Labs jautājums. Var pafilozofēt par to, kas mēdz rakstīt vēsturi. Pamatā tie ir uzvarētāji. Ne Makrons, ne Sunaks, ne Šolcs negribētu tikt aizslaucīti vēstures mēslainē.

Valda diezgan pārliecinošs uzskats, ka Ukraina nevar uzvarēt bez ASV atbalsta. Es savukārt teiktu, ka, ja ASV un Rietumu sabiedrotie stingri turpinās atbalstīt Ukrainu, nevar uzvarēt Krievija.

ASV lēmumiem ir milzīgs svars. Eiropas līderi raugās uz onkuli Semu kā uz vecāko brāli.

Kad tas pamāj, šie ieņem drosmes tinktūru un mēles atraisās, runājot par turpmāko palīdzību daudzcietušajai ukraiņu tautai.

Kad kļuva skaidrs, ka ASV beidzot tikušas galā ar iekšpolitikas slimībām, un Pārstāvju palāta nobalsoja par teju pusgadu novilcināto vērienīgo palīdzību, par rekordlielu militārās palīdzības paketi Ukrainai 500 miljonu britu mārciņu apjomā nāca klajā arī Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks.

Britu palīdzība Ukrainai ietvers 400 transportlīdzekļus, 60 kuterus un laivas, 1600 raķetes, četrus miljonus patronu un ukraiņiem ļoti nepieciešamās tāla darbības rādiusa raķetes “Storm Shadow”. Lūdzu!

Tāpat viņš pavēstīja, ka briti sešu gadu laikā pakāpeniski palielinās savus aizsardzības izdevumus līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta.

Tas, ka paziņojumi nāca reizē, domājat, ir sagadīšanās?

Balsi uzreiz pacēla arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs, kurš teica, ka Eiropai jāturpina palielināt palīdzība Ukrainai arī pēc ASV militārās palīdzības paketes apstiprināšanas, tiesa, viņš saglabāja savu ietiepību jautājumā par tālas darbības rādiusa raķešu “Taurus” piegādi Kijivai. Nē, un viss!

Bet pagājušajā nedēļā nāca gaismā informācija, ka amerikāņi slepus Ukrainai piegādājuši tālas darbības raķetes ATACMS. ASV Valsts departaments to apstiprināja.

Nu, ko, Olaf, tagad atkal vārds tev. Varbūt pārdomāsi?

Uz to cer gan ukraiņi, gan, piemēram, arī Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, kura vārdi Vācijas medijiem: “Ceru, ka kanclers jūtas pēdējo dienu notikumu iedrošināts,” turpina zināmu spiedienu uz Šolcu.

Runa, protams, ir par Vācijas ražotajām spārnotajām raķetēm “Taurus” un to iespējamo nodošanu Ukrainai.

Šonedēļ atskatīsimies uz 20 gadiem, kopš esam Eiropas Savienības saimē. Diskusija par to, cik pareizs bijis šis lēmums (pārsteidzoši, ka vēl ir ļaudis, kuriem tā šķiet saistoša), ir bezjēdzīga, tāpat kā tukšpļāpāšana par to, vai Latvijai bija jāiestājas NATO.

Cilvēku atmiņa ir gaužām īsa. Bet tiem, kas atceras, kādā situācijā mēs bijām pirms 20 gadiem – vispirms ekonomiski –, tamlīdzīgi jautājumi nerodas.

Jā, ir, kas labprāt dzīvotu Putina “krievu pasaulē” zem lielā austrumu kaimiņa zābaka, viņi nepriecājas.

Ja nebūtu šo valstiski nozīmīgo transatlantisko, eiropeisko soļu, mēs jau sen dzīvotu citā valstī. Un, ticiet, joprojām ir cilvēki Latvijā, kas cer, ka atgriezīsies “vecie labie” padomju laiki. Turklāt viņu vēstneši gatavojas Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Eiropas Parlamenta vecais deputātu sastāvs Strasbūrā sapulcējās uz šī sasaukuma pēdējo plenārsēdi.

