Milzu spārni abpus šosejai Grobiņas pagastā griežas jau devīto gadu. Sastaptie ļaudis, kuru ikdiena paiet zem šiem spārniem, nesūdzas ne par televīzijas signāla kropļošanos, ne par to, ka sliekas bēgtu prom rotoru izraisītās zemes vibrācijas dēļ. Savukārt Medzes pagastā vēl šomēnes turpinās sabiedriskā apspriešana par pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumiem. Un lielāko sabiedrības viļņošanos radījusi iespējamība pagasta teritorijā celt vēja rotorus.

Kāds rolavnieks saka, ka sākumā apkārtējie teikuši, ka žurkas bēgot no mājām prom, bet dzīve pierādījusi, ka grauzēji dzīvo kā dzīvojuši. “Putnu gan ir kļuvis mazāk,” vietējā iedzīvotāja Ruta domā, ka tas saistīts tieši ar vēja rotoru darbošanos.

“Mēs nekā nejūtam, ir tā, it kā to rotoru te vispār nebūtu,” saka Arvīds. Viņi ar dzīvesbiedri Vilmu dzīvo vairākdzīvokļu mājā tā sauktajā “Keramikā” Grobiņas pagastā. Kad pirmie  rotori sākuši darboties, tad licies, ka ir tāda savāda skaņa, piebilst Vilma. Bet nu vairs nedzirdot neko. “Mums netraucē.” Ja ieklausoties, tad reizēm varot sadzirdēt tādu kā jūras šņākoņu, bet pie tās jau sen esot pierasts. Gadu gaitā pierasts arī pie lielo spārnu mestajām ēnām.

Arvīds un Vilma paši zemi rotoru celtniecībai neesot iznomājuši. “Nav ko baidīties – lai tik būvē,” Vilma uzmundrina tos, kuriem varētu nākties lemt par zemes izmantošanu šādam mērķim.

“Visa problēma ir naudā – ja vienam ir izdevies savu zemi izīrēt, bet otram ne, tad rodas skaudība,” uzskata Grobiņas pagasta iedzīvotāja Valda. Uz viņas zemes arī uzcelti divi rotori. Kā vienīgo problēmu, ko vēja iekārtas radījušas, viņa min pārrakto meliorācijas sistēmu. Citas iespējamās ietekmes? Valda atmet ar roku: “Kas ir dzēris, tas dzer, kas nav gribējis strādāt, tas arī nestrādā, bet kas strādā, tas arī tagad strādā – nekas nav mainījies.”

Cik liels ir ieguvums, zemi iznomājot? “Nezinu,” aizdomājas Valda. “Bet, ņemot vērā, ka toreiz šķita – uz laukiem nav nekādas citas perspektīvas…”

Uzņēmēji par vienu rotoru maksājot 250 latu gadā, no šīs summas vēl atskaitāmi nodokļi. Tagad tos laukus, kur slejas rotori, lauksaimniecībai, piemēram, labības audzēšanai, īsti vairs nevarētu izmantot, jo tie aizņem gana daudz vietas un tīrumu sašķeļ, saimniece spriež. Bet lopus ganīt un sienu pļaut – nekādu problēmu.

Šajā laikā, kopš uzcelts vēja parks Grobiņā, vairākas lietas ir mainījušās. Piemēram, pašvaldības izstrādā stingrākus noteikumus, kas jāievēro rotoru cēlējiem. Arī informācijas ir vairāk un, domājams, lielāka ir arī sabiedrības aktivitāte, piedaloties sabiedriskajās apspriešanās.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Grobiņas pagasta iedzīvotāji ar vēja parku sadzīvojot.