liepajniekiem.lv
Pirmā laiva atpeldēja no Dānijas
Par zvejniecības entuziastu V. Brikmanis kļuva jau agrā vecumā. Viņaprāt, citādi nemaz nevarēja būt, dzīvojot pie Baltijas jūras.
“Laikam jau tas sēž asinīs. Vienmēr tas ir bijis tāds kā iekšējais sauciens, aicinājums.
Jau bērnībā gribēju savu tālāko dzīvi saistīt ar zvejniecību, bet kaut kā man sanāca novirzīties, izglītoties uz citu pusi.
Bet vienalga dzīve iegriezās un pietuvinājās jūrai,” viņš stāsta. Arī brālis savulaik bijis zvejnieks, jūrnieks.
Tā nu liepājnieks seko jau iemītās senču pēdās, jo arī tētis, vectēvs un pat Viļņa vecvectēvs bijuši zvejnieki.
Kopā izbraukt jūrā gan nav sanācis, jo, kad V. Brikmanim bijuši vien divi vai trīs gadi, tētis jūrā palicis. Tas gan Vilni neatturēja dzīvi pavadīt uz ūdens.
“Vienkārši izdomājām iegādāties savu pirmo piekrastes zvejas laivu.
Devāmies tai pakaļ uz Dāniju un tad jau pāri jūrai uz Liepāju atdzinām sešarpus metru garu laiviņu,”
atmiņās kavējas zvejnieks.
Pēc viņa aprēķiniem, tas varēja notikt ap 1998. gadu, kas nozīmē, ka ar zvejniecību viņš nodarbojas aptuveni 26 gadus.
Vīrietis neslēpj, ka vienmēr jūrā dodas ar azartu, lai gan esot brīži, kad būšana uz ūdens nedaudz jau sākot apnikt. Bet nogurums pāriet, un var doties ķert nākamo lomu.
“Tā jau ir slimība.
Peļņu no piekrastes zvejniecības nevar gūt. Es to vairāk dēvētu par dzīvesveidu, azartu. Visu laiku jādomā, kas būs šodien tīklos, kas būs šoreiz lomā. Katru dienu ir savādāk. Vienreiz ir tādas zivis, citreiz citas,” V. Brikmanis pastāsta.
Zivis viņam pašam ļoti garšojot. Vienu mīļāko gan izvēlēties nevarot, lai gan kā pirmās nosauc mencu, stinti, lasi un buti.
“Iecienītākā recepte man ir cepta menca ar kartupeļu biezputriņu, krējumiņu, sviestiņu un salātiņiem,” viņa stāstītais liek siekalām saskriet mutē.
Zvejnieksvētki, ne Jūras svētki
Jau divus gadus V. Brikmanis kopā ar domubiedriem piedāvā iespēju izvizināties ar “Water Sledge” jeb ūdens kamanām.
Ideja gan nav viņa, bet pie tās nonākuši kopīgi ar SIA “Majoka” kolēģiem. Vilnis ir viens no uzņēmuma īpašniekiem.
Iepriekš Liepājā nebijušās nodarbes realizācijai viņi piesaistīja Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējumu, kas paredz uzņēmuma darbības dažādošanu.
“Piekrastes zvejniekiem ir šis atbalsts no Eiropas, jo ar zvejniecību tagad ir grūti.
Zivju jūrā arvien mazāk, arī pati jūra vairāk vai mazāk paliek piesārņotāka, kas visnotaļ ietekmē nozveju.”
Galvenokārt uzņēmumiem piedāvā dažādoties un nodarboties arī ar ko citu, kas nav īsti saistīts ar zvejniecību, bet nav arī pilnīgi atrauts no jūrniecības, lai zvejniekiem būtu kāda nodarbe laikā, kad nav zvejas sezona.
“Mūsu gadījumā tas ir tūrisma projekts “Water Sledge”. Tagad, vasaras laikā, piemēram, ir tāds brīvāks laiks no zivīm, kad var paralēli darboties tūrismā,” viņš ar prieku atzīst, ka cilvēkiem interese par braucienu ar ūdens kamanām ir.
Daudz brīvā laika Vilnim neatliek, taču viņš vienmēr cenšas to atrast Zvejnieksvētku svinībām. Šogad viņa piekrastes zvejnieku laiva Liepājas Jūras svētku laivu parādi izlaidīs, jo tai ieildzis remonts.
