Zemas īres mājokļu iecere pārceļas uz Lēņu ielu
Liepājas domes Attīstības komitejā deputāti vienojušies par pilnvarojuma līguma slēgšanu ar SIA “ReBalt Investments” par zemas īres mājokļu ēkas būvniecību un par zemesgabala Lēņu ielā 9 nodošanu izsolei.
"Kurzemes Vārds"
Pašvaldībai piederošais zemesgabals Lēņu ielā 9 ir 9430 m2 liels.
Attīstītājs vēlas piedalīties zemas īres mājokļu būvniecības aizdevumu programmā, uzceļot divas daudzdzīvokļu ēkas ar vismaz 110 dzīvokļiem.
Būvdarbus plānots pabeigt un nodot dzīvokļus ekspluatācijā līdz 2028. gada 31. decembrim.
Nododot atsavināšanai zemesgabalu Lēņu ielā 9, izsoles noteikumos paredzēs, ka “ReBalt Investments” iesniedz AS “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” apliecinājumu par finansējuma piešķiršanu būvniecībai zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmā.
Liepājas pašvaldība jau bija noslēgusi pilnvarojuma līgumu ar šo uzņēmumu par būvniecību Klaipēdas ielā 138 un Ezerlīču ielā 6.
Pašvaldības izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens pastāsta, ka Ezerlīču ielas zemes gabals ir mazāks, tur var uzbūvēt tikai vienu māju.
Ir grozīti Ministru kabineta noteikumi par atbalsta programmu, noņemot dzīvokļu skaita kvotas.
“Nu viņi saka – mēs gribam vairāk būvēt. Skatījāmies citus zemes gabalus, kur to var fiziski izdarīt gan pēc augstuma, gan apbūves blīvuma,”
viņš skaidro.
M. Tīdens norāda, ka Klaipēdas ielā izmaksas būtu lielākas un process laikietilpīgāks, toties Lēņu ielā un Ezerlīču ielā blakus jau ir visas komunikācijas.
SIA “ReBalt Investments” valdes loceklis Ēvalds Zunda pauž, ka Lēņu ielā varēs uzbūvēt divas mājas. Saņemot pašvaldības saskaņojumu, attīstītāji varēs iesniegt dokumentus “Altum”.
“Gribas vispirms tās divas mājas, redzēt, kāda ir reālā vajadzība un kā biznesa plāns pildās. Katrā ziņā Liepāja mums liekas interesanta,”
viņš norāda, ka doma par Ezerlīču ielas zemesgabala apbūvi netiek pavisam atmesta.
SIA “Raiņa ielas nams” ar “Altum” atbalstu plānoja būvēt 36 dzīvokļu māju uz privātas zemes Raiņa un Lāčplēša ielas stūrī.
Uzņēmuma pārstāvis Sandijs Grietēns norāda, ka “Altum” visu laiku maina programmas noteikumus un nosacījumus.
“Esam iesnieguši viņiem atkārtoti dokumentāciju, nezinu, kurā brīdī būs to izskatīšana par gala finansējuma piešķiršanu. Vasarā finansējums bija izbeidzies, un, tā kā bija iesniegti vairāki projekti, nevienu no tiem neapstiprināja.
Piedāvājām samazināt dzīvokļu skaitu, un līdz ar to, ka finansējuma varētu pietikt, “Altum” piekrita, ka mēs iesniedzam vēlreiz,”
viņš pastāsta.
Paredzētais dzīvokļu skaits samazināts līdz 24 – par vienu kāpņu telpu mazāk.
Lai arī valsts dod daudz līdzekļu, tomēr ir tik daudz ierobežojumu, ka attīstītāji arī pārdomā, jo nav vairs interesanti projektu turpināt, pauž S. Grietēns.
