteicams uzsākt, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi +18C. Parādoties pirmajām aukstuma sajūtām, peldēšanās jāpārtrauc. Sezonas sākumā peldēšanas laikam vajadzētu būt īsākam, bet pēc tam, kad organisms ir jau pieradis, peldes var kļūt ilgākas.
• Slīcēja glābšana var apdraudēt pašu glābēju, tādēļ pirms glābšanas uz ūdens jānovērtē situācija un savas iespējas.
• Visdrošākā ir glābšana no krasta, nelaimē nonākušajam pametot virvē iesietu glābšanas riņķi. Noderēs arī bumba vai kādi citi peldoši priekšmeti, kuri slīkstošajam palīdzētu noturēties virs ūdens.
• Nelaimes gadījumā nekavējoties izsauc glābējus pa tālruni 112. Pēc iespējas precīzāk norādi nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas. Glābēji jāsagaida un jānorāda cietušā atrašanās vieta.

Vairāk lasiet http://www2.112.lv:80/content/view/530/155/