Ligita Kupčus-Apēna
"Kurzemes Vārds"
Divi no četriem tehnikuma audzēkņiem – Jānis Gustavs Buķelis un Amanda Gintere – dodas tālāk uz finālu.
Atlasa labākos
Jauno profesionāļu meistarības konkursa “SkillsLatvia 2024” pusfināli notiek kopš 19. janvāra.
Šis ir pirmais gads, kad organizators – Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) – rīko pusfinālus visos prasmju konkursos.
Līdz šim tā notika tikai dažās nominācijās. Nu kārtība mainīta, lai atlasītu labākos. Un pusfinālistus uzņem profesionālās izglītības iestādes, kas arī piedalās meistarības konkursā.
Nominācijas “Elektriskās instalācijas” konkursa vieta bija izraudzīta LVT ēkā Ventspils ielā. Startēja 15 jaunieši no astoņām izglītības iestādēm.
LVT audzēknis Jānis Gustavs Buķelis, par spīti sāpošai rokai, iekļuva finālā. Tikai pirms dažām dienām viņš bija šķīries no ģipša.
Ilggadējais konkursa eksperts, SIA “Schneider Electric Latvija” pārstāvis Andris Krūmiņš vēroja, kā jaunajiem censoņiem sokas ar viņa sagatavotajiem uzdevumiem.
“Es jau ilgus gadus elektriķiem gatavoju pārbaudījumus un tos veidoju arvien sarežģītākus.
Bet mēs vēl neesam tajā līmenī, kāds ir pasaules čempionātos. Ir labi rezultāti, izcilības medaļas, bet vēl ir jāstrādā, vēl jātrenējas.”
Pusfinālā jauniešiem kopumā bija dotas sešas stundas laika, lai tiktu galā ar uzdevumiem. “Tas nav daudz un nav arī maz,” vērtēja A. Krūmiņš.
“Redzu, ka ir dažāds temps, dažādas plānošanas. Visu darbu būtībā vajadzētu sadalīt mazos etapiņos. Diemžēl ir jaunieši, kas neieklausās, līdz ar to līdz galam netiek. Bet viņi ir malači, jau šeit būt ir slavējami.”
Otrs prasmju konkurss – “Kravu pārvadājumi” – norisa Vānes ielā un ilga teju piecas stundas.
Atšķirībā no “Elektriskajām instalācijām” šeit jaunieši vērās datora ekrānos, prātojot labāko variantu, kā klientam piegādāt prasīto kravu.
“Katrs konkursants darbojas kā loģistikas uzņēmuma darbinieks. Pēc dotajiem datiem viņiem ir jāatrod loģiskākais variants, kā klienta kravu lētāk, ātrāk, ietverot arī mūsdienu tendences – ilgtspējīgāk, nogādāt galapunktā. Jāveic pareizi aprēķini, jābūt izcilām komunikācijas spējām,” uzdevumu ieskicēja konkursa eksperts, uzņēmuma “Terrabalt” termināļa Operatoru nodaļas vadītājs Ēriks Jākobsons.
Darbs noritēja tikai angļu valodā.
“Konkursa pirmsākumos bija latviešu valodā, bet nu darba uzdevumi ir pietuvināti starptautisko profesionālās meistarības konkursu prasībām, līdz ar to – notiek angļu valodā.
Jaunieši mūsdienās angļu valodu zina. Turklāt, strādājot šajā sfērā, angļu valodas zināšanas ir nepieciešamība.”
Par vietu finālā sacentās 16 jaunie profesionāļi, no LVT diviem startējošajiem audzēkņiem vislabāk veicās Amandai Ginterei. “Diena bija interesanta,” pēc rezultātu paziņošanas viņa dalījās iespaidos.
“Man nebija stresa, visam piegāju ar vēsu prātu, jo tomēr loģistiku mācos četrus gadus, bijusi dažāda pieredze praksēs. Centos izbaudīt šo procesu.”
Kamēr gaidīti rezultāti, liepājnieki sadraudzējušies ar Rīgas tehnikuma “loģistiem”. Aizveduši viesus mazā ekskursijā uz molu, parādīt Liepājas jūrmalu.
Turklāt, jau konkursam noslēdzoties, visi devušies arī uz Liepājas ostas termināli apskatīt, kā izkrauj un iekrauj prāmi.
“Tagad būs kārtīgi jāgatavojas lielajam konkursam. Šī ir lieliska pieredze un iespēja novērtēt savas zināšanas nozarē,”
vērtē jauniete.
