Līva Hammonda
"Kurzemes Vārds"
Tā ir tikpat sena tradīcija kā pats Ziemassvētku vecītis, bet vai visa šī pārtērēšanās patiešām nāk par labu mūsu bērniem – vai varbūt tā tikai iedzen vecākus svētku finanšu bedrē?
Tērēšanas karuselis
Būsim godīgi, svētku sezona ir absolūts patērēšanas cirks. Taču aiz spožajām izpārdošanas zīmēm un uzstājīgā mārketinga slēpjas ne tik glītā patiesība: pētījumi liecina, ka materiālisms bērnus nepadara laimīgākus.
Bērni, kuriem ir ieaudzinātas materiālistiskas vērtības, pieaugot mēdz būt mazāk apmierināti ar dzīvi un vairāk pakļauti depresijai. Tātad – apsveicam!
Tas 100 eiro vērtais lego varētu būt tieši tas, kas būs iesākums bērna turpmākai nožēlojamai dzīvei.
Protams, neviens vecāks negrib būt Grinčs, kas nozaga Ziemassvētkus. Sabiedrība – un katra Ziemassvētku filma, kas jebkad ir filmēta – rāda mums, ka labi vecāki upurēs visu, lai padarītu savus bērnus priecīgus.
Bet izrādās, ka šis upuris ir saistīts ar fenomenu, ko sauc par “pašreizējā brīža aizspriedumu” jeb tieksmi dot priekšroku tūlītējai vēlmju apmierināšanai, neņemot vērā ilgtermiņa sekas.
Tas nozīmē, ka:
“Es zinu, ka man šis viss būs jāapmaksā martā, bet man vienkārši ir jāredz viņu sejas Ziemassvētku vakarā.”
Bet vai tās Instagram smaidīgās sejas ir tā vērtas? Pētījumi liecina, lielākā daļa vecāku atzīst, ka nē – vismaz, kad pienāk janvāra kredītkartes rēķini.
Liela daļa vecāku nožēlo lielos Ziemassvētku izdevumus, īpaši, ja ir sanācis “iegrābties” kredītkartēs un parādos un nākamais gads ir jāiesāk ar to atmaksu.
Bet līdz tam svētku prieks (un populārākās rotaļlietas) jau ir zaudējis savu mirdzumu.
Bērni negūst labumu
Domājat, ka bērni no tā gūst labumu? Ne gluži. Pētījums, kas publicēts ASV “Developmental Psychology”, atklāja – pārāk daudz dāvanu var veicināt attieksmi, ka bērni sagaida materiālu atlīdzību, nepieliekot nekādas pūles.
Citiem vārdiem sakot, jo vairāk dāvanu viņi saņem, jo vairāk viņi gaidīs arī nākamajā gadā un jo grūtāk vecākiem būs izvairīties no dāvanu skaita pieauguma.
Tā noteikti nav tā “došana”, kuru bijām iedomājušies un saistījuši ar Ziemassvētkiem.
Un vēl viens pārsteigums:
psihologi ir atklājuši, ka ilgtermiņā mūs laimīgākus dara pieredze, nevis lietas.
Tātad, kamēr jūs iztukšojat savu kredītkarti un maku par jaunākajām rotaļlietām, tieši kopīgais laiks – cepot piparkūkas, rotājot eglīti, skatoties filmas – veidos bērnos paliekošas atmiņas.
Taču mēģiniet izskaidrot sešgadīgam bērnam, kad ieteiksiet “kopīgas aktivitātes” kā viņa lielo Ziemassvētku dāvanu. Lai jums veicas!
Pirms izmisumā paziņojat par Ziemassvētkiem bez dāvanām, nekrītiet panikā. Mērķis nav pārvērst jūsu mājas par Skrūdža kantori.
Tā vietā mēģiniet pieiet šim procesam pārdomātāk. Sastādiet sarakstu, nosakiet budžetu, kas atbilst jūsu ilgtermiņa mērķiem (un saprātam).
Apsveriet iespēju koncentrēties uz dāvanām, kas veicina radošumu vai ģimenes kopā būšanu, nevis uz izteikti dārgām mantām.
Līdzsvara atrašana svētku trakumā
Protams, tas nenozīmē, ka jums ir jāsamazina Ziemassvētki līdz mandarīniem zeķēs vai kādai Viktorijas laikmeta pieticībai.
