Gabaliņš darbojās vairākās vizuālās mākslas jomās, dizainā un mūzikā, ko viņš apguva pašizglītības ceļā un pie jomu profesionāļiem.

Mākslinieks bija apveltīts ar spēju apgūt un darboties katrā no tām, radoši pārmantot būtisko un nozīmīgo.

Gabaliņš bija gleznotājs, tēlnieks, dizainers, arhitekts, džeza un estrādes mūziķis, vadīja Liepājas mākslinieku kopu, rīkoja plenērus. Viņa darbi atrodas Liepājas pilsētvidē un Šķēdes kāpās.

Mākslinieks spēja pārvarēt starpdisciplināro dalījuma robežu, pārsteidzot ar novitātēm.

Gabaliņš no 1965. līdz 1969. gadam mācījās bijušajā Laidzes Ekonomiskajā tehnikumā skaitļojamo mašīnu mehānikas specialitātē.

Mācoties viņš parādīja spējas mākslā un apguva iemaņas grafiskajā dizainā – uzvarēja projektu konkursā par labāko zāles noformējumu Jaungada karnevālam.

Pēc tehnikuma absolvēšanas Gabaliņš strādāja Rīgas Eksperimentālajā skaitļošanas tehnikas rūpnīcā, bija mākslinieks – noformētājs bijušajā Liepājas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcā, kā arī dizaina pulciņa vadītājs bijušajā Liepājas Jauno tehniķu stacijā.

No 1973. līdz 1974. gadam Gabaliņš mācījās Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļā.

Turpmāk Gabaliņš vizuālo mākslu apguva pašizglītības ceļā, kā arī akmens kalšanu 1975. gadā pie tēlnieka Vasīlija Lieknes un veidošanu no 1980. līdz 1981. gadam pie tēlnieka Eduarda Mažeika.

Viņa daiļradi ietekmējuši tēlnieka Kārļa Zāles Berlīnes perioda modernisma stilistikas darbi. Meistarību papildinājis arī glezniecības plenēros.

Gabaliņš strādāja par skaņu operatoru bijušā Liepājas pilsētas izpildu komitejas kultūras pārvaldes Estrādes orķestru birojā un bija bundzinieks komponista, mūziķa Jura Pavītola grupā “Liepājas brāļi”, ar pārtraukumiem no 1970. līdz 1985. gadam komponista Imanta Kalniņa grupā “2XBBM”, kā arī muzicējis restorānu orķestros kopā ar daudziem Latvijas mūziķiem, bet pēdējā desmitgadē bija džeza kvinteta “Jazz for Five” dalībnieks.

Gabaliņš bija mākslinieks 1978. gada Leonīda Brausēviča un Irinas Karnauhovas pasaku lugas “Sārtais ziediņš” jauniešu studijas uzvedumam.

1985. gadā Liepājā domubiedru grupu ar ideju veidot sakoptu un pārdomātu pilsētvidi un izstrādāt tās profesionālos un ētiskos kritērijus bija izveidojuši Liepājas galvenais arhitekts Uldis Pīlēns un pilsētas mākslinieciskās padomes loceklis, mākslinieks – noformētājs Raimonds Gabaliņš, pilsētas galvenais mākslinieks, arhitekts Juris Plēsums, arhitekts Agris Padēlis-Līns.

Liepājas radošā vide 20. gadsimta 80. gados māksliniekiem par pilsētu radīja interesi un par atgriešanos prātoja bijušie liepājnieki Uldis Baltutis, Laimonis Stikāns un Ilze Ķauķe no Tallinas Mākslas institūta, kur viņas diplomdarba tēma bija Liepājas Izpildkomitejas interjera projekts. 

Liepājā tolaik vēlējās darboties tekstilmākslinieks Pēteris Sidars.

Gabaliņš no 1985. līdz 1987. gadam bija meistars, biroja vadītājs bijušajā Liepājas Tirdzniecības pārvaldes reklāmas grupā un izstrādāja interjeru Liepājas kafejnīcai “Karmena”.

Gabaliņš piedalījās izstādēs no 1978. gada, pirmā izstāde – 1978. gada Liepājas Jauno mākslinieku izstāde.

Gabaliņa darbi bijuši eksponēti vairākās izstādēs. Viņš bija rosinātājs un vadītājs Liepājas starptautiskajiem plenēriem, kuros veidoti pilsētvides objekti granītā, betonā un koka objekti.

Gabaliņš rīkoja personālizstādes: “Tēlnieka Raimonda Gabaliņa personālizstāde” 1985. gadā, “Raimonda Gabaliņa skulptūru izstāde. Personīgs viedoklis” 1990. gadā, “Raimonda Gabaliņa skulptūru izstāde. Personības nogrieznis uz laika vektora” 1999. gadā, “Tēlnieka Raimonda Gabaliņa filozofiskas meditācijas” 2019. gadā, “Personīgais viedoklis” 2020. gadā.

Mākslinieks veidojis nelielas grupu izstādes: “Smaidas Rubezes un Raimonda Gabaliņa darbu izstāde” 1979. gadā, Ilonas Gabaliņas Kilas fotografiku un Raimonda Gabaliņa skulptūru izstāde “Skaitļu enerģijas transformācija” 2023. gadā.

Mākslinieks Gabaliņš veidojis darbus pilsētvidē. Viņš darbojies arī memoriālajā tēlniecībā, 2014. gadā radījis kapa pieminekli Verneram Pīlēnam.

Mākslinieks bija lektors Liepājas Universitātē un pasniedza kursu “Reklāmas vēsture un teorija”. Bija vadītājs arhitektūras projektēšanas birojā “ArchiJazz”.

Gabaliņš bija LMS biedrs no 1990. gada. Gabaliņš bija Liepājas mākslinieku līgas priekšsēdētājs, kā arī bija interdisciplinārajā organizācijā “Forts” kopā ar tēlnieku Ģirtu Burvi un Arhitektu klubā “V-10”.

Atvadīšanās no mākslinieka Gabaliņa notiks 11. maijā pulksten 13 Limbiķu kapos Grobiņas pagastā.