Liepājniece Rīgā – Līga – Liepājā gan dzimusi, gan guvusi pirmo izglītību mākslā. 1995.gadā viņa absolvēja toreizējo Liepājas Lietišķās mākslas koledžu (pašlaik – Liepājas mākslas vidusskola) kā mākslinieks/meistars keramikas specialitātē. 2003.gadā Līga Ķempe saņēma Mākslas Maģistra grādu gleznošanas apakšnozarē, pabeidzot studijas Latvijas Mākslas akadēmijā.

Šopavasar uz Liepāju Līga atvedusi 54 [ha! Ķempju bērnības dzīvokļa numurs bija 54 – tātad –tiešām mājās!] darbus, kuri tapuši laikā no 2002. līdz 2009.gadam. Lai arī tie ir dažādi gan formātos un saturā, gan izteiksmē un stilistikā, kopskatā izvadot cauri Līgas gleznošanas rokraksta un tehniskā izpildījuma atradumiem, tālab uzskatāmi parāda viņas profesionalitātes pieaugumu, tomēr par retrospekciju pati autore pirmoreiz muzeja telpās izlikto kolekciju neuzdrīkstas nosaukt. Par jaunu vēl esot…

Pēdējā laikā Līga radoši atpūtinātu skatu bija vērsusi pāri Latvijas robežām, sadarbojoties ar Belģijas pilsētas Knokes galeriju d’Haudrecy, kur notikušas trīs izstādes – 2005., 2006., 2008.gados. Līgas gleznas Latvijā pēdējoreiz bija skatāmas 2007.gada februārī, kad ar intervālu – divi gadi – viņu atkal uzaicināja rīkot personālizstādi (ar nosaukumu Sapnis) Rīgas galerijā Daugava.

Rezultatīvs laiks Līgas gleznošanas mākai bija 2005. gads, kad tika atklātas pavisam trīs personālizstādes: ar ekspozīciju Dienasgrāmata Līga svinēja savu 30.dzimšanas dienu galerijā Daugava Rīgā, bet vienlaikus ar izstādīšanos galerijā Istaba Līga individuāli debitēja ārzemēs –Belģijā.

Ekspreša personālizstādītes Gleznas un telefongrāmata atklāšana Istabā bija pavadošais pasākums Līgas Ķempes darbu albuma, arīdzan telefona grāmatiņas, atvēršanas svētkiem. Apvienotajās vai tematiskajās gleznotāju darbu izstādēs Līga piedalās jau kopš 1999. gada, viņas gleznas atrodas privātīpašumos Latvijā, Igaunijā, Dānijā, Vācijā, Somijā un ASV. Pirmā personālizstāde Rīgas galerijā Bastejs bija viņas diplomdarbs CARPE DIEM 2002.gadā. 2003.gadā ar diviem Veltījumiem sējējam jaunā māksliniece pabija gan Rīgā, gan Liepājā. 2004.gada olimpiskā vasara Līgai iesākās ar tēlainu Olimpiādi holdinga UPB galerijā Liepājā.

Zīmīgi, ka Līgas Ķempes izstāde Mājas Liepājas muzejā nomaina viņas skolotājas, gleznotājas Skaidrītes Elksnītes jubilejai veltīto darbu skati Garīguma vertikāle. Elksnītei bija izšķiroša loma Līgas jaunradē. Elksnīte ievirzījusi tolaik vēl keramikas audzēkni Līgu uzsākt gleznot. “Sākumā gleznoju ar akvareļiem. Ar vienu aci lūrēju, kā koktēlnieki glezno ar eļļu. Man patika, kā smaržo. 3. kursā sāku gleznot ar eļļu. 4., 5.kursā gleznošanu pasniedza Skaidrīte Elksnīte. Stingra skolotāja. Man pat bail bija. Viņa iedrošināja. Teica, ka es varot gleznot. Ja saņem komplimentus no dzelžainas sievietes, tad sāc ņemt vērā. Radās pārliecība, ka varu.” Tā atceras Līga pirmajā stāstiņā no viņas gleznu albuma/telefona grāmatiņas. Tajā apkopoti 33 stāstiņi par Līgu, nevis zinātniski teksti par viņas glezniecību.

Lai labāk izprastu, kāpēc Līga tieši tā glezno. Lai tuvinātu. Telefona grāmatiņa – lai saņēmējs, vienreiz izšķirstījis, to neaizmirstu plauktā. Lai lietotu. Nešpetnais izdevums (33 bildes katram no latviešu alfabēta burtiem) iznāca sadarbībā ar māsu, mākslinieciski rakstošo arhitekti Indru Ķempi, kura pierakstīja tekstus, un arhitektoniski domājošo mākslinieci, Istabas saimnieci Lindu Lūsi, kura izstrādāja dizainu.

Līga ir arī divu palaidņu – Rūtas un Kaja – mamma. “Līgas prasme ir talanta dzīvot komponente. Viņas dzīvesprieks, dabiskums un drosme ir trīs ikdienas krāsas, kuras klāj katra notikuma vai noskaņojuma kopijas. Līgas dzīve ir glezna, ko triep piedzīvojums pēc piedzīvojuma. Kāda? Varbūt smieklu eļļā krāsota. Uz pieredzes auduma un sekunžu toņos. Līga dobji ietonē sadzīves sižetus un smagu miesu izpūš pieneņu pūkās.”

Indra Ķempe

“Diplomātija”.

“Sapņu komanda”.