”Paldies visiem, kas vēl varēja atnākt, jo mūsu paliek arvien mazāk,” sacīja Liepājas Politiski represēto kluba vadītājs Andris Zīders, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, 14. jūnijā, uzrunājot piemiņas brīža dalībniekus pilsētas Centrālajos kapos. Viņš pats ir viens no tā lielā pulka, kurus 1941. gada 14. jūnijā izsūtīja uz Sibīriju Latvijas iedzīvotāju pirmajā masveida deportācijā.

Atceres brīdī bija sapulcējušies represētie, viņu tuvinieki, draugi, pēcteči un citi ļaudis, kuri nenodod aizmirstībai deportēto likteni. ”Paldies Dievam par šo dienu, ka mēs spējam atcerēties, pieminēt aizvestos, bojā gājušos, un šo stāstu nodot tālāk,” sacīja Nacionālo bruņoto spēku kapelāns Dāvids Šterns.

1941. gada 14. jūnijā masveida izsūtīšana notika Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Moldāvijā. No Latvijas todien bez tiesas sprieduma deportēja tūkstošiem ģimenes – vairāk nekā 15443 nevainīgu cilvēku, tostarp 3741 bērnu, bet ģimenes galvas – apmēram 6000 tēvu – nošķīra, ieslodzīja Vjatlagā, kur lielākā daļa no viņiem gāja bojā, tika nošauti vai iedzīti bada, sala un verdzības nāvē.

Represētos godināja arī Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, Zemessardzes 44. kājnieku bataljona komandieris Vilmārs Vecvagaris, Latvijas Nacionālo partizānu apvienību pārstāvēja Juris Raķis. Bija arī Latviešu strēlnieku apvienības un ”Daugavas Vanagu Latvijā” Liepājas nodaļas dalībnieki, zemessargi un jaunsargi. Pasākumu organizēja Liepājas muzejs, vadīja Ildze Matute un Ilvars Grigaļūns. Savas dziesmas dziedāja Emīls Dreiblats.

27Skatīt galeriju