Mērķis nav likt bērniem justies atstumtiem, bet gan iemācīt, ka svētki ir par kaut ko vairāk nekā lietām.
Daudzi eksperti iesaka radīt tradīcijas, kas koncentrējas uz ģimenes kopā būšanu, nevis tikai dāvanām, piemēram, kopīgu cepumu cepšanu, brīvprātīgo darbu vai pat pašu veidotu dāvanu gatavošanu.
Kad bērni pieaug, saistot Ziemassvētkus ar kopīgām pieredzēm, viņi, visticamāk, šo siltuma sajūtu nesīs sev līdzi arī pieaugošo dzīvē.
Turklāt jūs, iespējams, ietaupīsiet sev dažus sirmus matus (un eiro) šajā procesā.
Un atcerieties, ka jūs neesat vienīgie, kuri jūtas pārņemti ar svētku prasībām. Pētījumi liecina, ka lielākā daļa vecāku izjūt stresu un spiedienu, lai Ziemassvētki būtu “perfekti”.
Tāpēc apsveriet iespēju atlaist “nepieciešamības”, kas jūsu ģimenei nesniedz prieku. Galu galā mīlestība, smiekli un kopā pavadīts laiks būs tās lietas, kas atstās paliekošu iespaidu, – nevis jaunākā rotaļlieta.
Tāpēc šajos svētkos ļaujieties svētku priekam, nepadodoties pirkšanas trakumam.
Parādiet bērniem, ka vislabākā dāvana, ko varat dot, ir silta, prieka pilna svētku atmosfēra – un varbūt mazāk kredītkaršu izrakstu un parādu.
Šogad nomainīsim vainu un rēķinu kalnus pret mazliet svētku veselā saprāta. Jūsu bērni, iespējams, neatcerēsies, kas atradās zem eglītes, bet viņi vienmēr atcerēsies, kas to tur nolika.
Ja svētku gars šķiet aprakts zem rēķinu kalniem, neuztraucieties – jūs neesat vienīgie. Turklāt zinātnieki saka, ka bērni izdzīvos arī ar mazāk un mazākām dāvanām.
Kas zina? Varbūt pat ieekonomēsiet pietiekami, lai pēc svētkiem nopirktu sev pelnītu spa apmeklējumu. Galu galā, vai tad tas nav tas, kas Ziemassvētkos patiesi svarīgs?
Uzziņai
Principi dāvanu sagādāšanai bērniem
– Pats galvenais – dāvanai jābūt pārsteigumam! Lai saglabātu intrigu un pārsteigums izdotos neizmirstams, paturiet noslēpumā dāvanu.
– Mazākiem bērniem patiks vairākas, bet nelielas dāvaniņas, tās var pasniegt pa vienai vairāku svētku dienu garumā.
– Noteikti padomājiet arī par interesantu dāvaniņas iesaiņojumu. Radošs iesaiņojums ir kā daļa dāvanas, kas bērnam izsauks patiesu sajūsmu.
– Svarīgi ņemt vērā saņēmēja vecumu. Katram vecuma posmam ir paredzētas atbilstošas mantas. Pusaudžiem noteikti vairs nebūs aktuālas mīkstās rotaļlietas, savukārt bērniem vecumā līdz 3 gadiem nav nepieciešamas austiņas vai spēļu konsoles.
– Nav slikti noskaidrot, kādu dāvanu bērns pats visvairāk vēlētos.
– Intereses palīdzēs izdarīt izvēli. Noskaidro, ko bērnam patīk darīt brīvajā laikā, kādi ir viņa hobiji vai iecienītākās aktivitātes, kas sagādā prieku.
– Dažkārt arī dzimums var palīdzēt, taču arī meitenes var priecāties par sacīkšu auto, bet zēniem var patikt mīksto rotaļlietu kolekcija.
Vēlmes
Ko vēstulēs bērni lūdz Ziemassvēktu vecītim?
- Velosipēdu;
- leļļu māju;
- lielu, mīkstu kaķi;
- automašīnu ar pulti;
- futbola bumbu un sporta kurpes;
- LEGO konstruktoru;
- ragavas ar stūri;
- lielu rotaļu kombainu;
- skeitborda dēli;
- Zirnekļcilvēka tērpu;
- Nerf pistoli;
- runājošu lelli.
Avots: laimasnamins.lv
