Tomēr 36% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka kopumā šoruden jūtas labi vai ļoti labi – vispozitīvāk jūtas iedzīvotāji Kurzemē (42%), Zemgalē (41%) un Vidzemē (37%), kur pretī Latgalē tikai 30% un Rīgā 33% aptaujāto atzinuši, ka šoruden jūtas labi.

”Satraucošie apstākļi ar ilgstošo Covid-19 pandēmiju, karu kaimiņos, energoresursu cenu pieaugumu vēl vairāk ietekmē cilvēku pašsajūtu, tāpēc šoruden vairāk nekā citus gadus ir svarīgi pievērst uzmanību līdzcilvēku noskaņojumam,” uzsver psihoterapeits Aldis Miglinieks.

Tāpat aptauja atklāj, ka rudens-ziemas periodā sliktāk jūtas gados vecāki iedzīvotāji – 67% vecumā no 55 līdz 63 gadiem – un jaunieši no 18 līdz 24 gadiem, no kuriem ļoti slikti un viduvēji savu noskaņojumu vērtē teju 60%.

Ir svarīgi doties dabā, ķert sauli, lai papildinātu D vitamīna krājumus, tikties ar draugiem un veltīt laiku rūpēm par sevi, lai justos labi par spīti tumsai, aukstumam un ziemas tuvumam – tie ir daļa no ieteikumiem, ko iesaka A. Miglinieks, vienlaikus aicinot ikvienu aizdomāties par katra paša individuālo ceļu uz labsajūtu.

Lai cilvēki justos labi, ir svarīgi ne tikai apmierināt pamatvajadzības – paēst, dzert pietiekami daudz ūdens, izgulēties, bet arī gūt prieku un pozitīvas emocijas.

A. Miglinieks uzsver – svarīgi, lai papildus darbam, kurā sevi realizējam ikdienā, un labām attiecībām ar tuviniekiem, būtu arī kāds hobijs.

Tam ir būtiska loma labas mentālās veselības nodrošināšanā. Koris, gleznošana, regulāras sporta nodarbības – jebkas, ar ko cilvēks patiesi aizraujas, palīdz līdzsvarot ikdienas emocijas.

”Nav noslēpums, ka, dienasgaismas stundām saraujoties īsākām, daudziem ir grūti pierast pie tumsas. Nereti tas var būt saistīts ar sezonālo depresiju, par kuru ārsti runā jau kopš astoņdesmitiem gadiem. Taču daudziem vienkārši pazeminās enerģijas līmenis, cilvēki kļūst miegaināki, jo tumsā cilvēka smadzenēs izstrādājas ”miega hormons” melatonīns; savukārt to neiromediatoru līmenis, kuri nodrošina dzīvesprieku, samazinās.

Iepriekšējām paaudzēm tas varbūt bija mazāk izteikti, jo sabiedrības dzīvesveids kopumā ir ļoti mainījies – mūsu vecvecāki daudz vairāk uzturējās laukā, strādājot dažādus fiziskus darbus, bet tas nozīmē, ka viņi arī ieguva vairāk saules staru un izmantoja diennakts gaišās stundas. Mūsdienās, it īpaši biroja darbiniekiem, šāda iespēja bieži vien iet secen,” stāsta A. Miglinieks.

Viņš norāda – ja redzam, ka cilvēks ir nomākts, zaudējis prieku, jūtas bezspēcīgs, pastāvīgi dusmojas, netiek galā ar ikdienišķiem pienākumiem, noteikti vajadzētu piedāvāt savu atbalstu – kaut vai mudināt dienas gaišajā laikā iziet dabā, izstaigāt vajadzīgos soļus, ieelpot svaigu gaisu, pamanīt, kā mainās gadalaiki, bet vēl labāk – darīt to kopā.

Nepieciešamības gadījumā nevajadzētu arī vilcināties ar profesionālas palīdzības meklēšanu.

”Mēs neesam pasargāti no krīzēm, taču ir svarīgi saprast, kā palīdzēt un sniegt psiholoģisku atbalstu, kā pamanīt, kas notiek ar līdzcilvēkiem, un iesaistīties viņu pašsajūtas uzlabošanā. Daudzas lietas var ietekmēt ar medikamentiem, var palīdzēt uztura bagātinātāji, bet primāras ir apzinātas rūpes par sevi, lai aktivizētu organismu un justos labāk,” stāsta Aldis Miglinieks.

Dati ir daļa no pētījumu centra SKDS aptaujas par iedzīvotāju noskaņojumu gada tumšajā laikā. Tā veikta 2022. gada novembrī, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.