“Jau trešo ceturto gadu mēs kuģi sagatavojam, izpušķojam, nomazgājam un peldam parādē.
Šogad brauks “Water Sledge”. Man pašam tieši šajā dienā iekrīt darba maiņa, tāpēc parādē piedalīšos ar loču kuģi “Ausma”,” stāsta minētā kuģa kapteinis.
Parādē vienmēr cenšas izvizināt tuvākos draugus, lai pasākums ir tiešām sirsnīgs un jautrs. Tādu draugu, kam uz peldlīdzekļiem netīk kāpt, viņa dzīvē nav.
Svētki Liepājā viņam patīk, vienīgais, kas gan īpaši neiet pie sirds, ir to nosaukums Jūras svētki. Viņaprāt, būtu pareizāk atstāt tos kā Zvejnieksvētkus.
“Jūras svētkus varam svinēt kādā citā nedēļas nogalē!”
V. Brikmanis uzskata.
To, ka zvejnieks maz laika atvēl sev, apstiprina arī Ieva Sizova, ar kuru kopā darbojas uzņēmumā “Water Sledge”.
Viņa pastāsta, ka abi ir ģimenes draugi un pazīstami sen, jo viņas vīrs Vladimirs ir kopuzņēmuma līdzīpašnieks.
“Ar Vilni var labi sastrādāties. Ar viņu ir ļoti viegli,” Ieva stāsta un savu domubiedru raksturo kā ļoti sirsnīgu, atbildīgu, izpalīdzīgu, atsaucīgu un vienkārši jauku cilvēku.
Kolosāls cilvēks
V. Brikmanis lēš, ka interese par zvejniecību neesot zudusi. Vismaz tiem, kuriem pašiem garšo zivis. Pēdējos mohikāņus piekrastes zvejā notur Eiropas atbalsts.
Dažādi atgadījumi uz laivām arī nav reta parādība. Liepājnieks atminas, ka ziemā, peldot pa aizsalušiem ūdeņiem stinšu zvejā, dažkārt nākas ledājos iesprūst.
“Tad jāgaida, līdz mainās straume un vējš, lai varētu tikt ārā un atpakaļ uz ostu.
Bet tas viss ir pārdzīvojams un izdarāms,” par grūtībām, kas jāpārvar, stāsta zvejnieks.
Jau tuvu pie 20 gadiem V. Brikmanis uz sava zvejniecības kuģa kāpj kopā ar Aldi Rudenieku. Vasarā abi strādā divatā, bet ziemā uz klāja pievienojas vēl kāds trešais palīgs no tuvāko pulka.
A. Rudenieks smej, ka savu kapteini pazīstot labi. Lūgts viņu raksturot, novelk: “Ja vien visi būtu tādi cilvēki…”
Ja nevarētu sastrādāties, neatrastu kopīgu valodu, vai, ja Vilnis nebūtu labs cilvēks, tad A. Rudenieks tik ilgi un vēl pie tam ar prieku ar viņu nestrādātu.
“Viņš pa visiem šiem gadiem ne par vienu cilvēku nav nevienu sliktu vārdu pateicis. Cik viņam nav sāpīgi darīts…
Bet vienalga nekad viņš neko sliktu par otru nepateiks. Kolosāls cilvēks!” kolēģis saka.
Kuģa kapteiņa azartu un prieku būt uz ūdens varot labi just.
“Vilnis ir arī ļoti izpalīdzīgs, palīdzēs jebkuram. No sākuma bija kluss, bet es biju balamute. Mums kopā labi saskanēja, tā arī ar laiku atradām kopīgu valodu,” A. Rudenieks priecājas, ka Vilnis ar laiku atvēries un abi turpina darboties roku rokā.
Vizītkarte
Vilnis Brikmanis
- Dzimis 1975. gada 5. jūnijā Liepājā.
- Izmācījies par automehāniķi Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā, mācījies uzņēmējdarbību Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā un ieguvis kuģa vadītāja kvalifikāciju mācību ražošanas kombinātā “Zerko”.
- SIA “Majoka” līdzīpašnieks, uzņēmuma zvejniecības kuģa “Airis” un Liepājas ostas loču kuģa “Ausma” kapteinis.
- Hobiji – sportot, spēlēt futbolu, patīk sauļoties un vienkārši atpūsties.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
