Izrāde ir arī detektīvs, bet žanrs kalpo par ievilinājumu domāt un sarunāties par ļoti svarīgām tēmām.

Psihiatriskās klīnikas pacients Maikls ir pēdējais, kurš redzējis dakteri Lorensu pirms viņa pazušanas. Ziemassvētku vakarā uz slimnīcu izsauc tās direktoru Grīnbergu, lai viņš iztaujātu pacientu.

Abu saruna ievilks skatītājus smalkā psiholoģiskā spēlē, kurā atklāsies gan Maikla bērnības traumas, gan sarežģītās attiecības ar vecākiem, gan tas, kāpēc viņu tik ļoti fascinē ziloņi.

Stāsts liks piedzīvot vairākas atklāsmes par sevi arī Grīnbergam.

D. Petrenko stāsta, ka tēmu izvēlei viņu iedvesmojot pati dzīve.

“Jaunu cilvēku izvēles un pieaugšana mani vienmēr interesē.

Kas šodien ir vīrietis, kas ir vīrišķība mūsdienās, tā man vienmēr bijusi svarīga tēma,” saka režisors.

Maikla bērnība bijusi ļoti smaga, jo abi vecāki nav bijuši klātesoši. Tas ir ļoti aktuāli mūsdienās, jo kāds no vecākiem fiziski varbūt ir klāt, taču emocionāli ir nepieejams vai arī nezina, kā rīkoties.

Liepājas teātrim atkal palīgā nāca psihoterapeite Gunta Andžāne, kura izstāstīja, kas notiek cilvēkā, kad viņš iet cauri ļoti smagām un sarežģītām lietām.

“Speciāliste palīdzēja nenokļūdīties, jo dažreiz psiholoģiju izprotam virtuves līmenī.

Viņa pasaka, kā ir no zinātnes viedokļa, lai mēs teātrī neoperētu tikai ar saviem priekšstatiem par depresiju, vardarbību un agresiju,” stāsta D. Petrenko.

“Mans tēls ir nedaudz dzīvē vīlies, neizdevies ārsts, kurš strādā par direktoru,” Grīnbergu raksturo Edgars Ozoliņš.

Aktieris atzīst, ka viņiem vienmēr pie D. Petrenko esot izaicinājums strādāt un interesanti aktieriski, jo režisors vienmēr gribot meklēt citus ceļus un risināt visus tēla līmeņus.

Maikla atveidotājs Kārlis Ērglis nenoliedz, ka šis tēls ir vājprātīgs, bet vājprāts neslēpjas diagnozē.

“Tas slēpjas šausmīgajās alkās pēc tuvības un mīlestības.

Izklausās banāli, bet, ja tas tā ir, tad mēs visi kaut kādā ziņā esam vājprātīgi.

Jo cilvēka pamatuzdevums ir tiekties pēc mīlestības,” saka aktieris.

“Cilvēka mērķis un vēlme ir būt mīlētam, un, mīlestību nesaņemot, attiecīgi ir sekas.”

Jaunā aktiera bagāžā jau ir varoņi robežsituācijās, kur robežas arī tiek pārkāptas, tie spēlēti D. Petrenko iestudējumos “Tēbu zeme” un “Yen”.

Aktieris protot distancēties no lomām, lai pats sevi nesāpinātu.

“Man vienmēr ir interesanti izzināt cēloņus, no kā veidojas šie notikumi, kāpēc cilvēki ir tieši tādi.

Aktierim ir jāattaisno savi varoņi, tomēr ir iemesli tam, kāpēc, piemēram, Maikls ir psihiatriskajā klīnikā, un tas nav humāni attaisnojams. Viss, ko varu darīt, ir mēģināt izprast šo tēlu un pieslēgt empātiju, ciktāl es to spēju,” stāsta K. Ērglis.

Pirmizrāde 9. maijā Liepājas teātra mazajā zālē koncertzālē “Lielais dzintars”.

Iestudējumā piedalās arī Karīna Tatarinova medmāsas Pētersones lomā.

Iestudējumu veido arī mākslinieks –8 (viņa asistente scenogrāfijai – Kristīna Rezviha), komponists Aleksandrs Žedeļovs, gaismu mākslinieks Niks Cipruss.

Teātris neiesaka izrādi skatītājiem, kas jaunāki par 15 gadiem.