Likumā arī noteiktas tiesības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) pieņemt lēmumu par aizliegumu uz laiku fiziskai vai juridiskai personai uzaicināt ārzemniekus, ja konstatēts, ka ir pārkāpti ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītie normatīvi.

Likumā arī risināta problēma, kas konstatēta pēdējā laikā – tam, ka notiek regulāra krāpšanās termiņuzturēšanās atļauju (TUA) pieprasīšanā, ārvalstniekus aicinot uz Latviju mācīties pamatskolās un vidusskolās, bet izglītošanu reāli neveicot.

Pēc iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (JV) priekšlikuma noteikts, ka TUA var prasīt uz mācību laiku, ja uzturēšanās Latvijā ir saistīta ar izglītības iegūšanu akreditētā izglītības iestādē pamatizglītības vai vidējās izglītības posmā, izglītības ieguvi sākot pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.

Ministru kabinets (MK) noteiks jomas, kā arī prasības un kritērijus uzņēmumiem, kuri darbam Latvijas ir tiesīgi uzaicināt ārzemniekus, kuru nodarbinātībai nepieciešamos dokumentus pieņems un izskatīs, lēmumus pieņems un dokumentus izsniegs valdības noteiktos saīsinātos termiņos.

MK noteiks arī to valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šāda nodarbinātībai nepieciešamo dokumentu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība neattiecas.

Ja Latvijā ieceļos ārzemnieks, kuru uzaicina darbā uzņēmums atbilstoši valdības augstāk minētajai kārtībai, tad viņa nodarbinātībai nepieciešamie dokumenti tiks pieņemti un izskatīti un vīza vai uzturēšanās atļauja tiks izsniegta MK noteiktos saīsinātos termiņos.

Tāpat valdība noteiks kārtību, kādā darba devējam Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) būs jāpiesaka brīvu darba vietu ārzemnieka piesaistei, jāpamato tās nepieciešamība un jāsadarbojas ar NVA tās aizpildīšanā, kā arī kārtību, kādā NVA sniegs atzinumu par ārzemnieka piesaistes nepieciešamību.

Ar pieņemtajiem grozījumiem pilnveidota normatīvu sistēma, lai mazinātu Latvijas reputācijas riskus un disciplinētu darba devējus ievērot ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītos normatīvus.

Līdz šim spēkā esošais regulējums paredz darba devējam uzņemties atbildību par uzaicinātā ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķa atbilstību vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajam mērķim, par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, un ne vēlāk kā triju darbdienu laikā rakstveidā informēt PMLP vai Valsts robežsardzi, ja nav izpildīti minētie nosacījumi.

Atbilstoši līdz šim spēkā esošajām normām darba devējam var noteikt aizliegumu uzaicināt ārzemniekus nodarbinātības nolūkā, bet tas attiecas tikai uz ļoti ierobežotu gadījumu skaitu – ja darba devējs sniedzis nepatiesas ziņas saistībā ar nodokļu samaksu vai gadījumos, ja darba devējs pēdējā gada laikā pārkāpis ar ārzemnieku nodarbināšanu saistīto normatīvu prasības.

Ekonomikas ministrijā norāda, ka papildus pašlaik spēkā esošajiem uzaicināšanas lieguma noteikšanas pamatiem likumprojekts paredz tiesības PMLP pieņemt lēmumu par aizliegumu uz laiku līdz vienam gadam ierobežot darba devēja tiesības uzaicināt ārzemniekus, ja uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas, piemēram, norādot nepatiesu informāciju par ārzemnieka uzaicināšanas mērķi, paredzamo darba izpildes vietu, savu komercdarbību.

Tāpat varēs ierobežot tiesības uzaicināt ārzemniekus, ja darba devējs nebūs izpildījis pienākumu, kas saistīts ar informācijas sniegšanu par izmaiņām saistībā ar uzaicināto ārzemnieku vai nebūs sedzis izdevumus, kas saistīti ar ārzemnieka izraidīšanu vai veselības aprūpi, kā arī, ja ārzemnieka darba devējs ir augstākās izglītības institūcija, kuras iepriekšējā kalendārajā gadā uzaicinātie ārzemnieki saņēmuši ilgtermiņa vīzas atteikumu 50% vai vairāk gadījumos.

Vienlaikus noteikts, ka aizliegumu uzaicināt ārzemniekus būs iespējams attiecināt uz visiem komersantiem, kuros kā valdes locekļi darbojas personas, kurām jau noteikts uzaicināšanas liegums saistībā ar pārkāpumiem viena komersanta darbībā.

Tāpat likumā noteikts, ka uz noteiktu laiku var ierobežot ārzemnieku – trešo valstu valstspiederīgo – vīzu pieteikumu pieņemšanu un ieceļošanu Latvijā.

MK, izvērtējot ietekmi uz iekšējo drošību, sabiedrisko kārtību, starptautiskajām attiecībām vai sabiedrības veselību saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā, varēs izdot noteikumus, kuros būs paredzēts, kuras trešās valsts valstspiederīgajiem un uz kādu termiņu tiks noteikti vīzu pieteikumu pieņemšanas un ieceļošanas ierobežojumi Latvijā.