“K2 Ventum” norāda, ka valdības lēmuma dēļ uzņēmums ir spiests no projekta attīstīšanas pāriet uz savu tiesību aizsardzību tiesā. Uzņēmums cita starpā iebilst pret rīkojuma projekta būtisku mainīšanu lēmuma pieņemšanas dienā, jautājuma izskatīšanu pirms saskaņošanas termiņa beigām un uzņēmuma pārstāvju neielaišanu MK sēdē.

Uzņēmumā norāda, ka rīkojuma projekta jaunā saskaņošana Tiesību aktu portālā sākta 18. augustā, par atzinumu sniegšanas termiņu nosakot 25. augustu, tomēr jautājums valdībā izskatīts jau otrdien pusdienlaikā. Turklāt otrdienas rītā Tiesību aktu portālā publicēta būtiski papildināta rīkojuma projekta redakcija, kas, pēc “K2 Ventum” juridisko pārstāvju vērtējuma, pēc satura un juridiskā pamatojuma būtiski atšķīrusies no 18. augustā publicētās.

“K2 Ventum” ieskatā uzņēmumam tādējādi netika dots saprātīgs laiks iepazīties ar būtiski mainīto dokumentu, sagatavot argumentētu viedokli un to izklāstīt valdībai. Tāpat uzņēmuma valdes loceklis un juridiskie pārstāvji otrdien ieradušies MK, lai piedalītos jautājuma izskatīšanā, taču neesot ielaisti valdības ēkā un sēdē.

Uzņēmuma juridisko pārstāvju vērtējumā šāda rīcība nav savienojama ar administratīvā procesa dalībnieka tiesībām tikt uzklausītam, procesuālās vienlīdzības un labas pārvaldības principu.

“K2 Ventum” arī norāda, ka iesniegumu KEM par paredzētās darbības akceptēšanu iesniedza jau 2025. gada 31. oktobrī un atbilstoši tolaik spēkā esošajam regulējumam jautājums bija jāizskata 30 dienu laikā. Uzņēmums pārmet valdībai procesa vilcināšanu, tostarp laika posmā starp 28. aprīļa un 25. augusta valdības sēdēm.

“K2 Ventum” atgādina, ka projekta ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) process ilga vairāk nekā trīs gadus un tā laikā notika piecas sabiedriskās apspriešanas sanāksmes. Enerģētikas un vides aģentūra (EVA) secināja, ka ieceri iespējams īstenot, ievērojot noteiktos vides aizsardzības, drošības un monitoringa nosacījumus.

Uzņēmumā uzsver, ka EVA atsevišķi izvērtēja arī sabiedrības līdzdalības tiesību ievērošanu un secināja, ka konstatētie organizatoriskie trūkumi neprasa IVN apspriešanas atkārtošanu. Tādēļ “K2 Ventum” nepiekrīt tam, ka atkārtotas sabiedriskās apspriešanas nenotikšana izmantota kā viens no argumentiem projekta neakceptēšanai.

Uzņēmums arī pārmet KEM novēlotu rīcību, norādot, ka valdība jau 28. aprīlī uzdeva ministrijai aicināt pašvaldības un “K2 Ventum” organizēt atkārtotu apspriešanu, bet KEM pie pašvaldībām vērsās tikai 24. jūlijā. Dienvidkurzemes novada pašvaldība savukārt nepiekrita KEM piedāvātajam pašvaldību organizētās apspriešanas modelim.

“K2 Ventum” ieskatā uzņēmums nevar būt atbildīgs par tādas apspriešanas nenotikšanu, kuras nepieciešamību kompetentā vides iestāde nebija konstatējusi un kuras organizēšanas kārtību nebija savlaicīgi atrisinājusi valsts pārvalde.

Tāpat “K2 Ventum” nepiekrīt valdības argumentācijai par atšķirīgajiem juridiskajiem viedokļiem saistībā ar VES būvniecības pieļaujamību piekrastes aizsargjoslā. Uzņēmumā norāda, ka KEM pasūtītajā juridiskajā atzinumā secināts, ka Aizsargjoslu likums pats par sevi neparedz vispārēju aizliegumu VES un to infrastruktūras būvniecībai piekrastes piecu kilometru ierobežotas saimnieciskās darbības joslā. Arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iepriekš norādījusi, ka pirmšķietami piekrīt šim secinājumam.

