liepajniekiem.lv
Vispirms apgūt krūti un tad knupi
Ēšana jeb zīdīšana ar krūti un vēlāk ēdināšana, protams, ir viena no galvenajām bērna agrīnajām nepieciešamībām, kas daudz ko nosaka tālāk mazuļa attīstībā un visas dzīves laikā. ”Tam ir jābūt laikam, kad pulkstenī nevajadzētu skatīties, jo zīdīšana nav tikai ēšanas funkcija, bet tai ir liela nozīme bērna attīstībā,” uzsver vecmāte.
Zīdīšanas laikā bērns saņem laimes hormonus, kompensējot dzemdību laikā piedzīvoto stresu. Tāpat mazulim šajā laikā ieslēdzas daudzi refleksi.
Lai arī knupis ir teju ikkatram mazulim un ir ikdienas sastāvdaļa, tomēr vecmāte atgādina, ka knupis, ja to dos ļoti ātri, bērnam var veidot apjukumu. ”Knupi bērns ņem ar mazu mutes tvērienu, bet mammas krūts ņemšanā viņam ir reflekss to darīt ar platu muti. Pilnīgi divi dažādi procesi,” viņa skaidro.
”Mazulim no sākuma ir jāiemācās ņemt un zīst krūti, tad knupi, kad jau viņš būs iemācījies zīst krūti. Citādi mazais sajauks ar zīšanu, tādēļ bērns var būt raudulīgs, nemierīgs,” skaidro vecmāte.
Un tādēļ mazulis nebūs paēdis, jo ar knupi būs apmānīts. Jārēķinās, ka zīdīšana ar mammas krūti būs vienīgais bērna ēdināšanas veids vismaz līdz četriem mēnešiem vai pusgadam.
Vieni bērni ņem knupi, citi varbūt nekad to nebūs lietojuši. Vieni vecāki dod uz nakti, citiem ar knupi izdodas nomierināties, jo ir kolikas, dažādas pieredzes uzskaita I. Vītola.
Tāpat svarīgi sekot līdzi, lai bērns paņem visu krūti, nevis tikai pašu galu, jo labuma nebūs ne mazulim, ne arī mammai, kurai zīdīšana var būt sāpīga, jo krūts gals būs saplaisājis. Bieži mammas saka, ka bērnam nepietiek piena. Ja piens ir, bet mazais neapmierināts, tas nozīmē, ka mazulis pietiekami nesatver krūti.
Reizēm pie vainas ir zemmēles saitīte, kas neļauj mutei veikt savu pirmo dzīves uzdevumu maksimāli veiksmīgi. Jebkuru bažu gadījumā var sazināties ar vecmāti, ārstu vai zīdīšanas speciālistu.
Otra lieta, kas nozīmīga bērna aprūpē un cieši saistīta ar zīdīšanu un mazuļa pirmo saskari ar pasauli, un var ilgt turpmākos dzīves mēnešus, ir vēdergraizes. Tur vecmāte norāda uz vairākiem cēloņiem. Bet galvenā ir mammas uztura ietekme – ja pārāk daudz ēsti saldumi un piena produkti.
Sāpes vēderā izraisa arī pārāk liels gaisa un gāzu daudzums mazuļa zarnās – zīžot, ēdot mazulis uzņem arī pārāk daudz gaisa, mazuļa zarnu trakts nav nobriedis. ”Mazulim vēdergraizes pāries, ja vēderiņu pamasēs pulksteņrādītāja virzienā ar apļveida kustībām, mazuli var guldīt uz vēderiņa kādu laiciņu, kā arī drīkst papildus iedot kādus pilienus, kas mazinās gāzes vēderā,” atgādina I. Vītola.
