liepajniekiem.lv
Viesi brauc pie sarkanā
Toreiz CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks atzīmēja, ka satiksmes drošībā arvien lielāka nozīme tieši tehniskiem kontroles līdzekļiem. Piemēram, ātruma fotokameru uzstādīšana palīdzējusi samazināt negadījumu skaitu.
Viedais luksofors Liepājā, Uliha un Robežu ielas krustojumā, oficiāli darbojas kopš 2023. gada marta beigām, vēl pirms tam tas strādāja testa režīmā.
“Esam gandarīti, ka ar LMT mašīnredzes risinājumu aprīkotā viedā satiksmes kontroles iekārta ir palīdzējusi samazināt pārkāpumu skaitu,” pauž LMT Risinājumu pārdošanas vadītājs Gļebs Černovs.
“Ja salīdzinām 2023. gada februāra pārkāpumu datus ar šī gada februāra statistiku, varam teikt, ka
pārkāpumu skaits ir būtiski samazinājies – aptuveni piecas reizes, no 50 fiksētiem pārkāpumiem līdz astoņiem.
Tāpat statistika rāda, ka pārkāpumu skaits pieaug vasarā, ko var skaidrot ar tūristu un ārvalstu viesu skaita pieaugumu, jo liepājnieki par viedo luksoforu ir labi informēti un ievēro noteikumus.”
LMT speciālists norāda, ka ir dažādi veidi, kā ar mašīnredzes tehnoloģijām var palīdzēt atslogot cilvēku darbu un uzlabot satiksmes drošību. Galvenokārt tā ir statistikas datu ievākšana un apstrāde, informācijas iegūšana par satiksmes dalībniekiem.
Attiecīgi pašvaldības var pieņemt datos balstītus lēmumus par ceļu satiksmes infrastruktūras un drošības uzlabošanu.
Šāds risinājums var fiksēt līdz 60 satiksmes dalībniekiem vienlaikus, tostarp arī velosipēdistu, skūteru vadītāju un citu gaitas.
“Varam teikt, ka Latvijas pašvaldības aizvien vairāk ir ieinteresētas viedo tehnoloģiju izmantošanā
gan statistikas datu iegūšanai, gan arī satiksmes noteikumu pārkāpumu fiksēšanai un pārkāpēju brīdināšanai vai sodīšanai.
Šobrīd jau notiek sadarbība starp LMT un vairākām lielajām Latvijas pilsētām – Rīgu, Jūrmalu, Daugavpili un citām,” saka G. Černovs.
Jāņem vērā, ka mazākās pilsētās un pagastos infrastruktūra var nebūt piemērota konkrētā risinājuma izmantošanai.
LMT paredzot paplašināt sadarbību ar Liepāju, palīdzot ar tehnoloģijām kontrolēt satiksmi arī kādā citā pilsētas krustojumā.
“Esam gandarīti par sadarbību un domes atsaucību, turklāt šis projekts mums ir devis iespēju risinājumu piedāvāt arī starptautiskajā tirgū – šāds viedais luksofors nu darbojas arī Austrijas pilsētā Grācā,” atklāj G. Černovs.
Papildus tehnoloģijas var kalpot arī ilgtspējas virzienā. Šobrīd notiek aktīvs darbs klimata neitrālu risinājumu izstrādes virzienā ar mērķi palīdzēt Liepājai kļūt par klimata neitrālu pilsētu.
“Piemēram, izveidojot zemas emisijas zonu, tehnoloģijas var fiksēt tajā iebraucošās automašīnas un informēt autovadītājus par šādas zonas pastāvēšanu un konkrētā auto piemērotību tur atrasties,” pastāsta LMT pārstāvis.
Izslēdz konfliktus
Liepājas Komunālās pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Jākobsons atzīmē, ka jau gadus desmit tendence Liepājā ir mainīt luksoforu sistēmas lielākajos krustojumos uz modernākām, aizstājot cikliskos signālplānus ar adaptīviem risinājumiem – uzstādot transporta detekcijas kameras un gājēju izsaukuma pogas.
“Luksoforu signālplāni tādējādi pielāgojas faktiskajai transporta plūsmai.
