Dabā un arī pilsētā manāma strauja pavasara iestāšanās: kūst ziemā pamatīgi sasnigusī sniega sega, kā arī ledus kalni, par kuriem joko, ka tie pavisam izkusīs tikai ap Jāņu laiku. Tieši pirmajā spēcīgajā pavasara saulē, kas sniega kārtu  kausē ļoti strauji, redzami ne visai patīkami skati, kam pie vainas ir cilvēku bezatbildīgā uzvedība.

Kopumā skatoties, pilsēta tika spodrināta un sakopta jau ar pirmajiem spēcīgākajiem un spilgtākajiem saules stariem. Tāpat pilsēta jau ļoti agri kļūst gaiša, diena ir garāka, un līdz ar to tumsa iestājas vēlāk. Tas savlaicīgi liek padomāt, kā mazināt apkārt valdošo pelēcību, kamēr vēl nav sazēlusi zāle un izplaukušas koku lapas: ielas vietām kā ar mēli izlaizītas, tāpat piemāju zaļās zonas ir rūpīgi atbrīvotas gan no zariem, lapām un gružiem, arī ielās intensīvi strādā sētnieki un tīrāmās mašīnas. Apkārt dzirdama slostu švīkstēšana un, paveroties apkārt, ieraugi jau agri no rīta rosīgo sētnieku, kurš aktīvi dzenā slotu tā, ka putekļi iet pa gaisu, un viss kļūst tīrs. Tāpat, pabraucot garām ielu tīrītājam, apkārt paveras spodrība. Un par to noteikti ir jāuzslavē katrs darba rūķis un atbildīgais atsevišķi.

Sētnieki jau no agra rīta rūpējas, lai pilsētas ielās ienāktu pavasara dvaša spodrības izteiksmē.

Taču diemžēl visas vietas nav iztīrītas un sakoptas. Pieļaujami, un cerams, ka tas vēl nav paspēts izdarīt vai jāpagaida, kamēr sniegs nokusīs pavisam, un sāksies lielās pavasara talkas.

Siena ielas pieturā stāv sievietes un vēro lielo, ziemā sastumto, sniega kalnu, kas sajaukts ar smiltīm un granti, un tādēļ no baltuma vairs ne vēsts. “Tas ir cūcības kalnagals!” nosaka sievietes un nokrata galvu, rādot uz netīrumu kalnu.  Ziemā sniegam uz brauktuvēm pamatīgi piejauca klāt smilts-grants maisījumu, lai ielas nebūtu slidenas. Kad sniegs sniga intensīvi, to bija nepieciešams savākt vienā konkrētā vietā, lai atbrīvotu ielas satiksmes vajadzībām un gājēju komfortam.

Sniega un ledus kušanas dabīgā procesa rezultātā (kā dēļ ir jāgaida atkritumu savākšana), ziemā tik ļoti baltais sniega-ledus kalns ir parvērties pelēkas, nepievilcīgas masas veidojumā. Taču tas nebūtu trakākais –  vislielāko akcentu, par ko būtu jāšausminās, uzliek cilvēku nenovīdīgā rīcība pret pilsētvidi. Kūstošā sniega kārta atsegusi daudz atkritumu, skaidri redzams, ka tas izdarīts ar nodomu, ka “sniegā daudzas lietas tāpat nav redzamas”. Sniega kalnā izmesti ne tikai dažādi sadzīves atkritumi, kā pārtikas iepakojumi, plasmasas maisiņi, kastes, riekstiņu un saulespuķu čaulas, cigarešu paciņas un izsmēķi, pudeles, bet arī ļoti daudzi izmetuši savas Ziemassvētku eglītes, no kurām pāri palikušas skujas un stumbri. Iespējams, tas viss izdarīts neapdomājot sekas vai pārliecība “pavasarī sētnieki tāpat to savāks”.

Siena ielā kūstošais sniega kalns, kas tikai šķietami uz īsu laika posmu, paslēpa ziemā sastrādātās cilvēku cūcības.

Tāpat uz ielām saslaucīti milzīgi smilšu un grants kalni, kas gaida savākšanu, bet  tajā pašā laikā ielas apkārt ir tik tīras un sausas, ka var sākt domāt par sezonas apavu nomaiņu.

Par rūpju bērnu Liepājas ielās varētu uzskatīt Jāņa ielas, tā saucamo, otru pusi. Ja gājēju iela ir saposta (ja neņem vērā, cik bieži tur var gan ziemas laikā, gan tagad uz kūstošā sniega un ledus rēķina krist), tomēr otrā pusē paveras ne visai patīkams skats. Zināms, ka šo vietu iecienījuši tusētāji, kuri pirms kāda vakara pasākuma izklaides vietās izmanto kā iesildīšanās vietu. Un, protams, tam visam ir lietiskie pierādījumi visā krāšņumā: čibīši, cigarešu paciņas, šķiltavas un sērkociņi, alenes un kāda stiprāka grādīgā dzēriena pudeles, kā arī zacenes paliekas gan tiešā, gan pārnestā nozīmē: čipsu un saulespuķu sēklu iepakojumi, čaulas, plastmasas maisiņi, kurā palikusi no acīm slēpjama šampanieša pudele, siltā ēdiena trauki un plastmasas glāzītes, konservu bundžas. Protams, tas viss pāris mēnešu sniegotajā laikā posmā nevērīgi izmests. Atrast var vēl daudz ko, ja vērīgi ieskatās, un tas kārtējo reizi liek aizdomāties par cilvēku uzvedību.

Un, protams, tam visam treknu punktu uz “i” uzliek daži sadzīves atkritumu maisi, kas nolikti vai vienaldzīgi nomesti ar domu, “ka tā jau nebūs, ka nesavāks”, lai gan ielas galā atrodas konteiners.

Jāņa ielā var atrast visdažādākā veida atkritumus, kas ziemā samesti vairākās sasnigušās sniega kārtās, jo tad tos nevarēja redzēt. Bet tagad nokusušais sniegs atsedzis visu cūcību.

Protams, neviens jau pie rokas nav pieķerts, taču – varbūt vajadzētu un izdomāt soda mērus un ziemas laikā daudz vairāk padomāt par to, kāda izskatīsies pilsēta pirmajos pavasara mirkļos?

Vēl bail pat iedomāties, kad sniega kārta no zālieniem nokusīs pavisam, un parādīsies aiz saviem mīluļiem nesavāktie suņu ekskrementi…