Lai āda sausa un nagi nav asi
Vecākus arī ļoti satrauc zīdaiņa naba, un daudziem ir bail tai pieskarties un to kopt. Vecmāte uzsver, ka svarīgi, lai nabas vietiņai pieplūst gaiss un tā ir sausa, bet vienlaikus nav jābaidās no bērna vannošanas, vienīgi to nevajag darīt pāris dienas, kad nokrīt nabassaites atlieka.
Nabas vieta ir jāapstrādā ar jebkuru spirtu saturošu dezinficējošu līdzekli. Taču, ja naba ir apsārtusi, sulo, smako un bērnam ir paaugstināta temperatūra, jāmeklē mediķu palīdzība.
Vēl vecākus biedē zīdaiņu nagu griešana. ”Kad nagi atauguši, tie ir jāgriež!” pauž vecmāte, piebilstot, ka nav tāda noteikta laika, kad jābūt pirmajai reizei un cik regulāri tas ir jādara.
Veicot šo procedūru, jābūt uzmanīgiem, tādēļ telpā jābūt labam apgaismojumam un jāizmanto šķērītes, kurām ir noapaļoti gali. Ir vecāki, kuri mazuļiem nagu brīvās maliņas negriež, bet nograuž.
Vecmāte uzsver, ka nagus nedrīkst griezt tuvu ādai, bet nedrīkst atstāt nagu stūrus un arī nagam pārāk apaļu formu nedrīkst veidot. ”Ja gadās iegriezt, brūcīte jāapstrādā ar spirta salvetēm,” iesaka I. Vītola.
Jākopj arī zīdaiņa un jau lielāka mazuļa acis. Pirmais ieteikums vienmēr ir – ar atdzesētām kumelīšu tējas kompresēm izslauka actiņas virzienā no ārējā kaktiņa uz iekšējo. Savukārt deguna nāsis iztīra ar savirpinātu vates tamponu un rotējošām kustībām.
”Ja mazulim ir apgrūtināta elpošana, var lietot aptiekās nopērkamo jūras ūdeni. Ja ir iesnas, izmanto arī atsūcējus – ir ar muti un roku darbināmi un elektriskie. Tie derēs arī gadījumos, ja bērns šņākuļo, var izraisīt šķaudienu – ar vati pakairinot gar degunu,” iesaka I. Vītola.
Ja mazulis saslimst un ir augsta temperatūra, jādod pretdrudža līdzekļi (zīdaiņiem svecītes, bet lielākiem – suspensija), biežāk var zīdīt ar krūti, bet lielākiem bērniem dot padzerties. Vecmāte arī norāda, ka aptiekās bezrecepšu medikamenti iesnām ir paredzēti bērniem vien no 2 gadu vecuma.
Savukārt par ausu kopšanu viņa atgādina, ka drošības dēļ nedrīkst lietot nekādus vates kociņus! Pietiks, ja pēc vannošanas ārējo auss gliemežnīcu nosusinās ar vates tamponu vai mīkstu drānu.
”Vannošana bērnam ir jābūt patīkamam procesam. Ja bērnam ir slikts garastāvoklis, labāk vannā neiet!” viņa iesaka.
Ūdenim jābūt ķermeņa temperatūrā – no 36 līdz 37 grādiem, mazuli ieteicams vannot stundu pirms vai pēc ēšanas. Ūdens temperatūru var pārbaudīt ar seno metodi – ar elkoņa ielikšanu ūdenī – vai arī izmantot termometru, pieredzē dalās māmiņas. ”Iet vannā vajadzētu būt rituālam,” uzsver I. Vītola.
Būtiski ir rūpēties par mazuļa, kura ikdienas draugs arī līdz 2 gadu vecumam būs autiņbiksītes, dibena komfortu un labsajūtu. ”Svarīgi, lai dibens ir sauss un neveidojas sasutumi un iekaisumi. Ja sutinās bērnu ar slapju dibenu, var iedzīvoties apsārtumos, bērnam izraisīt nepatīkamas sajūtas. Tādēļ jārūpējas par iespēju, lai bērns kādu brīdi var padzīvoties ar pliku dupsi,” teic vecmāte.