Ja gājējs nav nospiedis izsaukuma pogu, tad šis virziens paliek neaktīvs, ar sarkano gaismu, un citam virzienam tiek dots vairāk laika izbraukšanai. Līdzīgi ir ar transporta detekciju, lai krustojumu izbraukšanu padarītu maksimāli efektīvu,” viņš norāda.
Ciklisko signālplānu izmantošanas laikā bija spēkā viens modelis, kas izstrādāts maksimālajai plūsmai sastrēgumstundā, taču satiksmes intensitāte dažādās dienās un pat diennakts stundās būtiski atšķiras.
Adaptīvie signālplāni spēj pielāgoties faktiskajai plūsmai, radot ērtākas izbraukšanas iespējas un vienlaikus padarot krustojumus drošākus.
“Varam izdalīt luksofora fāzes, vairs neparedzot vairākus virzienus vienlaikus. Piemēram, bija tā, ka iet gājējs un viņam, pēc ceļu satiksmes noteikumiem, ir konfliktsituācija ar mašīnu, kam jādod gājējam ceļš.
Tramvajam un automašīnām virzieni bija kopā, bet tagad varam tos nodalīt.
Ir pierādīts, ka šāds regulējums ir daudzkārt drošāks nekā tad, kad automašīna brauc vienlaikus ar tramvaju. Šis konflikts tiek izslēgts jau teorētiski,” saka M. Jākobsons.
Adaptīvais regulējums pašlaik ir 20 vietās pilsētā.
Ārpus centra tas ir, piemēram, Raiņa un Baseina ielas krustojumā, Siļķu un O. Kalpaka ielas krustojumā, Parka un Tirgus ielas krustojumā, visos Brīvības ielas krustojumos. Centrā – K. Zāles laukuma un Jūras ielas, Lielās ielas krustojumā, pārbūvētais Graudu ielas krustojums ir ar transporta detekciju un gājēju izsaukuma pogām.
Par Lielo ielu pie TC “Kurzeme” un krustojumā ar Graudu ielu nepatiku mēdz paust gan gājēji, gan autovadītāji, kuri norāda, ka pēc rekonstrukcijas un gājēju pogu ierīkošanas nu ilgāk sava kārta jāgaida visiem.
M Jākobsons skaidro, ka iepriekš tur plūsma bija organizēta vairākiem virzieniem vienlaikus un bija citāds transporta izvietojums uz brauktuves.
Tagad atsevišķa signālfāze ir tramvajam un kreisajam pagriezienam uz Graudu ielu, gājējiem vairs nav konfliktu.
“Signālfāzes darbojas atbilstoši tam, cik liels pieprasījums ir no blakus ielām, gājējiem un tramvajiem.
Iespējams, pirms rekonstrukcijas Lielo ielu izbraukt bija vienkāršāk, jo mēs nepievērsām lielu uzmanību tam, vai Graudu ielā kāds gaida vai negaida. Avārijas situāciju un avāriju ar tramvaju pirms rekonstrukcijas bija daudz.
Katrā ziņā viss ir darīts drošības vārdā un respektējot visu satiksmes dalībnieku intereses.
Šis ir mezgls centrā, kur pārvietojas gājēji un velobraucēji, kuriem mēs gribētu dot pietiekami ilgu laiku šķērsot ielu,” viņš stāsta.
Ar pašvaldības policiju apspriesti iespējamie varianti vēl sarkanās gaismas kontroles kameru izvietošanai, ja to atļaus finansējums, jo ierīkošanas un uzturēšanas izmaksas sedz no pašvaldības budžeta.
Eksperimentālā kārtā iekārta ir uzstādīta Jaunās ostmalas un Rīgas ielas krustojumā, kur ir daudz virzienu un komplicēts risinājums.
Šī varētu būt viena no vietām, tāpat arī ir citi sarežģīti krustojumi, kur varētu būt sarkanās gaismas kontrole.
Uzziņai
Sarkanās gaismas kontroles kameru veikums
No 2023. gada marta līdz šī gada aprīlim kopā fiksēti 193 pārkāpumi.
Marts – 0
Aprīlis – 16
Maijs – 25
Jūnijs – 15
Jūlijs – 18
Augusts – 15
Septembris – 21
Oktobris – 10
Novembris – 11
Decembris – 9
Janvāris – 15
Februāris – 11
Marts – 12
Aprīlis – 15
Avots: Liepājas pašvaldības policija
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