“Valsts nevar vairākus gadus noteikt investoram procedūru, piešķirt projektam prioritāru statusu, saņemt pozitīvu kompetentās iestādes atzinumu un pēc tam politiski mainīt spēles noteikumus,” pauda “K2 Ventum” valdes loceklis Agris Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka uzņēmumam otrdien liegta iespēja klātienē piedalīties MK sēdē, kurā lemts par tam adresētu administratīvo aktu, turklāt sēdes rītā publicēts būtiski mainīts atteikuma projekts.

Pēc “K2 Ventum” minētā, uzņēmuma provizoriskā iespējamā prasījuma aplēse saistībā ar projektu sasniedz līdz 120 miljoniem eiro. Arī KEM valdībai iesniegtajos materiālos atzinusi, ka likumā noteiktā 30 dienu termiņa neievērošana ir procesuāls pārkāpums un rada iespējamu tiesvedības risku.

Uzņēmumā skaidro, ka projekts paredz vairāku simtu miljonu eiro privātās investīcijas un VES parku ar jaudu līdz 322 megavatiem (MW). Atbilstoši projekta sociālekonomiskajiem aprēķiniem kopējais maksājums Dienvidkurzemes novadam varētu sasniegt aptuveni 805 000 eiro gadā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs aģentūrai LETA sacīja, ka LDDK šādu praksi vērtē kritiski. Šajā gadījumā runa nav par negaidīti radušos ārkārtas situāciju, bet par projektu, kas valsts pārvaldē tiek skatīts jau ilgstoši. Uzņēmums iesniegumu par projekta akceptēšanu MK iesniedza 2025. gada 31. oktobrī, savukārt gala termiņš lēmuma pieņemšanai, šā gada 31. augusts, valdībai bija zināms vairākus mēnešus.

“Tāpēc nav saprotams, kādēļ tik būtisks lēmums tiek virzīts uz MK pēdējā brīdī un rīkojuma projekts vēl tiek mainīts pašas sēdes rītā,” minēja Gorkšs.

Arī MK kārtības rullis paredz, ka steidzamības kārtība ir izmantojama izņēmuma gadījumos un ka par steidzamības pamatu nevar uzskatīt iepriekš zināma uzdevuma izpildes termiņa kavējumu. Viņš norāda, ka šajā lietā īpaši būtiski ir tas, ka Tieslietu ministrija ir norādījusi uz iepriekš pieļautiem procesuālo termiņu pārkāpumiem un tiesvedības riskiem, bet Ekonomikas ministrija nav saskaņojusi atteikuma projektu. Tas tikai pastiprina nepieciešamību šādu lēmumu sagatavot rūpīgi, nevis mainīt dažas stundas pirms balsojuma, minēja Gorkšs.

Viņš atzīmēja, ka LDDK ieskatā šāda rīcība rada nopietnas bažas par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu un tiesisko noteiktību. Tiesiskā paļāvība nenozīmē uzņēmuma tiesības saņemt sev vēlamu lēmumu. Tā nozīmē tiesības sagaidīt, ka valsts ievēros pati savus noteikumus, termiņus un paredzamu lēmumu pieņemšanas procesu. Ja uzņēmums vairākus gadus iziet valsts noteiktās procedūras, saņem kompetentās iestādes pozitīvu atzinumu, bet valsts pati kavē lēmumu un procesa beigās būtiski maina tā saturu pēdējā brīdī, tas rada ļoti sliktu signālu visai uzņēmējdarbības un investīciju videi.

Gorkšs uzsvēra, ka īpaši pretrunīgi tas izskatās laikā, kad politiķi priekšvēlēšanu programmās sola investīciju piesaisti, uzņēmējdarbības attīstību un enerģētisko neatkarību. Šādu mērķu ticamību nosaka nevis solījumi, bet tas, vai ministru vadītās institūcijas praksē spēj nodrošināt prognozējamu un tiesiski stabilu uzņēmējdarbības vidi.