Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
OCTA nav tikai kaut kāds maksājums, kas patukšo bankas kontu, tas ir ieguldījums kopējā drošībā uz ceļiem, atgādina apdrošinātāji.
Sods uzlabo atmiņu
2025. gadā ar neapdrošinātu transportlīdzekli tika izraisīti 233 ceļu satiksmes negadījumi. Kopumā pērn Latvijā reģistrēti 37 609 negadījumi, tātad transportlīdzekļi bez OCTA izraisījuši 0,62% no visām avārijām.
Var teikt – tikai sešas desmitdaļas procenta. Taču aiz katra no šiem 233 negadījumiem stāv cilvēks, kurš līdz tam brīdim bija pārliecināts, ka tieši viņš būs tas, ar kuru nekas nenotiks, norāda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes loceklis Juris Stengrevics.
LTAB apkopotie dati rāda, ka
vidēji reizi vienpadsmit gados katrs vieglās automašīnas īpašnieks iekļūst ceļu satiksmes negadījumā.
Savukārt kravas automašīnu īpašnieki ceļu satiksmes negadījumā iekļūst reizi sešos gados.
Līdzīga problēma pastāv arī citviet Eiropā. Piemēram, Lielbritānijā ”Motor Insurers’ Bureau” lēš, ka uz ceļiem joprojām pārvietojas vairāk nekā 300 tūkstoši neapdrošinātu transportlīdzekļu, kuru radītos zaudējumus galu galā sedz visi godprātīgie autovadītāji caur augstākām apdrošināšanas prēmijām.
Savukārt Vācijā un Skandināvijas valstīs neapdrošinātu transportlīdzekļu īpatsvars ir ievērojami mazāks.
Tur OCTA netiek uztverta kā nepatīkams obligāts maksājums, bet gan kā pašsaprotama atbildība pret citiem satiksmes dalībniekiem.
Tieši tur arī slēpjas galvenā atšķirība, uzsver J. Stengrevics. Daļa Latvijas autovadītāju OCTA joprojām uztver kā nevajadzīgu papildus izdevumu, no kura var mēģināt izvairīties.
Taču OCTA nav ieguldījums savā automašīnā.
Tā ir garantija, ka viena neveiksmīga kļūda nekļūs par cita cilvēka nelaimi un finansiālu katastrofu.
”Aizmirsu ar visiem atgādinājumiem. Sods no radara – 350 eiro. Momentā lika atcerēties,” savu pieredzi ”Kurzemes Vārdam” atklāj kāds autovadītājs.
Kristapam arī sanācis izbraukt bez OCTA, un viņš uzskata, ka sods par to ir neadekvāti liels, salīdzinot ar citiem pārkāpumiem.
”Piemēram, par braukšanu bez tehniskās apskates maksimālais sods ir 120 eiro, par braukšanu pie sarkanās gaismas – 140 eiro,” norāda vīrietis. Pat par nozīmīgiem ātrumpārkāpumiem tā nesoda. Visi nosauktie, viņaprāt, ir daudz bīstamāki pārkāpumi, nekā piemirsta OCTA.
Daudzi uzskata, ka OCTA pārmērīgi daudz izmaksā, taču citi uzsver, ka cenas ir zemas, ja salīdzina ar pārējām Eiropas valstīm.
”Apdrošinātāju darbs pēc negadījuma bija okei. Samērā ātri veica bojājumu ekspertīzi un naudu izmaksāja bez aizķeršanās,” pieredzē dalās autovadītājs.
Nereālistisks optimisms
Kāda braucēja stāsta, ka gada sākumā piemirsusi atjaunot apdrošināšanu. ”Pabraucu garām kādiem četriem radariem, bet sodi neatnāca.
Esmu dzirdējusi – ja ātrumu nepārsniedz, tad nekas nebūs,”
viņa pieļauj.
Sveikā izsprucis arī Intars, kurš atklāja motosezonu, bet par OCTA atcerējās pēc apmēram simt kilometriem, kuros bija 4-5 fotoradari.
”Paveicās, jo motociklam numurzīme ir tikai aizmugurē, bet radari fotografēja no priekšas,”
viņš pastāsta.
Apdrošinātāji, protams, vieglprātību neatbalsta. J. Stengrevics atgādina, ka mēs apdrošinām māju, lai gan negatavojamies ugunsgrēkam, pērkam ceļojumu apdrošināšanu, lai gan neplānojam nokavēt lidmašīnu vai saslimt atvaļinājuma laikā.
”Taču, tiklīdz runa ir par obligāto apdrošināšanu, daļai autovadītāju pēkšņi ieslēdzas pavisam cita loģika – ”es braucu uzmanīgi”, ”gan jau nekas nenotiks”, ”vēl pāris dienas varu iztikt bez OCTA”.
Patiesībā tā nav drosme vai pārliecība par savām prasmēm. Tā ir ilūzija,” viņš uzsver.
Psiholoģijā šo parādību sauc par optimism bias jeb nereālistisku optimismu.
Vairāk nekā 1000 pētījumu apliecina, ka aptuveni 70–80% cilvēku mēdz uzskatīt – sliktas lietas biežāk notiek ar citiem, nevis ar viņiem pašiem.
Un tad tas, ”ar kuru nekas nenotiks”, spiests no savas kabatas izcelt pārsimt tūkstošus eiro, kas ir patlaban reģistrētā lielākā OCTA atlīdzība par neapdrošināta spēkrata izraisītu negadījumu Latvijā.
