Līdz vakardienai “Liepājas metalurga” jaunais galvenais treneris Rīdigers Abramčiks vēl uzmanīgi vēroja komandā notiekošo, pavadīja laiku sarunās, bet šodien viņš ķeras pie saviem pienākumiem ar pilnu atdevi. Redakcija vācu speciālistu uzaicināja uz īsu sarunu.

– Cik ilgs laiks pagāja no pirmās sarunas ar mūsu kluba prezidentu Sergeju Zaharjinu, līdz abi vienojāties par sadarbību?
– Tas ilga kādas trīs nedēļas.

– Kāds ir jūsu pirmais priekšstats par Liepājas klubu un komandu?
– Biju divas dienas Liepājā, apskatījos komandu, iepazinu kluba struktūru, bāzes, stadionus. Redzēju, ka komandai ir potenciāls, vairāki individuāli spēcīgi futbolisti, bet šis spēks nereducējas vienā dūrē – komandas spēlē.

– Cik daudz jūs zināt par “Liepājas metalurgu” un par Latvijas izlasi?
– Jāatzīst, ka neesmu īpaši sekojis līdzi ne “Liepājas metalurgam”, ne valstsvienībai. Bet es vēroju liepājniekus UEFA kausa izcīņas spēlē pret “Glentoran”, redzēju, ka trenerim Vladimiram Osipovam, neraugoties uz to, ka komanda palika mazākumā, izdevās labi novadīt spēli. Un man ir prieks, ka komandā būs vēl viens labs treneris. Viņš, protams, labāk pārzina virslīgu, un es no viņa ceru saņemt ļoti daudz noderīgas informācijas.

– Vai jūsu palīgs Verners Kaspars, ar kuru baidījāt spēlētājus, ka grēkāžus nodosit viņa stingrajās rokās, ir fiziskās sagatavotības treneris?
– Viņš galvenokārt strādā fiziskās sagatavotības jomā, bet prot arī ļoti daudzas citas labas lietas, kas futbolistiem būs pārsteigums.

– Vai 2002.gadā nebijāt Liepājā kā komandas “Karnten” treneris, jo internetā atrodama informācija, ka tieši togad strādājāt ar austriešu klubu?
– Nē, tad es vēl bija Bulgārijas “Levski” treneris, uz Klāgenfurti pārcēlos pēc tam.

– Vai jūs labi atceraties 1978.gada 18.jūniju?
– Vai tas nebija kas saistīts ar Austriju?

– Nē, ar Argentīnu (tur notika Pasaules kausa finālturnīrs).
– Ā, to jau es esmu aizmirsis, bet labi, ka jūs atgādinājāt (smejas).

– Varbūt tad jūs atceraties, kurš jau 3.minūtē pret Nīderlandi guva vārtus (tas bija R.Abramčiks)?
– Es savā mūžā esmu tik daudz vārtu iesitis, ka visus grūti atcerēties. Pagātnē dziļi nerokos, skatos uz priekšu.

– Jūsu futbolista karjera Vācijas izlasē beidzās ļoti ātri. Runā, ka tam par iemeslu bijuši skarbi vārdi Vācijas Futbola federācijas prezidentam?
– Vienmēr esmu atklāti paudis savu viedokli. Toreiz biju vēl jauns. Kad par to padomāju šodien, labāk būtu sev mēli nokodis, nekā pateicis to, kas man paspruka… Esmu nozvērējies nekad vairs tādus vārdus nelietot.

– Vai esat ieradies ar visiem čemodāniem un pilnā kaujas gatavībā?
– Visu darbam esmu paņēmis līdzi. Nav vienīgi ģimenes.

– Vai ģimene arī jau pošas uz Liepāju?
– Pagaidām šis jautājums nav skaidrs. Sākumā esmu līdz novembrim, jāsasniedz izvirzītais mērķis – uzvara Latvijas čempionātā – tad skatīsimies tālāk.

– Skatoties uz tabulu, optimisma, cerot uz zelta medaļām, pietrūkst.
– Ir skaidrs, ka kļūt par čempioniem nebūs viegli. Bet mēs darīsim visu, lai sadeldētu 11 punktu attālumu līdz līderim. To nevarēšu es viens pats, to mēs varēsim visi kopā kā komanda.

– Lai veicas grūtajā darbā!

Ints Grasis,
“Kurzemes Vārds”

Pēc Rīdigera Abramčika uzrunas futbolistiem kļuva skaidrs, ka viņš ir punktuāls, stingrs un ļoti prasīgs treneris.