Tas būtu absolūti dīvaini, ja šā gada jūnijā, tāpat kā pirms gadu gadiem, Liepājas Pētertirgū nesmaržotu zemenes. Ogas ienākušās un, neskatoties uz vēso pavasari, to ir daudz.

Uzklausot pārdevēju stāstus un viedokļus, “Kurzemes Vārds” gribēja noskaidrot, ar kādām domām uz tirgus laukumu nākuši pārdevēji un kādas pašlaik ir cenas sarkanajām un smaržīgajām ogām.

Pirmā uzrunātā pārdevēja zemenes vedusi no Kalētiem un pārdeva tās, sākot no trīsarpus latiem par kilogramu. Ogas saliktas nelielās plastmasas kastēs, pircējs pirms savas izvēles izdarīšanas un maciņa atvēršanas drīkst ogas paņemt un nogaršot. Tirgus laukumā, kur sākas galdu rindas, piedāvājumā ir kā zemenes, tā arī salāti, lociņi, gurķi un citas labas ēdamlietas.

Kāds kungs, kurš sevi nosauca par Uldi, stāvēja pie zemeņu kastēm. Sakumā negribīgi, vēlāk jau atraisītāki viņš bija gatavs padalīties ar savām zināšanām par zemenēm. Šīs ogas audzējot sešus gadus, un tās esot diezgan prasīgs augs. Uz tirgu atvestās augušas Dunalkas pusē, laukā zem agroplēves. Zemeņu kopšana prasot daudz darba. Vienam otram pilsētniekam pat nevar ienākt prātā, cik daudz laika un spēka jāiegulda, kamēr audzētājs tiek pie ražas. Ražu ietekmē gan tas, kāda ir zeme, gan laika apstākļi, kopšana u. c. Ulda stāstījumu papildina vēl viens zemeņu audzētājs un pārdevējs, kurš sevi nosauc par Arvilu. Viņi abi esot no Durbes novada. Lai ogas sagatavotu vešanai uz tirgu, tās jālasa vēlu vakarā, kad laiks kļuvis vēsāks nekā pa dienu. Vai arī lasīšana jāsāk pulksten četros no rīta, lai tirgū nogādātajām zemenēm būtu vislabākā kvalitāte.

Visu vakar tirgū uzrunāto zemeņu pārdevēju lielākais rūpests bija citās valstīs audzētās un uz Liepāju pārdošanai atvestās ogas. Dižākais vedums nākot no Polijas laukiem, un, tā kā ogu ļoti daudz, konkurences dēļ cena savai produkcijai jāpazemina vietējiem audzētājiem. Īpaši apjoma ziņā nopietns svešo ogu uzlidojums tirgū bijis pagājušajā sestdienā. Viena no pārdevējām pauda, ka tas darīts ar gudru ziņu – sestdienās parasti pircēju daudz un kontroles dienesti nestrādā.

Jautājums ļoti svarīgs: kā tiem pircējiem, kuri vēlas iegādāties tikai mūspusē audzētās zemenes, atšķirt vietējo ogu no importētās? Arvils teica: “Pēc smaržas. Tā kā importētās zemenes audzē rūpnieciskos apmēros, tad izmanto dažādas ķīmiskas vielas. Kāds pircējs reiz dalījies pieredzē, ka ievestās zemenes istabas temperatūrā nebojātas stāvējušas divas nedēļas. Tā nekad nenotiks ar vietējām ogām, kas audzētas ar minimālu ķīmisko vielu klātbūtni.” Uldis ieteica šādu risinājumu: “Manuprāt, visdrošākais pircējam ir izvēlēties un turēties pie viena, sava pārdevēja, kuram viņš uzticas. Daudzi audzētāji un pārdevēji uz tirgu ar pašu audzēto ražu brauc gadu pēc gada, un viņus pazīst.” 

Var jau būt, ka nav ko uztraukties, kādas ogas nopirktas – pašmāju vai svešās. Ir cilvēki, kuriem tas nešķiet būtiski. Taču visskumjāk tad, ja pārdevēji atklāti melo, apgalvojot, ka tiem uz galda stāvot “tikai un vienīgi” vietējās ogas, nevis importētās. Vakar no septiņiem uzrunātajiem zemeņu tirgotājiem visi kā viens apgalvoja, ka ogas augušas Latvijā. Var notikt tā, ka piemānītie pircēji vienkārši vairs netic arī pašmāju zemeņu audzētājiem. Kā zināma garantija var kalpot pie zemenēm noliktā informācija ar zemnieku saimniecības nosaukumu un adresi. Vietējās produkcijas tirgotājiem ir arī speciālas laminētas kartītes ar Latvijas  karti zaļā krāsā.

Pirmās, siltumnīcās audzētās zemenes Pētertirgū maksāja, sākot no 12 latiem kilogramā.
Pašlaik laukā zem agroplēves audzētās ogas novērtētas no 3 līdz 6 latiem.

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds” 

Pārdevējs Uldis ar savu paša audzējumu.