OCTA ir ieguldījums citu cilvēku drošībā, pauž J. Stengrevics. ”Jo ceļu satiksmē mēs nekad neesam vieni. Mēs katru dienu uzticam savu drošību pilnīgi svešiem cilvēkiem – tiem, kuri brauc pretī, tiem, kuri apdzen, tiem, kuri stāv blakus pie luksofora. Savukārt viņi uzticas mums.
Šī savstarpējā uzticēšanās ir daudz vērtīgāka par dažiem desmitiem eiro, ko kāds cer ietaupīt, neiegādājoties OCTA. Tāpēc svarīgākais jautājums nav: ”Cik maksā OCTA?” Svarīgākais jautājums ir:
”Cik maksā pārliecība, ka ar mani tas nekad nenotiks?””
OCTA apdrošināšana sedz ne tikai transportlīdzekļu bojājumus. Tā kompensē arī izdevumus par cietušo personu ārstēšanu un rehabilitāciju, neatliekamo medicīnisko palīdzību, uzturēšanos slimnīcā, kā arī citus ar veselības atjaunošanu saistītus izdevumus.
Papildus tiek segti arī valsts un pašvaldību izdevumi, piemēram, slimības lapas, pensijas, pabalsti, apbedīšanas izmaksas, tehnisko palīglīdzekļu iegāde vai īre, kā arī bojājumi ceļiem, ēkām un videi.
Jauna kārtība
No šā gada 1. jūlija ieviesta jauna kārtība gadījumiem, kad ceļu satiksmes negadījumu izraisījis transportlīdzeklis bez OCTA.
Tagad cietušajam vairs nav jāmeklē, kur iesniegt zaudējumu atlīdzības pieteikumu – to var iesniegt savam OCTA apdrošinātājam.
Savukārt, ja cietušajam pašam nav OCTA, piemēram, cietis gājējs, pasažieris vai velosipēdists, viņš var izvēlēties jebkuru apdrošinātāju, kas Latvijā piedāvā OCTA.
Jaunā kārtība attiecas uz tiem negadījumiem, kuros atlīdzība maksājama no LTAB Garantijas fonda.
Visbiežāk tie ir negadījumi, kurus izraisījis transportlīdzeklis bez OCTA vai nenoskaidrots transportlīdzeklis (attiecas tikai uz personas veselībai nodarītajiem zaudējumiem).
Garantijas fonds iesaistās arī tad, ja atbildīgo apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot, apdrošinātājs kļuvis maksātnespējīgs, kā arī noteiktos ārvalstīs notikušu negadījumu gadījumos.
Atlīdzība cietušajam joprojām tiek segta no Garantijas fonda – mainās tas, ka cietušā lietu apkalpo viņa izvēlētais apdrošinātājs.
Līdz šim cietušajam zaudējumu atlīdzības pieteikumu nācās iesniegt tikai tādam apdrošinātājam, kurš administrēja LTAB lietas, un šis apdrošinātājs varēja nebūt ērti sasniedzams cietušā dzīvesvietā.
Tagad cilvēks var izmantot jau pazīstama apdrošinātāja klientu apkalpošanas kanālus.
Tā kā lietu administrēšanā piedalās visi OCTA apdrošinātāji, slodze tiks sadalīta vienmērīgāk un procesam vajadzētu kļūt raitākam – attiecīgi atlīdzības cietušajiem varētu tikt izmaksātas ātrāk, norāda LTAB.
Svarīgi ņemt vērā, ka jaunā kārtība neattiecas uz pilnīgi visiem OCTA negadījumiem.
Ja zaudējumus nodarījušajam transportlīdzeklim ir spēkā esoša OCTA un tā apdrošinātājs ir zināms, atlīdzību vispārējā kārtībā joprojām piesaka vainīgā transportlīdzekļa apdrošinātājam.
Savukārt, ja nav skaidrs, kuram apdrošinātājam lieta piekritīga, var vērsties pie jebkura OCTA apdrošinātāja – tam, sazinoties ar LTAB, jānoskaidro pareizā pieteikšanas kārtība un par to jāinformē cietušais.
Uzziņai
Fakti par OCTA Latvijā
- Pēdējos 12 mēnešos OCTA atlīdzībās izmaksāti 84,5 miljoni eiro.
- No 01.07.2025. – 30.06.2026. LTAB kopā pieņēmuši lēmumus par OCTA atlīdzību izmaksu 84,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 13,5% vairāk nekā gadu iepriekš.
- Vidējā OCTA atlīdzība šobrīd sasniedz 1811 eiro.
- Pēdējā gada laikā apdrošinātājiem pieteikti 39740 ceļu satiksmes negadījumi (CSNg), kas ir par 10,1% vairāk nekā iepriekšējā periodā. No tiem 73,6% fiksēti ar saskaņoto paziņojumu, bet 26,4% – ar Valsts policijas protokolu.
- Gandrīz 93% CSNg notikuši Latvijā, bet nedaudz vairāk nekā 7% – ārvalstīs (visvairāk Vācijā, Lietuvā un Igaunijā).
- Samazinās negadījumu skaits, kuros iesaistīti neapdrošināti transportlīdzekļi. 2022. – 2023. gadā tie veidoja 0,87% no visiem gadījumiem, bet beidzamajā gadā – 0,54%.
Avots: LTAB