“Pagājušā gada otrās vietas ieguvēja Annika Meijere man ir laba draudzene un kursabiedrene. Viņa kopā ar skolotāju mani iedrošināja piedalīties. Annika tagad gatavojas pasaules kārtai, kas būs Francijā, Lionā, septembrī. Man ir piemērs, uz ko tiekties. Es lepojos par viņas panākumiem.”
Darba devēji stāv rindā
Uz jautājumu, kāds ir ieguvums no dalības konkursā, eksperts A. Krūmiņš spriež: “Pirmkārt, audzēknis redz, ar ko nākotnē savā profesijā varētu saskarties, kur viņš varētu būt vēl labāks. Tā ir papildu pieredze, papildu iemaņas, ko viņš apgūst.
Dalība dod pārliecību par sevi darba tirgū, jo šeit var saprast, ko prasīs darba tirgus vēlāk. Pabeidzot skolu, būs izieta standarta programma, bet ar to jau nepietiek, darba tirgus prasa vairāk.
Pārsvarā visiem puišiem, kas jau piedalījušies konkursos, ir darbs, darba devēji pēc viņiem stāv rindā.”
Arī Ē. Jākobsons vērtē līdzīgi: “Man šķiet, ka svarīgākais nav sacenšanās citam ar citu, bet gan iegūtā pieredze. Šeit redz, kas no viņiem tiek prasīts, kādas situācijas var būt reālajā dzīvē.”
Pagaidām tikai vienā jomā – “Viesnīcas uzņemšanas dienests” – LVT pārstāvis nav ticis tālāk, stāsta LVT izglītības metodiķe Andra Ozoliņa.
“Mūsu skolā nemaz nemāca šo profesiju. Mēs piedalāmies tāpēc, ka pati audzēkne izrādīja iniciatīvu. Bet atbraucām ar labiem rezultātiem, palikām pirmie aiz strīpas. Tādēļ, ja nu gadījumā kāds pēkšņi paziņos, ka uz finālu nebrauks, tad mēs tiekam.
Skolotāja tur roku uz pulsa un audzēknei atgādina, ka ir jāgatavojas. Jebkurā brīdī var pateikt, ka esam finālā.”
Finālā iekļuvuši arī audzēkņi no Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas, attiecīgi prasmju konkursos – “Skatlogu dizains un noformēšana” un “Tērpu dizains”.
Kā vēsta konkursa organizatori, 20 prasmju pusfināla konkursos piedalās audzēkņi vecumā līdz 22 gadiem no 33 profesionālās izglītības iestādēm.
Tikai četri līdz seši katra prasmju konkursa pusfināla uzvarētāji iegūst iespēju nokļūt “SkillsLatvia 2024” finālā. Tas norisināsies divas dienas, no 9. līdz 10. maijam, Rīgā, pulcējot 110 konkursantus.
Konkurss ar moto “Uzvar darītājs!” notiks jau septīto reizi, ar mērķi celt profesionālās izglītības prestižu, sekmēt izglītojamo pašapziņu, nodarbinātību un konkurētspēju, pārejot uz darba tirgu.
Uzziņai
Konkursa “SkillsLatvia 2024” finālisti:
1. Arina Kaļejeva, Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola, “Skatlogu dizains un noformēšana”.
2. Akvelīna Frišmane, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola, “Tērpu dizains”.
3. Slada Toropa, Liepājas Valsts tehnikums, “Restorānu serviss”.
4. Roberts Boroduško un Jānis Dzeniņš, Liepājas Valsts tehnikums, “Flīzēšana”.
5. Mārtiņš Blūms, Liepājas Valsts tehnikums, “Krāsošana un dekoratīvā apdare”.
6. Tabita Timošenko un Amanda Orlova, Liepājas Valsts tehnikums, “Tērpu izgatavošana”.
7. Līga Ķikale, Liepājas Valsts tehnikums, “Friziera darbi”.
8. Viktorija Adolfi un Ernests Kamoliņš, Edžus Krūmiņš un Daniels Ēriks Markovs, Liepājas Valsts tehnikums, “Mobilā robotika”.
9. Edvards Ercmanis un Aleksandrs Pipčenko, Vladislavs Beznasjuks un Sergejs Tišins, Liepājas Valsts tehnikums, “Mehatronika”.
10. Jānis Gustavs Buķelis, Liepājas Valsts tehnikums, “Elektriskās instalācijas”.
11. Amanda Gintere, Liepājas Valsts tehnikums, “Kravu pārvadājumi”.
12. Gustavs Kupičs, Liepājas Valsts tehnikums, “Sausā būve un apdare”.
13. Reinis Emīls Aļļis, Liepājas Valsts tehnikums, “Web tehnoloģijas”.
14. Ričards Stasis, Liepājas Valsts tehnikums, “Datortīklu administrēšana”.
Avots: VIAA