RTU Liepājas filiāles Inženierekonomikas un vadības fakultātes lektore Svetlana Ivanova piedalījās divās vērienīgās starptautiskās konferencēs, kas notika Singapūrā un Malaizijā. Tajās RTU doktorante prezentēja savus pētījumus.

Pamatā tas bija darba brauciens, ieskats tālo zemju dabā, pilsētās un sadzīvē nāca papildus.

Singapūrā notika 14. starptautiskā konference “Ekonomika un finanšu pētījumi”. Tajā Svetlana Ivanova uzstājās ar referātu “Reģionālās attīstības tendences Latvijā – cilvēkkapitāla aspekts”. Malaizijas galvaspilsētā Kualalumpurā notika 6. starptautiskā konference par industriālo inženieriju un menedžmentu. Tur RTU Liepājas filiāles lektore nolasīja divus referātus. Viens no tiem – “Pilsētu konkurētspējas paaugstināšana, izmantojot enerģijas efektivitātes iespējas”. Referāta pamatā ir ideja par “zaļajām” un “gudrajām” pilsētām. Izmantojot dažādus enerģijas ražošanas veidus un saražoto efektīvi izlietojot, pilsētas var palielināt savu konkurētspēju valsts un reģionālā līmenī. Ēku siltināšana un “viedais tīkls”, kas ļauj patērētājiem iesaistīties enerģijas ražošanā, veicinātu tādu pilsētu veidošanos, kur enerģiju ražo videi draudzīgā veidā. Tas nodrošina arī pilsētu vizuālo pievilcību un modernu tehnoloģiju izmantošanu atjaunotās ēkās.

Otrs referāts bija “Ienākumu nevienlīdzība un cilvēkkapitāls kā reģiona ekonomisko attīstību ietekmējošs faktors – Latvijas situācijas analīze”.

Starptautiska konference ir lieliska iespēja iepazīt citās zemēs notiekošos procesus, noskaidrot, kā pētījumos iekļaujas Latvijas zinātnieki. Svetlana Ivanova stāsta, ka viņai ir vairāku starptautisko konferenču pieredze, līdz ar to viņa var vērtēt, var salīdzinot ar iepriekšējām.

“Konferencēs piedalās pētnieki no visas pasaules. Iejusties bija viegli, pārējie dalībnieki bija ieinteresēti. Sarunājoties noskaidrojām, ka daudzas problēmas, kas ir aktuālas pie mums, tādas ir arī citur pasaulē. Piemēram, ar vāciešiem un indiešiem runājām par to, ka aizvien tukšāki kļūst lauki. Pasaulē cilvēki vēlas dzīvot aktīvi, dzīvot ātrāk. Un līdz ar to aizvien vairāk iedzīvotāju meklē pilsētas. Tā aktualizējas jautājums, ko darīt ar mazajām pilsētām, lai arī tur būtu nodrošināts cilvēkiem vēlamais komforta līmenis, lai būtu tas, ko viņi vēlas,” uz konferences ieguvumiem atskatās lektore.

Konferences dienas bija spraigas un noslogotas. Un tomēr mazliet palika laika arī apskatīt to vietu, kur atrodies, un tos ļaudis, kas tur dzīvo. S. Ivanova vērsa uzmanību uz to, ka Singapūrā ir četras oficiālās valodas, arī uzraksti ielās ir četrās valodās, kuras tomēr ir savā starpā ļoti atšķirīgas. Svetlana novēroja arī cilvēku savstarpējo attieksmi ielās, laukumos, citās vietās, kur pulcējas ļaudis. Viņi runā hindu, malajiešu, arī mandarīnu valodās. “Singapūra ir viena liela pilsēta. Vide ļoti eklektiskā, arī raugoties no pilsētplānojuma viedokļa. Kas mani pozitīvi pārsteidza? Tas, ka tur ir četras oficiālās valodas, ļoti daudzveidīga kultūra, bet vismaz ārēji, cik nu tik īsā laikā varēja saskatīt, šķita, ka viņi tajā visā ļoti labi sadzīvo.”

Singapūras daba pārsteidza ar to, ka visur ir palmas. “Un tie bija plus trīsdesmit pieci grādi marta sākumā, kas mums, dalībniekiem no Latvijas, bija fantastiski. Un nebija arī pārāk sutīgs, jo Singapūra ir salu valsts, to no visām pusēm apskalo ūdeņi, kas atnes veldzi pilsētai. Malaizijā bija citādāk, tur vairāk jutām tveici, tās galvaspilsētā redzējām pat smogu.”

Singapūra ir ļoti moderna. Un vēl jo vairāk šo nākotnes ainu pastiprināja  izstādes “Singapūra nākotnē” apmeklējums. Centrālais virziens attīstībā – veidot kopienu, kas strādā kopējam labumam. Singapūrā tiek attīstīta arī urbānā lauksaimniecība – zemkopība ienāk pilsētā. Viņi vēlas maksimāli izmantot saules enerģiju un arī visas iespējamās platības ne tikai uz zemes, bet arī gaisā, piemēram, uz jumtiem. Viens tāds uzskatāms piemērs – stādījumi (mūsu izpratnē – dobes), kas ierīkoti blakus mājai kā liels karuselis, kurš griežas un kura grozos aug dažādi augi.

Malaizija un Singapūra ģeogrāfiskā ziņā ir līdzīgas, taču Malaizija ir izteiktāka musulmaņu zeme. Galvaspilsētā Kualalumpurā ir daudz mošeju. Un, protams, vietējā kolorīta spogulis ir tirgus. “Malaizijas tirgus ir fantastisks ekonomikas piemērs, kur var redzēt, kā pieprasījums un piedāvājums ietekmē cenu. Tas ir tipiskais tirgus, kur kaulējas. Un tas, kurš šo māku pieprot, no sākotnēji prasītā var nokaulēt desmit reižu zemāku cenu! To es noteikti stāstīšu studentiem, kad mācīšu attiecīgo tēmu! Bet cilvēki tur ir ļoti pozitīvi un atsaucīgi.”