Zintas meitai pēc zobārsta apmeklējuma šogad vasarā, ko nebija darījusi astoņus gadus, jālabo divi zobi. Jaunā sieviete atlikusi naudu – ap 300 eiro, atvēlot to visiem zobārsta apmeklējumiem. ”Taču iznāca tikai vienam zobam,” pauž pensionāre.

”Iesākts ir, jāturpina. Ar zobārsti, kas labo zobus, viņa ir apmierināta. Taču ne katram pa kabatai var būt šāda iespēja,” norāda liepājniece. ”Vai Liepājas zobārstniecības poliklīnikā tie ir valsts apmaksāti pakalpojumi?” viņa jautā.

Zintas meitai par viena zoba labošanu kopā sanācis maksāt vairāk nekā 250 eiro:

rentgens, zāļu uzlikšana dzeroklim, kanālu pildīšana, plombēšana, zoba stiprināšana un citas nepieciešamās manipulācijas, utt.

Liepājas Zobārstniecības poliklīnikas vadītāja Natālija Kadeģe skaidro, ka valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi ir tikai Nacionālā veselības dienesta (NVD) noteiktām pacientu grupām – zobārstniecības pakalpojumi no valsts budžeta līdzekļiem pilnā apjomā tiek apmaksāti bērniem līdz 18 gadu vecumam.

”Bērniem līdz 18 gadu vecumam apmaksā pirmreizēju ortodontisko konsultāciju, bet personām iedzimtu sejas-žokļu šķeltņu gadījumos apmaksā ortodontisko ārstēšanu vecumā līdz 22 gadiem,” stāsta Zobārstniecības poliklīnikas vadītāja.

Arī Čornobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un tajā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 14. pantā noteiktām personām izdevumus par zobārstniecības pakalpojumiem sedz 50% apmērā, bet izdevumus par zobu protezēšanu ar izņemamām plastmasas protēzēm pilnā apmērā.

NVD pārstāve Sintija Gulbe norāda, ka dienests neregulē zobārstniecības pakalpojumu cenas. ”Maksu par pakalpojumu nosaka pakalpojuma sniedzējs,” viņa piezīmē.

Šis fakts arī izskaidro to, kādēļ ir atšķirības starp klīnikām un zobārstu pakalpojumu maksām starp pilsētām.

”Sākot no 18 gadiem – visi pakalpojumi ir par maksu. Tā kā mēs esam pašvaldības iestāde, es jūtu, ka daļa sabiedrības domā, ka valsts mums kaut ko kompensē, subsidē un tā tālāk, bet nekā tāda nav.

Mēs sevi pilnībā uzturam paši tāpat kā jebkura cita zobārstniecības klīnika,” viņa atklāj.

”Endodontiska ārstēšana un visa zoba restaurācija maksā daudz. Tas nav ielikt vienu mazu plombīti. Tāpēc pirms ārstēšanas uzsākšanas zobārsts izskaidro pacientam ārstēšanas gaitu un pasaka, cik tas maksās. Ja pacients piekrīt, ārstējam. Ja nē – zobs jāekstrahē (jāizrauj). Tas ir lētāk,” viņa stāsta.

”Daļai sabiedrības ir uzskats, ka pakalpojumam ir jāmaksā kaut kādu noteiktu summu neatkarīgi no tā, kas tiek darīts, tāpēc, iespējams, ir šī vilšanās sajūta. Katram ir arī savas materiālās iespējas. It īpaši tagad, kad viss ir kļuvis dārgāks un mēs vēl nezinām, kādi rēķini mūs sagaida ziemā.

Pakalpojuma cenu veido materiālu izmaksas, darba samaksa, nodokļi, arī tie paši komunālie maksājumi un citas izmaksas, un tās ir tādas, kādas ir. Bet, salīdzinot ar citām zobārstniecības klīnikām, mums cenas vēl ir zemākas,” viņa norāda.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.