No Liepājas muzeja sievietes un meitenes prom devās krāšņām galvas rotām. Liekot smilgu pie smilgas, ziedu pie zieda, tapa karaliski kroņi.

Uz Jāņu vainagu vīšanas meistarklasi aicināja Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centrs.

“Vasaras saulgriežos rotāties ar vainagiem piedien ne tikai jaunām meitām.

Šajā laikā ziedu un zāļu vainagus liek galvā gan precētas sievas, gan viedas māmuļas, gan brangi puiši un vīri. Laukos pat lopiņi tiek pie sava vainaga,” atzīmēja Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Vineta Solovjova.

Jāņu vainagu vīšanas meistarklasē M. Tīmanes vadībā tapa dabīgs, noturīgu augu vainags, ar ko rotāties pat trīs dienas. Dabā salasītais, pļavā saplūktais uz Liepāju bija atvests no Kazdangas. “Kas nu bija, to arī ņēmu!” skaidroja M. Tīmane.

Vairumā – dažādu krāsu smilgas. “Tajās ir tāda burvība! Vieglums, cēlums, karaliskums,”

sajūsminājās zāļu sieva.

Ja bija vēlēšanās, varēja piepīt klāt jasmīna ziediņus, margrietiņas, rudzupuķes, sarkano āboliņu, pļavas dedestiņu un pat liepas. Jo šogad saulainais un siltais laiks ir pasteidzinājis pilnbriedu dabā, un patlaban pieejams tas, uz ko citus gadus šajā laikā vēl tikai gaidām.

M. Tīmane neatceras, kad būtu Jāņu vainagā vijusi liepas. Bet, kā dzied latviešu tautasdziesmā: “Visa laba Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā”.

Vainaga iesākumā no smilgām bija jānopin stingra bizīte. Kad aptuveni pieci centimetri gatavi, tikai no labās puses lika klāt jaunas smilgas, ziedus. Visu to, pēc kā sniedzās roka un gribējās redzēt savā vainagā.

Darbam ritot uz priekšu, vainaga kreisajā pusē veidojās bize.

Šādu vainagu pārplēst ir teju neiespējami, ko arī M. Tīmane nodemonstrēja.

Jo pēc novīšanas vainags ir jāiestiepj. Lai pēcāk tas uz galvas neizstiepjas, nokrītot uz krūtīm kā rota kaklam.

Meistarklases vadītāja dalījās padomos. Viens no tiem – vainagu pin garumā no īkšķa līdz plecam, tad tas ir galvas apkārtmērā.

Un vēl – lai pīne neveidotos bieza, bet viscaur vienādi, auga kātu atbrīvo no lapām, un arī smilgu kātus nevajag atstāt pārāk garus.

Vainagu darinot, katrs augs apskatīts, izpētīts, un Jolanta, viena no meistarklases dalībniecēm, atzina, ka bieži vien, pļavā ejot, nepievērš uzmanību, kāds skaistums patiesībā ir zem kājām.

“Smilgas tik dažādas, arī pūkainas,” viņa novērojusi.

Meistarklasē pieteikusies, jo vēlējusies apgūt ko jaunu tieši pie profesionāļa. “Dziedu Durbes korī. Pirmo reizi piedalījos dziesmu svētkos.

Gribu iemācīties novīt izturīgu ziedu vainagu, lai tad, kad atkal izdosies tikt uz lielajiem svētkiem, vainagu līdz galapunktam varu aizvest skaistu.”

Arī Veras mērķis bijis iemācīties ko jaunu. “Šādā veidā nebiju pinusi. Mēģināšu atkārtot mājās un iemācīt mājiniekiem.”

Lai nopītu vainagu, vajag ne tikai prasmes, bet arī fizisku piepūli. “Nav tik vienkārši tikt pie skaista vainaga,” viņa pasmaidīja.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.