Saskaņā ar “Bloomberg” avotiem, ņemot vērā ASV vadīto sarunu ieilgšanu un pieaugošos Krievijas karaspēka zaudējumus kaujas laukā, trīs Eiropas valstis saskata iespēju potenciāli panākt Putina sēšanos pie sarunu galda.

“Spiediens uz Kremli pastiprinās arī tādēļ, ka Ukrainas karaspēks gūst arvien lielākus panākumus, veicot dronu uzlidojumus dziļi Krievijas teritorijā, kā arī parādās noteiktas pazīmes, kas liecina par pretestību pret Putina karu pašos augstākajos līmeņos Maskavā,” vēsta “Bloomberg”.

“Bloomberg” avoti uzsvēra, ka galīgais lēmums par to, vai turpināt sarunu mēģinājumus ar Krieviju, ir Ukrainas prezidenta Vlodomira Zelenska ziņā.

Avoti sacīja, ka Eiropas valstis neizdarīs spiedienu uz Ukrainas prezidentu, lai viņš pieņemtu stratēģiju, ar kuru viņš nav vienisprātis.

Saskaņā ar izdevuma avotiem, tuvākajās dienās Lielbritānijas premjerministram Kīram Stārmēram paredzētas sarunas ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu.

Zelenskis brīdinājis, ka Ukrainai steidzami nepieciešamas papildu “Patriot” sistēmas un citi pretgaisa aizsardzības līdzekļi.

Pagājušajā mēnesī viņš uzsvēra, ka Eiropai jācenšas pildīt savu lomu sarunu centienos, kurus līdz šim galvenokārt vadīja ASV.

Ukrainas prezidents vairākkārt aicinājis sabiedrotos pastiprināt spiedienu uz Maskavu.

Kritiķi, kas iebilst pret ideju tagad sākt sarunas ar Maskavu, norāda, ka Putins nedemonstrē nekādas pazīmes, ka viņš attiektos pret sarunām nopietni, un turpina izvirzīt maksimālistiskas prasības.

Tā vietā Kijivas sabiedrotajiem jāizmanto šis brīdis, lai nodrošinātu Zelenskim nepieciešamo bruņojumu un vēl vairāk pastiprinātu spiedienu uz Kremli, uzskata idejas kritiķi.