Zemessardzei vienā nedēļā piesakās vairāk nekā iepriekš gadā
”Bailes neko neatrisina. Bailes tevi tikai paralizē, un tās var apiet tikai tad, ja zini, kas tev jādara, kas tevi sagaida.
Roberts Džeriņš, Argots Pakalns
"Kurzemes Vārds"
Tad bailēm vairs nav vietas,” stāsta Liepājas Raiņa 6. vidusskolas angļu valodas skolotājs un 8.c klases audzinātājs Edmons Gruduls, kurš ir arī trīs bērnu tēvs, vīrs, dēls un brālis. Aizvadītajā nedēļā viņš pieņēma lēmumu iestāties Zemessardzē. Kopš kara sākuma Ukrainā iestājai Zemessardzē pieteikušies tikpat, cik pērn visā gada laikā, ziņo Zemessardzes pārstāvji.
Zemessardzes štāba pārstāve, seržante Anita Krieķe-Jermacāne, kuras darbs ikdienā ir tieši saistīts ar rekrutēšanas procesu, stāsta: “Pēdējo dienu laikā interese par dienesta iespējām Zemessardzē ir krietni palielinājusies. Tomēr jārēķinās ar savas vēlmes izteikšanu, ja vien cilvēks vēl nav iestājies Zemessardzē.”
Pēc tam, kad kandidāts aizpildījis iestāšanās anketu, veic datu pārbaudi, pa to laiku kandidātam jāiziet Medicīnas komisija. Ja kandidāta veselības stāvoklis atbilst dienestam Zemessardzē, viņš dod zemessarga zvērestu un uzsāk 21 dienu garu pamatapmācības kursu, kas ir katra jaunā zemessarga pirmais uzdevums.
Pamatapmācību var apgūt trīs nedēļu nometnē, kas parasti notiek vasarā (jūnijs–augusts).
Bet pamatapmācību iespējams arī apgūt pa atsevišķām tēmām nedēļas nogalēs. Tad pirmās aktivitātes var plānot jau pirmajā mēnesī pēc zvēresta došanas. “Atlases process var aizņemt kādu laiku, tāpēc aicinām būt nedaudz pacietīgiem. Šobrīd strādājam pie tā, lai zemessarga pieteikuma anketu varētu aizpildīt lietotājam draudzīgā ceļā, to parakstot un nosūtot Zemessardzei elektroniski,” pastāsta A. Krieķe-Jermacāne.
Viņa uzsver, ka šobrīd kandidātu tiešām ir ļoti daudz.
Pagājušajā nedēļā vien rekrutētāji saņēmuši ap tūkstoš telefonzvanu
– un tik daudz par Zemessardzi agrāk interesējās visa gada laikā. Ap 800 cilvēku atstājuši savus telefona numurus saziņai ar viņiem, vēl 227 nosūtījuši elektroniskās vēstules.
Viens no jautājumiem, ko mums uzdevuši arī lasītāji, vai Zemessardzē aicinātas pieteikties arī sievietes? “Gan sievietēm, gan vīriešiem pieteikšanās un atlases process ir identisks. Zemessardzē nevienu nedala pēc dzimuma vai reliģiskās pārliecības, visi ir vienlīdzīgi, un arī dien visi kopā. Starp citu, šobrīd Zemessardzē dien jau aptuveni 21% sieviešu,” norāda A. Krieķe-Jermacāne. Viņa piebilst, ka Zemessardzē savu vietu atradīs ikvienas profesijas pārstāvis, rodot sev piemērotāko specialitāti, jo ikviena zemessarga civilā darba un dzīves pieredze bagātina Zemessardzi, tādā veidā stiprinot valsts aizsardzību.
