Ziema ir laiks, kad pastiprināti bojājas transportlīdzekļi. Sāls ēd virsbūvi, bet bedres ielās lauž auto. Ko darīt, lai sāpes būtu pēc iespējas mazākas? To taujājām SIA “Scantest” Liepājas stacijas vadītājam Arnim Simsonam. Arnis uzsver, ka mašīnām bīstams ir laiks, kad gaisa temperatūra noslīd mīnusos un uzkrīt sniegs. Kad ielas sāk kaisīt ar sāls un smilšu maisījumu.

Nav jau gaļa – neiesālīsi

Spēkratu lielākais ienaidnieks ielās ir sāls, kas veicina koroziju. Jaunākajiem auto, kam ir pretkorozijas apstrāde, sāls nav tik bīstams, bet vecākiem spēkratiem tas skādē ļoti. Visvairāk sāls kaitē pirms 2000.gada ražotajiem auto, piemēram, “Opel”, “VW Golf”, “Ford”. Jūtīgi pret sāli ir arī vairāki Japānā tapuši modeļi, piemēram, sestā Mazda, kuras ražotājs “ar pretkorozijas apstrādi neaizraujas”. Nopietnāk cieš transportlīdzekļa karosērija. Bremžu šļūtenes, pusasu gumijas un citas gumijas detaļas bojājas mazāk, jo ir paredzētas ekspluatācijai šādos apstākļos.

Otrs lielākais bieds mašīnām ir bedres brauktuvēs, kas visintensīvāk veidojas tieši šajā laikā. Sāls un kūstošais sniegs pastiprināti bojā ne tikai auto, bet arī asfalta segumu, un bedres rodas kā sēnes pēc lietus. “Iebraukt bedrē vienlīdz bīstami ir gan ziemā, gan vasarā. Tikai ziemā bīstamo vietu ir daudz vairāk, turklāt tās slēpjas zem sniega putras,” saka Arnis Simsons. Pirmais, kas var ciest, ir auto riepas un diski, bet var būt arī lielāka skāde, piemēram, izsists riepu savērsums, nolauzts ritenis, sabojāti amortizatori.

Savukārt trešais negantnieks ir smiltis, ko izkaisa. Vasarā un kailsalā, kamēr smiltis sausas, tās ātri aizpūš un tās nenodara kaitējumu. Bet slapjās smiltis gan. Visvairāk no tām cieš bremžu diski un kluči. To starpā iekļuvusī smilts veicina nodilšanu.

Skaties, kur brauc!

Taujāts, kā pasargāt auto no bojājumiem, Arnis atzīst, ka pilnīgi izsargāties no šiem ziemas zobiem nav iespējams: “Sāls ielien pat vismazākajās plaisiņās un spraudziņās.” Atliek tikai gaidīt vasaru, kad tas izskalosies, mašīnai pa peļķēm braucot. Taču noskalot auto pēc lielākas uzņemtās sāls porcijas, piemēram, pēc atgriešanās no Rīgas, kad, braucot pa šoseju, auto apaudzis ar baltu kārtiņu, noteikti ir vērts. Taču Arnis uzsver, ka, gatavojoties ziemai, ļoti vēlams mašīnu labi ievaskot, lai sāls nevarētu ieēsties.

Bet mašīnas vēderiņu ieteicams apstrādāt ar pretkorozijas līdzekļiem, ja tas rūpnieciski nav izdarīts. Piķēšana ar bitumenu ir noiets posms, šim nolūkam ir mūsdienīgi produkti. Taču apstrādi var veikt tikai tad, kad rūsa pilnīgi notīrīta.

Attiecībā uz bedrēm Arnis Simsons ir lakonisks: “Ziemā jābūt divkārt uzmanīgam un jāskatās, kur braukt.” Der atcerēties arī to, ka ziemai piemērotas ir augstāka profila riepas un tieši šiem laika apstākļiem piemēroti diski. Ne tikai metāla, bet arī lietie, kas paredzēti šim gadalaikam – ir pēc iespējas gludāki, lai tajos nekrātos sniegs, sāls un citi netīrumi.

Gulēšana skādē

Visvairāk transportlīdzeklim tīk, ja tas tiek ekspluatēts. “Aukstā laikā, ilgāku laiku stāvot, gumijas elementi kļūst cieti, sāk plaisāt, sākas eļļas noplūdes,” skaidro Arnis.

Viņš piebilst, ka bez jau minētajiem auto ienaidniekiem, no kuriem izvairīties nav iespējams, ir arī citi. Viens no tiem esam mēs paši, ja rudenī sava slinkuma dēļ neesam parūpējušies par auto sagatavošanu ziemai. Atslēgas ir jāsaeļļo, lai durvis varētu attaisīt, bet gumijas jāapstrādā ar silikonu, lai sala laikā tās nepiesaltu un, durvis atverot, netiktu norautas. Nereti gadoties, ka dienā izsilušai automašīnai naktī piesalst rokturis. Raujot ar visu spēku, tad tas var palikt rokā. Tas pats attiecas uz elektriskajiem logu pacēlējiem: “Kamēr ārā mīnusi, logu pogas labāk neaiztikt!” Skāde var iznākt arī tad, ja pirms loga tīrīšanas nepārliecināsimies, vai slotiņas nav piesalušas.

Ziemas laikā neprāts ir taupīt uz logu mazgājamā šķidruma rēķina, jo, slaukot pussausu smilšaino un sāļo logu, bojājas gan slotiņas, gan tiek skrāpēts vējstikls. Un apdomīgākie braucēji cenšas ievērot pēc iespējas lielāku distanci, lai priekšā braucošais neapmētātu mašīnu ar esošajām smiltīm no brauktuves. Tās bojā vējstiklu un lukturus, kā arī atsit krāsu mašīnas deguntiņam.

Una Zāģere,
laikraksta “Kurzemes Vārds” pielikums “AUTO”

Šim auto ir vecākiem “opeļiem” raksturīgā slimība, rāda Arnis Simsons. Turklāt smagā formā – rūsa pamanījusies slieksnī pat caurumu izēst.