liepajniekiem.lv
Vairums izvēlas profesionālo izglītību
Aktuālais jautājums ir, kur vedīs pamatskolas beidzēju ceļi. Arī tāpēc, ka vidusskolu klašu piepildījums nereti ietekmē lauku vidusskolu pastāvēšanu.
“Beidzēju plānu pēc pamatskolas proporcija ir tāda, ka 60% turpinās izglītību profesionālās izglītības iestādēs, 40% – vidusskolās, ģimnāzijās.
Daļa devīto klašu beidzēju, kuru skola ir vidusskola, plāno mācīties turpat 10. klasē, daļa aizies uz vidusskolu citviet,”
L. Lasmane iepazīstina ar aptauju rezultātiem.
“Ir ļoti individuāli, kā izlemj turpināt izglītošanos; tas atkarīgs arī no skolas novietojuma – kur tā atrodas. No pamatskolām galvenokārt dodas uz lielajām pilsētām, kur ir tehnikumi un vidusskolas,” komentē L. Lasmane.
Liepājā var iegūt profesionālo izglītību, pilsēta ir samērā pieejama pat attālākajiem Dienvidkurzemes pagastiem un pilsētām, tomēr šis apstāklis nebūt nav noteicošs.
Ne no visiem pagastiem līdz Liepājai ir tuvs un ērts ceļš, domā pārvaldes speciāliste.
Pēc viņas domām, būtiski, ka profesionālo skolu un tehnikumu jauniešiem ir iespēja pa nedēļu dzīvot uz vietas dienesta viesnīcā.
“Tas ir no svara, jo izbraukāšana sarežģīta, sabiedriskā transporta uz attiecīgo punktu var arī nebūt, vai kursēšanas laiki var ietekmēt nokļūšanu skolā.”
Savus svētkus plāno paši
Aizputes pagasta pamatskolas direktores vietnieces izglītības jomā Sintijas Lipartes teiktais apstiprina, ka daudz jauniešu pēc pamatskolas beigšanas tik tiešam nolēmuši apgūt profesiju, nevis stāties vidusskolā.
Viņa ir vislabāk informēta par absolventu plāniem, jo ir arī 9. klases audzinātāja.
“Jomas, ko izvēlas, ir dažādas, bet daudzi noskatījuši profesionālās skolas, kurās līdz ar vidējo izglītību nāk klāt arī profesija,”
viņa stāsta.
“Ir meitenes, kas grib apgūt mākslu Liepājā, kāds – uz Ogres tehnikumu, arī Kandavas tehnikumu, daudzi stāsies Liepājas Valsts tehnikumā. Bet to jau rādīs septembris, kurš kur būs ticis, varbūt kāds vasarā pārdomājis.”
S. Lipartei klasē esot daži mērķtiecīgi skolēni, kuri jau septembrī zinājuši, kur mācīsies, un bija izvirzījuši mērķi, uz ko tiekties, bet lielākā daļa vēl maijā īsti nav sapratusi, ko viņiem vajag un kur mācīties. Daļa, var teikt, peld pa straumi – kur nesīs, tur būs, skolotāja saka.
Viņa uzskata, ka izvēlēties tālāko ceļu palīdz skolas karjeras konsultants, arī absolventu viesošanās skolā un viņu stāsti.
S. Liparte mudināja, lai brauc uz atvērto durvju dienām skolās un tās iepazīst; varbūt šāds apmeklējums kādam izrādās liktenīgs?
Aizputes pagasta pamatskolas 15 beidzējiem sertifikāti jāsaņem 1. jūlijā, bet izlaidumu svinēs 6. jūlijā.
Lauku skolās vēl saglabājusies tradīcija šo sarīkojumu organizēt brīvdienā, lai vecāki un viesi varētu piedalīties, svinēt, nedomājot, ka no rīta agri jāceļas un jāiet uz darbu.
Taču ne viss mazajās skolās saglabājies tāds, kāds bija vecāku un vecvecāku izlaidumos. Piemēram, kādreizējās balles un viesību galdu klasēs vai skolas zālē Aizputes pagasta skolā nav.
Pēc oficiālā sarīkojuma – tradicionālā fotografēšanās, pēc tam absolventi un viesi brīdi pakavējas sarunās, bet tad no skolas aizbrauc. Kur nu kurš – uz mājām, pirti vai viesu namu –, tas vairs nav skolas ziņā.
Kāda ģimene svin plaši, kāda šaurākā lokā vai arī svinības atliek, līdz aizvedīs pamatskolu beigušo ceļojumā. Tur tad arī līksmos no sirds.
“Pēdējos gados skolēni paši vada izlaidumu.
Iepriekš to darījušas arī divas mūsu klases skolnieces – Monta Liparte un Laine Benete –, viņas tagad grib pašas vadīt arī savu izlaidumu. Rakstīsim paši scenāriju saviem pēdējiem svētkiem šajā skolā,” par plānoto izlaidumu vēl pastāsta klases audzinātāja.
Protams, aicināti draugi, radi, vecāki, skolā nav ierobežojuma viesu skaitam. Kaut arī zāle nav ļoti liela, parasti atrodot vietu visiem, kas ieradušies.
Vai klasē ir jūtams izlaiduma tērpu gādāšanas drudzis? “Jā! Cits jau agrāk pasūtījis, cits vēl tagad meklē, apspriež krāsas,” S. Liparte dzirdējusi.
Arī viņai būs jauns tērps; galu galā skolotājam palaist pasaulē savus putnēnus ir nozīmīgs notikums un arī īsta svētku diena.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
