Ilgi gaidītajām vizītēm ir kāda netīkama blakne: pēc trīs rindā aizvadītām nedēļām noliktais datums no prāta izskrien un mēs par to vienkārši piemirstam, līdz saņemam zvanu no medicīnas iestādes.

Lai noskaidrotu, cik bieži ārsta vizītes ikdienā tiek aizmirstas, “Bite Latvija” veica aptauju.

No uzrunātajiem 1008 ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem

88% ļoti novērtētu to, ja ārstniecības iestādes atgādinātu par plānotu vizīti.

53% iedzīvotāju norādīja, ka veselības iestādes atgādinājums par plānoto vizīti viņiem ir svarīgs, jo tā ir iespēja apstiprināt vai atcelt apmeklējumu, tikmēr 35% aptaujāto atzina, ka šāds atgādinājums ir vairāk nekā svarīgs, jo ieplānotās vizītes ne vienmēr var atcerēties.

Tikmēr 9% tas nelikās aktuāli, jo ieplānotos apmeklējumus nemēdz aizmirst; 3% aptaujāto nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Zvans un īsziņa drošībai

Liepājas Reģionālā slimnīca jau vairākus gadus izmanto iespēju saviem pacientiem par pieraksta laikiem atgādināt īsziņu veidā.

“Protams, tas ļauj izskaust tukšos laikus, ārstiem palīdz labāk plānot laiku un, iespējams, piedāvāt šo brīvo vizītes logu kādam citam, kuram tas aktuāli vai steidzami,” par sistēmu slimnīcā stāsta tās pārstāve Indra Grase.

Viņa piebilst, ka parasti šādas īsziņas pacientiem tiek izsūtītas dienu pirms pieraksta laika.

Savukārt Liepājas Zobārstniecības poliklīnikas mediķi vislabprātāk uzticas zvaniem.

“Prakse, kā mēs klientiem atgādinām par pierakstiem, ir šāda: dienu pirms pieraksta apzvanām pacientus un noskaidrojam – būs, nebūs. Ja tomēr uz telefona zvanu neatbild, nosūtām īsziņu.

Atbildi uz ziņu gaidām pāris stundu, ja tās nav vai pacients saka, ka netiek, pierakstu atceļam un brīvo vietiņu piedāvājam nākamajam rindā

vai, kā jau zobārstniecībā tas mēdz būt, – akūtajiem pacientiem, bet ar pacientu, kurš netika norunātajā laikā, vienojamies par citu apmeklējuma laiku,” skaidro Zobārstniecības poliklīnikas filiāles vadītāja Natālija Kadeģe.

Viņa neslēpj, ka daži pacienti arī pēc sazvanīšanas un solīšanās, ka ieradīsies, tomēr uz vizīti neatnāk.

“Iepriekšējā dienā saka – būšu, būšu, tomēr tā arī neatnāk. Skaidrs, ka atteikties apkalpot šo pacientu arī turpmāk mēs nevaram, tādēļ atzīmējam datu bāzē, ka šim pacientam uzticēties nevar un, ja viņš atkārtoti pierakstās, liekam viņu dienas beigās.

Tas ārstam ļauj brīvāk operēt ar savu laiku, ja pacients kavē vismaz 15 minūtes, ārsts pieņem, ka viņa nebūs,”

papildina N. Kadeģe.

Šāda un līdzīga sistēma tiek piekopta vairākās medicīnas iestādēs, tajā skaitā arī skaistumkopšanā un citos līdzīgos pakalpojumos.

Atšķirībā no veselības aprūpes skaistumkopšanā ne reti tiek prasīta arī daļēja pakalpojuma priekšapmaksa, kas meistaram dod garantiju, ka klients ieradīsies. Ja ne – zaudēs iemaksāto summu.

Taupīt ārsta laiku

Uzņēmuma “Bite” informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu vadītājs Renāts Fasuļins novērojis, ka veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji saziņai ar pacientiem izmanto ne vien īsziņas un zvanus, bet arī citus digitālos komunikācijas rīkus, tai skaitā robotzvanus, SMS, e-pastu un e-pieraksta formu, kas ļauj vienuviet pārvaldīt klientu plūsmu, optimizējot cilvēkresursus un nodrošinot efektīvu klientu apkalpošanu.

“Automatizētie digitālie risinājumi nodrošina iespēju atgādināt cilvēkiem par viņu pierakstiem, kā arī saņemt atbildi par to, vai tie paliek spēkā. Tas ļauj optimizēt cilvēkresursu darbu un samazināt zaudējumus, kas saistīti ar neapmeklētām klientu vizītēm.

Mūsu pieredze liecina, ka šie risinājumi ir vienlaikus arī biznesa iespēja, piemēram, “Bites” SMS plūsmas risinājums var tikt izmantots ne vien divvirzienu saziņai ar cilvēkiem par viņu veiktajiem pierakstiem, bet arī informējot par īpašiem piedāvājumiem, jauniem pakalpojumiem un tamlīdzīgi.