Savukārt, mazgājot dibenu, tas obligāti vienmēr jānosusina pilnībā sauss, kā arī autiņbiksītes jāmaina regulāri. Jākopj arī ādas krokas, paduses, locītavas. ”Ja āda tomēr iekaisusi, šīs vietas jāmīkstina ar krēmiem vai pretiekaisuma pūderīšiem,” viņa piebilst.
Savukārt mitrās salvetes ir domātas kā palīglīdzeklis ceļojumiem, nevis jāizmanto ikdienā. ”Ikdienai ir ūdens!” piekodina I. Vītola.
Ļoti izplatīta zīdaiņu vidū ir piena krevele jeb seboreja: uz bērna galvas matainajā daļā gaiši dzelteni, zvīņaini sabiezējumi. Tā parasti ir zīdošiem mazuļiem, tiek skaidrota ar mazuļu aktīvu tauku dziedzeru darbību.
Parasti tā trīs mēnešu laikā pazūd, bet, lai atbrīvotos no tās, to ieziež ar uzsildītu bērnu kopšanas eļļu: galvu pēc tam izmazgā un tad uzmanīgi izķemmē matus. Ja nepāriet, ieteicams apmeklēt dermatologu vai alergologu, kas izvērtēs, vai bērnam nav piena nepanesība.
Ak, šī bīstamā māja!
”Visbīstamākie maziem bērniem ir kritieni, un bīstams ir viss dzīvoklis!” saka vecmāte. ”Tas ir mīts, ka nupat dzimušais ir pilnībā nekustīgs! Tādēļ nekad neatstājam mazuli nepieskatītu uz pārtinamā galda! Tas var būt viens mirklis! Pietiek ar 30 centimetru augstumu, lai bērns salauztu galvaskausu. Tādēļ visdrošākā vieta mazulim ir grīda!” vairākus sasaistītus padomus uzskaita I. Vītola.
Mazulim piedzimstot un augot, vecākiem jāizvērtē katra rīcība un jāizseko riski mājās. Piemēram, jāatgādina, ka mazuļa klātbūtnē jābūt piesardzīgiem ar tējas un kafijas dzeršanu. To nevajag darīt tad, kad bērns tiek turēts rokās. ”Mazās rociņas kustas zibenīgi! Tādēļ visu turēt tālāk no galda malas, īpaši karsto dzērienu krūzes!”
Vecmāte pastāsta par vēl kādu būtisku risku veselībai bērnam līdz divu gadu vecumam.
”Tas ir kratītā bērna sindroms. Respektīvi, galvas smadzeņu trauma, kas rodas, zīdaini vai mazu bērnu kratot rokās, ratos vai arī metot gaisā aiz padusēm. Nedrīkst bērnu purināt un kratīt!”
Bieži bērni iet bojā, vai tas atstāj paliekošas sekas uz mazuļa veselību: smadzeņu tūska, asinsizplūdumi, garīga atpalicība, aklums, dzirdes zudums, paralīze, runas un mācīšanās grūtības.
Tad, kad mazam bērnam tiek iekārtota bērnistaba, jāpievērš uzmanība, lai tajā nemētājas sīki priekšmeti un vecumam neatbilstošas rotaļlietas, kā arī mantas ar baterijām un gariem striķiem. ”Plakanās baterijas var norīt, bet striķi apsiet ap kaklu. Uzmanīgi ar iepakojumu maisiņiem – tos bērniem patīk maukt galvā!” viņa piebilst.
Tāpat bērniem bīstami ir vadi un kontaktligzdas. ”Savukārt redeļu gultiņai spraugas nedrīkst būt platākas par desmit centimetriem,” atgādina vecmāte, skaidrojot, ka bērns starp lielākām spraugām var vēlēties izbāzt cauri galvu vai atsperties un kāpt pāri gultas malai.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