Vēl cilvēki sociālajos tīklos bažījušies, ka labprāt pieteiktos, bet uztraucas, ka nevarēs izpildīt fiziskos normatīvus. “Fiziskās sagatavotības pārbaudes ir jākārto, bet tas nav iemesls, lai neturpinātu dienestu Zemessardzē. Militārās specialitātes Zemessardzē ir tik ļoti dažādas, ka bieži vien izcila fiziskā sagatavotība nav noteicošā uzdevuma perfektai izpildei, piemēram, Kiberaizsardzības vienības zemessargi. Fiziskās sagatavotības pārbaude jānokārto ar pozitīvu rezultātu tad, kad zemessargs gatavojas mācīties Jaunāko instruktoru kursā Zemessardzes Mācību centrā, lai pēc kursa pabeigšanas iegūtu instruktora kaprāļa dienesta pakāpi,” skaidro rekrutēšanas speciāliste.
Viņa iesaka, izvēloties bataljonu, dot priekšroku savai dzīvesvietai tuvākajam, jo gan administratīva rakstura jautājumi, gan arī mācības tiek organizētas bataljonā vai došanās uz mācību norises vietu notiek no bataljona. Tā noteikti būs vieglāk arī apvienot dienestu Zemessardzē ar savu tiešo darbu vai studijām. ”Ierastos apstākļos apmācības parasti notiek nedēļas nogalēs, par apmācību datumiem zemessargu laikus informējot,” iedrošina Zemessardzes pārstāve. Viņa uzsver, ka aktuālā situācija pasaulē vēlreiz apliecina – Valsts neatkarību un brīvību nevar uzskatīt par pašsaprotamu. “Mums jāvēlas Latvijas neatkarību pašiem paturēt un nosargāt. Tas ir jāvēlas visiem Latvijas iedzīvotājiem. Jebkuram pretiniekam redzot, ka attiecīgās valsts iedzīvotājiem sirdī un darbos ir griba aizsargāt savu valsti, vēlme izrādīt agresīvas darbības pret šādu valsti samazinās. Viens no veidiem, kā būt gataviem aizsargāt savu valsti, ir stāties Zemessardzes rindās,” saka A. Krieķe-Jermacāne.
VIEDOKĻI
Edgars Pujāts, Liepājas teātra aktieris:
Domājis par iestāšanos Zemessardzē esmu, vienīgi viņiem tur tās apmācības un mācības, kurām, man, ņemot vērā lielo noslodzi teātrī, nebūtu laika. Un vispār es pat būtu gatavs iet karot – vienīgi man mazi bērni… Karot par ko? Par Ukrainu vai Latviju? Tas ir plašs jēdziens, jo mūsdienās, 21. gadsimtā, jau robežas vairs nav tik strikti novelkamas. Tas, kas šobrīd notiek Ukrainā, ir prātam neaptverami, briesmīgi.
Baiba Bartkeviča, koncertzāles ”Lielais dzintars” mākslinieciskā vadītāja:
Nevarētu teikt, ka es nekad nebūtu domājusi par iespējamu iestāšanos, un es atbalstu ikvienu organizāciju un tās darbību, kas vērsta uz savas valsts aizstāvību, taču pēc savas būtības esmu pacifiste. Un man personīgi iet karot būtu emocionāli pārāk smagi, es to nekad nespētu. No sirds žēl ukraiņus.
Matīss Miknis, bobslejists, olimpietis:
Pagaidām neesmu aizdomājies par stāšanos Zemessardzē. Neizjūtu tādu nepieciešamību konkrēti šobrīd. Protams, ja Latvijā sāktos kas līdzīgs tam, kas šobrīd notiek Ukrainā, tad, ne mirkli nedomājot, ietu gan Zemessardzē, gan karot, bet ne šobrīd. Noteikti atbalstu tos jauniešus, kuri pašlaik aktīvi stājas, un būtu gatavs viņiem pievienoties. Bet – tikai kara gadījumā.
UZZIŅAI
- Pieteikties Zemessardzē var, zvanot pa rekrutēšanas tālruni 1811, rakstot uz e-pastu [email protected]. vai atstājot savu telefona numuru rekrutēšanas lapā www.esizemessargs.lv.
- Lai aizpildītu pieteikuma dokumentus, noteikti būtu iepriekš jāsazinās ar izvēlēto bataljonu (informācija atrodama www.zs.mil.lv Kontaktu sadaļā) un jāvienojas par abpusēji izdevīgāko laiku, kad ierasties bataljonā un aizpildītu dokumentus.