Zvejas atļauju jeb licenču izsniegšanu plānots deleģēt pašvaldībām, paredz Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais projekts izmaiņām noteikumos par zvejas tiesību izmantošanu. Zvejniekiem varēs noformēt visus ar zveju saistītos dokumentus savā pašvaldībā. ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš laikrakstam atzina, ka grozījumi varētu stāties spēkā nākamā gada 1.jūlijā.

Šobrīd spēkā esošie noteikumi paredz, ka zvejnieks drīkst zvejot iekšējos ūdeņos un jūras piekrastes ūdeņos, ja ar attiecīgo pašvaldību, kuras teritorijā vai pakļautībā atrodas ūdeņi, ir noslēgts zvejas tiesību nomas līgums un Valsts vides dienestā (VVD) saņemta zvejas atļauja (licence), kurā norādīts zvejas rīku veids, limits un cita informācija.

Atbilstoši plānotajiem grozījumiem “Zvejniecības likumā” turpmāk zvejas atļauju izsniegšana tiks deleģēta tikai pašvaldībām. Tādā veidā tiks mazināts administratīvais slogs zvejniekiem.

Turklāt ZM 2018.gadā izstrādāja valsts informācijas sistēmas “Latvijas Zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēma” (LZIKIS) papildinājumus, kas dos iespēju pašvaldībām informāciju par zvejas darbībām Latvijas piekrastes un iekšējos ūdeņos, tostarp par izsniegtajām licencēm komercdarbībai zvejniecībā, rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumiem, šo līgumu protokoliem, kā arī par izsniegtajām zvejas atļaujām un zvejas žurnāliem ievadīt elektroniski. Sistēma ļauj saņemt visus dokumentus vienā vietā – pašvaldībā.

Arī uz zvejas rīka marķēšanas zīmes vairs nebūs jānorāda juridiskās personas nosaukums vai fiziskās personas vārds, bet tikai LZIKIS automātiski piešķirtais pastāvīgais zvejas atļaujas numurs.

Grozījumi attiecībā uz sistēmas papildināšanu ar jaunām datu ievades iespējām paredz, ka zvejniekiem zvejas dati būs obligāti jāreģistrē piekrastes zvejas žurnālā LZIKIS, bet, ja tehnisku iemeslu dēļ tas nebūs iespējams, kuģa kapteinim būs jāinformē VVD.

Plānots, ka zvejas datu reģistrācija zvejas žurnālā papīra formātā būs pieļaujama līdz 2021.gada 1.janvārim komerczvejai un līdz 2023.gada 1.janvārim – pašpatēriņa zvejai.

Pašvaldību pārstāvjiem būs tiesības arī atteikt izsniegt zvejas atļaujas, ja tiek konstatēti kādi pārkāpumi vai pienākumu nepildīšana, vai anulēt zvejniekiem izsniegto licenci, ja būs saņemts paziņojums no ZM vai VVD par rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieka noteikumu nepildīšanu.

Pāvilostas zvejas uzņēmuma “AJA 3” valdes loceklis Edgars Kristapsons plānotos grozījumus vērtēja pozitīvi: “Lielajiem jeb komerczvejniekiem pārmaiņas nav tik būtiskas, jo mūsu tirgus jau tik un tā ir Liepājā, tādēļ dokumentu sakārtošana VVD nesagādā lielas grūtības, bet mazajiem pašpatēriņa zvejniekiem gan grozījumi ir vērā ņemams ieguvums. Cilvēkam, kurš zivtiņu nozvejojis priekš sevis, reizi mēnesī aizbraukšana uz Liepāju ir liels pasākums, kas regulāri jāplāno. Komerczvejnieki jau tāpat to dara regulāri.”

Pozitīva pārmaiņa esot arī iespēja zvejas žurnālu aizpildīt elektroniski. “Tūlīt jau būs 2020. gads, joprojām žurnālus aizpildām, rakstot ar roku. Ja tiešām to varēs raiti paveikt elektroniskā veidā, tas atvieglos dzīvi,” teica E. Kristapsons.