Šo to arī nolēma, piemēram, mainīja kopējo lauksaimniecības politiku, tostarp atviegloja administratīvo slogu lauksaimniekiem; īpašā rezolūcijā aicināja stingrāk vērsties pret Krievijas iejaukšanās mēģinājumiem graut Eiropas demokrātiskos procesus.

Pēc mēneša ar astīti dosimies uz vēlēšanām. Ceru, ka katrs pats no jums atšķirs populistus, zem skaļiem valstiskiem saukļiem maskējušos kremlinus.

Nevajag nemaz diži meklēt, pietiek izlasīt kandidātu sarakstu nosaukumus, kuros piesaukti demokrātijas svētumi. Tajos ir tādi kandidāti, kas noniecina Latvijas vēsturi un ir drošības struktūru redzeslokā, apsūdzēti, dīvaini izsakās par Krievijas iebrukumu Ukrainā, iestājas par sadarbības veidošanu ar agresorvalsti.

Šīm vēlēšanām jāgatavojas rūpīgi, jātur acis un ausis vaļā, jo austrumu troļļi centīsies no visa spēka, lai grautu Eiropas vienotību.

Tieši pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne savas vieglākās dienas piedzīvo pie varas grožiem esošā “Jaunā vienotība” (JV). Redzēsim, kā veiksies.

Visnotaļ cienīgu kandidātu sarakstā ir arī bijušais premjers Krišjānis Kariņš, kas noteikti nepalīdzēs sarakstam kopumā. Kariņa dārgie lidojumi un citi skandāliņi partijai var maksāt smagu nolaišanos.

Taču uz notiekošo ap nežēlastībā kritušo partiju jāraugās visnotaļ kritiski tādā ziņā, ka melnumiem, kas tiešām ir uz JV sirdsapziņas, acīmredzami piepulcējušies melnā PR promotieri, kas strādā sistemātiski un hronoloģiski.

Gan jau vēl pavisam drīz atradīsies kāds, kas tuvāk vēlēšanām atcerēsies ko nelāgu par JV darboņiem:

nebūs vēl par kaut ko samaksājis vai par kādu “pakalpojumu” piedāvājis naudu, vai izteicis kaut kādus nepiedienīgus piedāvājumus. Te laikam būtiski izvērtēt pausto un samērot ar elementāru loģiku.

Piemēram, ja kāds runā, ka savulaik ir vērsies gan Satversmes aizsardzības birojā, gan KNAB par to, ka kādas partijas pārstāvis pirms desmit gadiem mēģinājis iespaidot vēlēšanu rezultātus, bet šīs struktūras norāda, ka tām nav ne rakstiska, ne anonīma šāda veida ziņojuma.

Jānovēl veiksme ģenerālprokuroram, kuram Valsts prezidents pagājušajā nedēļā uzdeva izmeklēt iespējamo iejaukšanos vēlēšanās.

Ja šie ziņojumi izrādīsies safabricēti, tad ir liels jautājums: kas ir pasūtītāji, un vai viņus interesē vien Eiroparlamenta vēlēšanas vai skats uz politiku Latvijā ir daudz plašāks, piemēram, valdības gāšana un nākamās Saeimas vēlēšanas?

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Zviedrija Latvijā izvietos mehanizētās vienības un tankus.

Skandāli aizvien vairāk smacē “Jauno vienotību”.

Fiskālās disciplīnas padome norāda uz valsts parāda pieaugumu.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Latvijas Futbola federācijas kongresā prezidenta amatā pārvēlēts Vadims Ļašenko.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

ASV slepeni Ukrainai piegādājusi tālās darbības raķetes ATACMS.

Ukrainas armija spiesta atkāpties Krievijas pārspēka priekšā.

Aizvadīta Eiropas Parlamenta šī sasaukuma pēdējā plenārsēde.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

ASV prezidents Džo Baidens paraksta likumprojektu par 61 miljarda eiro militāro palīdzību Ukrainai.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.