liepajniekiem.lv
Lai cilvēku plūsma turpinās
Dienvidkurzemes novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Kristīne Pastore stāsta, ka stratēģija ir svarīga, lai saprastu, kādus instrumentus izmantot, lai maksimāli uzrunātu novada auditoriju un arī viesus.
“Šobrīd mums tie kanāli ir dažādi. Tā ir mājaslapa, kā arī novadam ir kopumā pieci feisbuka konti – novada, izglītības, kultūras, sporta un vēl tūrisma. Mums ir arī informatīvais drukātais izdevums jeb avīze “Dienvidkurzeme”, kam būtu jānonāk katrā pastkastītē,” viņa nosauc līdzšinējos komunikācijas rīkus.
Plānā ir saprast, kuri ir tie īstie komunikācijas kanāli un kā veiksmīgāk uzrunāt atsevišķas mērķauditorijas: jaunākus cilvēkus, pensionārus vai uzņēmējus.
Pašvaldība vēlas, lai informācijas sniegšana nākotnē būtu mērķtiecīgāka un varētu piesaistīt lielāku tūristu plūsmu,
kā arī mudināt cilvēkus atgriezties uz dzīvi novadā vai pat uz to pārcelties no lielākām pilsētām.
K. Pastore norāda, ka jau šobrīd daudzi liepājnieki atrod darbu tieši novadā: “Man lielākais pārsteigums, ņemot vērā to, ka es pati braucu uz darbu no Liepājas uz Grobiņu, ir tas, ka no rītiem un vakaros automašīnu plūsma abos virzienos ir pilnīgi vienāda.”
Viņa atzīst, ka pašvaldībai ir svarīgi cilvēkam radīt visērtāko dzīves un darba vidi.
Jau ir notikušas pirmās intervijas, kas paredzētas stratēģijas izveidei.
Tajās komanda iedziļinājās tādās tēmās kā novada esošās situācijas novērtējums, svarīgo jomu specifika, esošo un potenciālo auditoriju raksturojums, tendences sabiedrībā un pasaulē, kas ietekmē un arī turpmāk ietekmēs Dienvidkurzemes novadu, kā arī tika meklētas atbildes par novada ambīcijām un nākotnes izaicinājumiem.
Intervijās klātesoši bija gan pašvaldības vadītāji, jomu vadītāji un speciālisti, uzņēmēji, gan arī aktīvie novada cilvēki, kas īsteno projektus sabiedrības labā, un tie, kas nesen pārcēlušies uz Dienvidkurzemes novadu vai tajā atgriezušies pēc prombūtnē pavadīta laika.
Grūti atrast vienojošo
Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja norāda, ka šis bija vien pirmais posms un augustā plānots darbs lielākās grupās.
Viņa arī informē, ka novada aktīvie iedzīvotāji, kas tika aicināti uz pirmajām intervijām, bija starpnozaru mākslas grupas “Serde” vadītāja Signe Pucena no Aizputes, “Tabitas sirds” vadītāja Kristīne Vidzeniece un Durbes Sīmaņa Klēvera dārza īpašnieks Agris Pulkstens.
K. Pastore uzsver, ka
svarīgi, lai novadu pārstāv cilvēki no dažādām vietām.
Pašvaldībai aģentūra lūgusi arī uzaicināt cilvēkus, kas nesen pārcēlušies uz Dienvidkurzemi, lai saprastu, kāpēc un kas viņus piesaistīja. Tā, viņasprāt, bijusi interesantākā daļa.
Ielūgti bija Ieva Sīpola, kura ar ģimeni pārcēlusies no Rīgas uz Durbes pagastu, vaiņodnieks Edgars Baužis, kurš kādu laiku dzīvojis Norvēģijā, un aktieris Viktors Ellers, kurš Grobiņā uzcēlis māju.
I. Sīpola paudusi, ka māju Dienvidkurzemē iegādājusi jau pirms laba laika, taču kovida laikā beidzot uz šejieni pārvākusies, lai gan ir īsta rīdziniece un ģimenes saites ir citviet Latvija. K. Pastore piemin, ka sieviete iepriekš pabijusi Liepājā, kur viņai ļoti paticis.
Savukārt E. Bauža skaidrojums bijis pavisam vienkāršs – nekur nav tik labi kā mājās.
“Viktors [Ellers] teica, ka viņš dzīvojis dzīvoklī. Un tad, kad ar sievu sapratuši, ka vēlas māju, viņam bijis pilnīgi skaidrs, ka Liepājā viņš šo māju ne pirks, ne cels. Tad labāk palikt dzīvoklī. Beigās atrada brīnišķīgu vietu Grobiņā, meža ielokā. Ļoti slavēja bagātīgo Dienvidkurzemes novada kultūras piedāvājumu, kur arī viņu aicina uzstāties,
slavēja to, cik viegli bija dabūt bērnudārzu un cik vispār ir ērta dzīve Grobiņā,”
no intervijas atminas K. Pastore.
Novada neapvienošana ar Liepāju nozīmē, ka nākamajā posmā ir plānots izstrādāt arī jaunu novada logo, jo pašreizējais ticis izveidots steigā. Ģerbonis gan palikšot līdzšinējais.
“Jāmeklē arī novadu apvienojošs sauklis. Šī lielā novada uzrunāšanai vai kaut kādiem simboliem ir ļoti grūti atrast ko kopīgu, jo tiem, kas dzīvo tuvāk Liepājai, skaidrs, ka novads asociējas ar jūru, bet pasakiet vaiņodniekiem, ka simbols ir jūra. Viņš teiks, kāda jūra?”
Un tomēr Dienvidkurzemes novads mēģinās atrast saukli un logo, ar ko piederību izjutīs visi novada iedzīvotāji.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
