Komisija likumprojektam noteica steidzamību.

Satiksmes ministrijā (SM) skaidro, ka šāda iespēja ir nepieciešama gadījumos, kad, piemēram, kāds no mobilo sakaru tīkliem ir bojāts un radušies tā darbības pārtraukumi.

Patlaban Latvijā darbojas trīs mobilo sakaru operatori – SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT), SIA “Tele2” un SIA “Bite Latvija”, kuru aktīvo SIM karšu īpatsvars 2024. gada beigās bija attiecīgi 38,2%, 37,6% un 24,2%.

Tādējādi kāda mobilo sakaru operatora tīkla darbības pārtraukuma gadījumā būtisks lietotāju skaits paliktu bez mobilajiem sakariem.

Ministrijā uzsver, ka pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšana ir īpaši būtiska krīzes situācijās, lai veiktu civilās aizsardzības pasākumus, nodrošinātu ārkārtas saziņu un palīdzības sniegšanu, mazinātu paniku un dezinformāciju.

Līdz ar to mobilo sakaru operatoriem ir jānosaka pienākums nodrošināt nacionālo viesabonēšanu, kas krīzes situācijās galalietotājam dod iespēju saņemt mobilo sakaru pakalpojumus.

Viena mobilo sakaru operatora tīkla darbības pārtraukuma gadījumā nacionālā viesabonēšana var nodrošināt iespēju pieslēgties cita mobilo sakaru operatora tīklam, lai saņemtu mobilo sakaru pakalpojumus.

Lai nacionālā viesabonēšana spētu darboties, ir jābūt funkcionālām cietušā operatora centrālajām sistēmām un viesabonēšanas starpsavienojumam starp uzņemošo un cietušo operatoru.

Sākot nacionālo viesabonēšanu, tā sāks darboties visā Latvijas teritorijā, jo nacionālo viesabonēšanu nav iespējams nodrošināt tikai izolētā teritorijā, kurā konstatēta kāda no mobilo sakaru operatora pakalpojumu nepieejamība.

Vienlaikus ministrijā norāda, ka, ieviešot nacionālo viesabonēšanu, ir jāizvairās no negatīvas ietekmes attiecībā uz konkurenci un ieguldījumiem mobilo sakaru tīklu attīstībā.

Piemēram, iespēja izmantot nacionālo viesabonēšanu mobilo sakaru tīkla darbības pārtraukuma gadījumā varētu mazināt operatoru vēlmi investēt tīklu attīstībā un noturībā, tādējādi ilgtermiņā mazāk apdzīvotajos reģionos var samazināties investīcijas un infrastruktūras blīvums, kas var radīt būtisku ietekmi tieši krīzes situācijās.

Tādējādi regulējumā jānosaka pienākums nodrošināt nacionālo viesabonēšanu tikai krīzes gadījumā.

Nacionālās drošības likumā noteikts, ka krīze ir neparedzēts valsti un sabiedrību apdraudošs notikums vai situācija, kad ikdienas spējas nav pietiekamas tās postošo apstākļu novēršanai un nepieciešama stratēģiska, adaptīva un savlaicīga reakcija.

Grozījumi paredz, ka nacionālās viesabonēšanas pakalpojumus sāk krīzes situācijās krīzes vadības pasākumu laikā, nodrošina esošās tīkla kapacitātes robežās, un nacionālajā viesabonēšanā ir jānodrošina tikai balss telefonijas un īsziņu pakalpojumi, kā arī nacionālās viesabonēšanas pakalpojumiem netiek piemērotas regulatora noteiktās kvalitātes prasības.

Lai nodrošinātu nacionālo viesabonēšanu, mobilo sakaru komersantiem būs jāveic vienreizēji sagatavošanās darbi – nacionālās viesabonēšanas funkcionalitātes integrācija balss tehnoloģijās, starpsavienojuma kanālu izveide starp operatoriem, jaunu viesabonēšanas partneru kontu izveide un norēķinu un uzskaites sistēmu adaptācija, aktīvo SIM karšu atjaunināšana un testi ar citiem Latvijas operatoriem.

SM norāda, ka minētajām darbībām nepieciešami vismaz seši mēneši.

Pārejas noteikumi nosaka, ka pienākums nodrošināt nacionālo viesabonēšanu stāsies spēkā 2027. gada 1. jūlijā. Komisijas sēdē SM piebilda, ka šis termiņš ir atkarīgs no likumprojekta virzības, tomēr mobilo operatori ir lūguši vismaz sešu mēnešu termiņu, lai organizatoriski un tehniski to varētu ieviest.

Jau ziņots, ka satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) uzdeva mobilo sakaru operatoriem sadarbībā ar VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), SIA “Tet” un SM sagatavot rīcības plānu sakaru nozares noturības stiprināšanai ārkārtas apstākļos. Plānu tika nolemts izstrādāt pēc 22. augusta vētras, kad plašajiem elektroapgādes traucējumiem daudzviet sekoja arī mobilo sakaru pārrāvumi.

SM iecerējusi sadarbībā ar operatoriem noteikt minimālo elektronisko sakaru infrastruktūras noturības līmeni ārkārtējās situācijās, tostarp prasības kritiskākajām bāzes stacijām un tīkla mezgliem.

Kā viens no risinājumiem tiek vērtēta nacionālā viesabonēšana ārkārtējās situācijās, kas ļautu viena operatora klientiem izmantot cita operatora tīklu, ja viņu operatora tīkls konkrētajā teritorijā nedarbojas.

Vienlaikus SM uzsvērusi, ka nacionālā viesabonēšana nevar aizstāt ieguldījumus infrastruktūras fiziskajā noturībā, jo gadījumā, ja elektroapgādes pārtraukuma dēļ nedarbojas visu operatoru bāzes stacijas, nav tīkla, uz kuru pārslēgties.