Laikraksts ziņoja, ka Harisa vērsusies pie Zelenska ar šādu lūgumu privātas tikšanās laikā Minhenes drošības konferencē šī gada februārī.

“Saskaņā ar ierēdņu, kas bija infornēti par situāciju, teikto šis lūgums izraisīja Zelenska un viņa tuvāko līdzgaitnieku aizkaitinājumu. Viņi uzskatīja Ukrainas dronu triecienu sēriju Krievijas enerģētikas objektiem par retu cerības staru nogurdinošajā karā ar labāk bruņotu un lielāku pretinieku,” ziņoja “Washington Post”.

Laikraksts vēstīja, ka tā vietā, lai ieklausītos Harisas lūgumā, Ukraina padarīja uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām vēl intensīvākus.

Laikrakstā bija izklāstīti šo uzbrukumu pretinieku un piekritēju argumenti ASV un citās Rietumvalstīs.

Vašingtona, brīdinot par šādu darbību kaitējumu, izteicās, ka tās noved pie pasaules naftas cenu celšanās, kas galu galā palīdz papildināt Krievijas budžetu.

Triecienu pretinieki arī uzskatīja, ka Ukraina riskē saskarties ar Krievijas atbildes triecieniem Ukrainas enerģētikai.

Krievijas armijas prettriecieni aprīlī nodarījuši Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai daudz lielāku postu nekā Ukrainas dronu triecieni Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, kas netika pilnīgi sagrautas.

Triecienu Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām attaisnotāji atgādināja, ka pasaules naftas cenu pieaugums nav saistīts ar Ukrainas darbībām pret Krievijas naftas objektiem, bet to izraisīja Tuvo Austrumu krīzes saasināšanās un Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmums samazināt jēlnaftas ieguves apjomus. 

Tika arī atgādināts, ka Krievija nekad nav aprobežojusies ar uzbrukumiem militāriem objektiem un ir devusi triecienus visai Ukrainas infastruktūrai.

Savukārt Kijiva nodomājusi parādīt, ka kara cenai Krievijas iedzīvotājiem ir jābūt augstai un ka viņi nevar justies drošībā pirms šī kara beigām, teikts “Washington Post” rakstā.