Tikmēr zvanu administrēšanas rīks ir plaši pieprasīts to pakalpojumu sniedzēju vidū, kas ikdienā apstrādā lielu ienākošo un izejošo zvanu plūsmu, jo neatbildēts zvans var nozīmēt zaudētu klientu.

Kopumā visaktīvāk šos IKT risinājumus izmanto, piemēram, slimnīcas, skaistumkopšanas un zobārstniecības pakalpojumu sniedzēji un citi,”

stāsta R. Fasuļins.

Viņš papildina, ka dažādu digitālo komunikācijas kanālu izmantošana pacientu apziņošanai atgādina cilvēkiem par vizītes laiku, ļaujot apstiprināt, atcelt vai pārplānot pierakstu, tā būtiski uzlabojot uzņēmuma vai iestādes darba pārvaldību.

Tāpat šādi atgādinājumi sniedz iespēju optimizēt personāla darbu, ļauj izvairīties no rindām uz pakalpojumiem un tamlīdzīgi.

Ārstniecības iestādēs, kurās tiek sniegti valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi, tas ir īpaši būtiski.

“Savlaicīga pieeja ārstam ir būtiska katram no mums, tāpēc šādas klientu apziņošanas sistēmas, kas atgādina par plānotajām vizītēm, šobrīd jau kļūst par neatņemamu rīku ārstniecības iestādēs, nodrošinot pacientu plūsmas nepārtrauktību un izvairoties no nenotikušām vizītēm,” piebilst R. Fasuļins.

Pacienti sūkstās par rindām

Interneta vidē vairākās domubiedru grupās lasāmi dažādi pacientu viedokļi par aizmirstām vizītēm.

“Ziniet, ja pie ārsta varētu tikt tad, kad tas patiešām vajadzīgs, viss būtu kārtībā. Kāda jēga man atcerēties par pierakstu tad, kad viss jau izslimots un pat aizmirsts,

man ir bijis tā, ka zvana un atgādina, bet es nesaprotu, par ko vispār ir runa, jo slimoju pirms mēneša.

Manuprāt, tas viss ir farss,” nostāju pauž Sindija.

“Domāju tieši tāpat! Ja cilvēkam nebūtu jāgaida rindā pāri pusgadam, tad par vizītēm neviens neaizmirstu. Diemžēl savlaicīgi tikt gandrīz nekur nevar. Par maksu uzreiz vietas ir! Tikai visiem nav tādas naudas, it sevišķi hroniskiem slimniekiem!” papildina Mārīte.

“Visu šo “bedres rakšanu” varētu izbeigt ļoti vienkārši – likvidēt kvotu un pieraksta sistēmu.

Ārstam ir noteikts darba laiks, kad viņš pieņem pacientus, un pacients, kuram tieši tobrīd ir nepieciešama ārsta palīdzība, ierodas pieņemšanas laikā.

Negribētos piesaukt padomju laikus, tomēr tad šī sistēma poliklīnikā darbojās un vienmēr varēja pie ārsta aiziet tieši tad, kad vajadzēja, nevis pierakstīties mēnešiem iepriekš un tad aizmirst.

Arī ārstēšanās efekts bija labāks, saņemot palīdzību (gan terapeita vai speciālista konsultāciju, diagnostiku) uzreiz, nevis muļļājoties mēnešiem ilgi,” viedoklī dalās Zaiga.

“Vispār nesaskatu problēmu. Man patīk, ja man piezvana, atgādina, tas novērš arī pārpratumus, ka varbūt plānotājā esmu ierakstījusi nepareizu datumu vai laiku.

Sūdzēties var par visu un vienmēr, tomēr uzskatu, ja par veselību rūpējas laikus, neko nokavēt nevar. Vismaz nav dzirdēts, ka cilvēks mirtu nost, bet ārsts skatītos uz viņu un teiktu – pirms jums vēl četri cilvēciņi rindā. Nu nav tā,” saka Liene.

Uzziņai

Laba alternatīva – attālinātā vizīte

Kā tas strādā?

• Ienāc piearsta.lv.
• Izvēlies sarunas tēmu vai ārsta specialitāti.
• Izvēlies sev piemērotāko konsultācijas laiku un veidu.
• Apmaksā pakalpojumu.
• Konsultējies ar ārstu un jūties labāk!

Avots: piearsta.lv

Pacienti vērtē

Jolanta, 21 gads:

– Es turpmāk vienmēr situācijās, kad nav vajadzīgi izmeklējumi vai apskate, došu priekšroku attālinātai vizītei. Tā jūtos ērtāk un drošāk.

Kārlis, 33 gadi:

– Es šo pakalpojumu izmantošu bieži, jo tas tiešām ir ērti, ja nedzīvo Rīgā.

Angelina, 45 gadi:

– Šis ir lielisks pakalpojums kā pirmreizējā konsultācija, lai saprastu, kāds ir tālākais rīcības plāns.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.