Kuba un Krievija ir satuvinājušas kopš 2022. gada, kad, nonākot arvien lielākā starptautiskā izolācijā, Maskava sāka meklēt jaunus diplomātiskos un tirdzniecības partnerus.

“Prezidents šovakar devās uz Krieviju,” pirmdien Kubas prezidenta birojs informēja platformā “X”.

Pats Diass-Kanels paskaidroja ka devies “darba vizītē uz Krieviju, lai runātu par divpusējās darba kārtības prioritātēm pēc Vladimira Putina pārvēlēšanas”.

71 gadu vecais Kremļa saimnieks Krievijā valdījis kopš tūkstošgades sākuma.

Martā notikušā vēlēšanu imitācijā bez reālas opozīcijas viņš tika “pārvēlēts” uz vēl vienu sešu gadu pilnvaru termiņu.

Iepriekšējo reizi Kubas līderis uz Maskavu tikties ar Putinu devās 2022. gadā.

Februārī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otru reizi nepilna gada laikā apmeklēja Havanu.

Attiecībā uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā Kuba ir saglabājusi neitrālu pozīciju, aicinot risinājumu atrast sarunu ceļā.

Tomēr Havana atteikusies nosodīt Krievijas iebrukumu.

Kuba kopš 1962. gada ir pakļauta ASV embargo un šobrīd piedzīvo smagāko ekonomikas krīzi pēdējo 30 gadu laikā.

Havana cer uz Krievijas naftas eksportu, kas tai ļautu mazināt degvielas deficītu.

Aukstā kara laikā Kuba un PSRS bija tuvas sabiedrotās, bet pēc PSRS sabrukuma sadarbība strauji izsīka.

Strādājot pie attiecību atjaunošanas, sabiedrotie ir parakstījuši sadarbības līgumus būvniecības, informācijas tehnoloģiju, banku, cukura, transporta un tūrisma jomā.

Tomēr pagājušā gada septembrī Kuba paziņoja, ka ir aizturējusi vairākus savus pilsoņus, kas vervējuši kubiešus karošanai Krievijas pusē Ukrainā.

Kopš tā laika nekāda informācija par izmeklēšanu nav publiskota.