Ceturtdiena, 27. februāris Līva, Līvija, Andra

Zem karoga un vienotības zīmē atceras 1991.gada barikādes

Zem karoga un vienotības zīmē atceras 1991.gada barikādes
Foto: Egons Zīverts
20.01.2020 19:53

Linda Kilevica

"Kurzemes Vārds"

Pirms 29 gadiem janvāra barikādēs tauta nosargāja jaunās Latvijas valsts neatkarību. 1991. gada barikāžu aizstāvju piemiņas dienā vakar Liepājas muzeja filiāles “Liepāja okupāciju režīmos” pagalmā uz vienotības un karogu dienu tradicionāli pulcējās vairāku paaudžu liepājnieki. Atceres pasākums sākās ar Imanta Kalniņa komponēto Latvijas Tautas frontes himnu, kuras vārdu autors – liepājnieks Olafs Gūtmanis.

Dzejnieks, kurš tolaik vadīja Tautas frontes Liepājas nodaļu, atmiņās rakstījis, ka barikāžu dienas bijis spilgtākais patriotisma apliecinājuma laiks. Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla uzrunā teica, ka barikāžu atceres diena uzskatāma par neatkarības atgūšanas simbolu: “Tauta spēja vienoties vienā domā un domāt par to, lai tiktu nosargāta Latvijas valsts.” Viņa atgādināja, ka 1991. gada 12. janvārī Viļņā notika militārs uzbrukums televīzijas tornim, tajā gāja bojā 13 cilvēki. Jau nākamajā dienā 700 tūkstoši cilvēku Rīgā izgāja manifestācijā un sākās barikāžu būvniecība.

“Atceres pasākums notiek zem karoga un vienotības zīmes,” klātesošos uzrunāja Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis. “Šis patriotisma un kopā būšanas simbols bija svarīgs barikāžu laikā, bija svarīgs pirms simt gadiem un ir svarīgs šobrīd.” Kā pēc Latvijas valsts nodibināšanas sekoja Brīvības cīņas 1919. gadā, tā 1990. gadā pieņemtajai Latvijas Neatkarības deklarācijai sekoja barikāžu laiks. “Brīvās Latvijas katra pēda ir pirkta mūsu tautas asinīm, ir ļoti svarīgi to atcerēties un nodot no paaudzes paaudzē,” norādīja J. Vilnītis.

Zemessardzes 44. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Vilmārs Vecvagaris, kurš pieņēma jauno zemessargu svinīgo zvērestu, atzīmēja, ka latviešu tauta izcīnīja neatkarību nevardarbīgas pretošanās ceļā, taču “barikādes pēc būtības nav miermīlīgas pretestības veids un noteikti bija vērts izrādīt pretestību”.

Liepājas garnizona karogu ierindā atgriezies 1919. gada Pirmā Liepājas kājnieku pulka atjaunotais vēsturiskais karogs. Nacionālpatriotisko organizāciju koordinators Juris Raķis pastāstīja, ka 1919. gadā ienaidniekam pretī stājās Rīgā saformētā vienība – instruktoru rezerve. Par kaujas varonību to pārdēvēja par Neatkarības rotu, no kuras izauga Pirmais Liepājas kājnieku pulks. “Liepājas pilsēta nosprieda, ka saviem karavīriem ir jāpasniedz savs karogs. 1922. gada 28. martā tepat pie Annas baznīcas, piedaloties Valsts prezidentam Jānim Čakstem, karogu pasniedza pulkam,” atklāja J. Raķis. Karogā ierakstīta devīze “Tēvu zemes mīlestību mēs ar darbiem rādīsim”. Tas diemžēl pazuda padomju okupācijas laikā, taču tagad vēsturiskā relikvija ir atjaunota, to palīdzēja paveikt Liepāja, Grobiņa un Skrunda.

Foto galerija

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli