Apēd uzreiz vai ieliec ledusskapī 2 stundas pēc izcepšanas. “Svētkos iesaku plānot ēdienreizes tā, lai nebūtu pārtikas pārpalikumu, ko izmetīsi pēc svētkiem ārā ātrāk vai vēlāk.

Tomēr ja pārtika palikusi pāri, piemēram, grilēta gaļa, to uzglabā ledusskapja apakšējos plauktos.

Gaļu jāatdala no pārējiem produktiem vai jāievieto stikla pārtikas uzglabāšanas kārbās ar vāku, lai izvairītos no šķidrumu tecēšanas uz citiem produktiem,” uzsver M. Meiere.

Lai arī varam uzglabāt jau pagatavotu gaļu ledusskapī, piemēram, šašliku 3–4 dienas, svarīgi neturēt to siltumā pēc pagatavošanas ilgāk par 2 stundām. Tādējādi gaļā veidosies baktērijas un gaļa nebūs vairs piemērota lietošanai.

“Ja pārtika palikusi pāri, liec pāri palikušo ēdienu pēc maltītes ieturēšanas ledusskapī vai aukstuma somā, līdz iespējai to ievietot ledusskapī,” stāsta M. Meiere.

Dārzeņus un gaļu neuzglabā blakus, lai neveidotos baktērijas. Neuzglabā gaļu un dārzeņus blakus, bet gan atsevišķi dažādos plauktos vai atvilktnēs. Tā pasargāsi tos no bojāšanās un nevēlamo baktēriju veidošanās.

Salātus un zaļumus ilgāk uzturēsi svaigus, ja ieliksi tos ūdenī vai ietīsi mitrā salvetē. Dārzeņus un augļus labāk uzglabāt atsevišķi, lai neveicinātu to pārlieku ātru nogatavošanos.

“Lai arī esam pieraduši nogriezt sabojāto augļa vai dārzeņa daļu un pārējo patērēt, to iesaku nedarīt,

jo produkts jau ir sācis bojāties un, to apēdot, uzņemsi organismam nevēlamas vielas, kas ilgtermiņā nopietni var kaitēt veselībai.

Īpaši parocīgi, ja ledusskapī ir iebūvēta atvilktne, kas sadalīta, veidojot divus atsevišķus uzglabāšanas nodalījumus. Tā būs ideāls palīgs produktu nošķiršanā un palīdzēs tos ilgāk uzglabāt.

Turklāt nereti šāda tipa atvilktnēs, kurās iestrādāta Optimal Fresh+ funkcija var individuāli iestatīt un regulēt katras zonas temperatūru. Piemēram, vienā pusē var uzglabāt gaļu vai zivis, bet otrā dārzeņus,” stāsta M. Meiere.

Ja siers ir sācis pelēt, tas jāizmet. Ieteicamā temperatūra ledusskapī ir +4 līdz +5 grādu robežās. Tā ir arī optimālā temperatūra siera un piena produktu uzglabāšanai, lai tajos neveidotos pelējums.

Pēc iegādes ieteicams iztīt sieru no plēves un ietīt cepamajā papīrā vai ievietot stikla uzglabāšanas traukā ar vāku. Tā to pasargāsi no pelēšanas.

Ja siers ir iepelējis, tāpat kā dārzeņiem un augļiem tā derīguma termiņš ir “beidzies”.

“Neiesaku izgriezt pelējumu un izmantot šķietami labu atlikušo produkta daļu. Produktā jau ir sākušas veidoties vielas, kas nav vēlamas organismam,” saka M. Meiere.

Saldējot produktus, vitamīni nepazūd. Vasaras sezonā sasaldē pilnu saldētavu ar vasaras labumiem un droši tos izmanto visu gadu.

Saldēšanas procesā tie zaudē nenozīmīgu vitamīnu devu,

tāpēc arī ziemā saldētas dillītes, piparmētras, zemenes atgādinās ne tikai vasaras garšu, bet sniegs ķermenim vajadzīgos vitamīnus.

Glabā produktus stikla, metāla vai silikona uzglabāšanas traukos. Tomēr atceries, ka ir svarīgi, lai viss, kas atrodas traukos, ir pārredzams.

Izmanto marķēšanas zīmītes vai caurspīdīgus traukus vai vāciņus, citādi aizmirsīsi par produktiem un tos nāksies izmest.

Interesanti               

– Vidēji trīs no četriem Baltijas valstu iedzīvotājiem darbdienās ēd divas līdz trīs reizes dienā, savukārt brīvdienās biežāk – tiek ieturētas četras līdz piecas maltītes.

– Dzīvnieku izcelsmes pārtiku katrā vai gandrīz katrā maltītē iekļauj vidēji trīs no četriem baltiešiem.

– Vairākums iedzīvotāju mēdz uzkost starp maltītēm, turklāt biežāk viņi uzkož brīvdienās nekā darbdienās.

– Vairāk nekā 90% Baltijas valstu iedzīvotāju mēdz paši gatavot, tostarp vairāk nekā puse baltiešu gatavo katru vai gandrīz katru dienu. Latvieši un lietuvieši biežāk mēdz gatavot divas maltītes dienā, savukārt igauņi tikai vienu.

– Vidēji septiņi no desmit iedzīvotājiem savās gatavotajās maltītēs katru vai gandrīz katru reizi iekļauj dzīvnieku izcelsmes pārtiku – gaļu, zivis, pienu, olas.

– Vairāk nekā 40% baltiešu mēdz ēst ātro uzkodu tirdzniecības vietās, aptuveni 60% iedzīvotāju ēd kafejnīcās, restorānos, ēdnīcās, un apmēram tikpat daudz  mēdz iegādāties gatavas maltītes līdzi ņemšanai veikalos, kafejnīcās, ātro uzkodu tirdzniecības vietās u. c.

– Baltieši ir lieli savas nacionālās virtuves cienītāji. Vairākums iedzīvotāju kā savu iecienītāko atzīmē tieši savas valsts virtuvi. Turklāt tieši lietuvieši visvairāk novērtē savas valsts virtuvi: vairāk nekā 70% lietuviešu pretstatā ap 60% latviešu un igauņu. Otra iecienītākā ir Vidusjūras virtuve, kuru izvēlas ap 40% baltiešu.

Avots: lad.gov.lv

Padomi

Alus mīklā vai marinādē

Alus ir populārs dzēriens vasarā, taču to var izmantot arī kā īpašu sastāvdaļu dažādās ēdienu receptēs, maltītei piešķirot unikālu garšu un smaržu.

SIA “Maxima Latvija” attīstības tehnologs Dimitrijs Buzmakovs piedāvā alu izmantot virtuvē un skaidro, kāda ir atšķirība starp dažādiem šī dzēriena veidiem.

Lāgers ir viegls un dzidrs, tas ir pasaulē vispopulārākais alus veids. Šis alus ir putaināks nekā citi alus veidi un satur lielāku apiņu piejaukumu, tāpēc garšā tas ir rūgtenāks, bet tam ir relatīvi zems alkohola saturs.

D. Buzmakovs iesaka šo alu izmantot, gatavojot uzkodas alus mīklas panējumā.

Tāpat tas lieliski papildina ierasto šašlika marinādi.

Fritētām uzkodām vajadzēs 50 g eļļas, 100 g lāgeri, 50 g ūdens, 150 g miltu, 3 olu baltumus un sāli pēc garšas.

Traukā ielej eļļu, alu, ūdeni un pievieno miltus. Sastāvdaļas samaisa, līdz maisījums ir viendabīgā konsistencē. Mīklai pievieno sāli pēc garšas.

Otrā traukā saputo olu baltumus, līdz veidojas stingras putas, kuras iecilā mīklā.

Kad mīkla ir gatava, tajā var apviļāt garneles, sīpolu vai kalmāru gredzenus, zivs gabaliņus vai dārzeņus. Uzkodas jācep lielā eļļas daudzumā vai karstā gaisa fritierī. 

Ale jeb eils ir tumīgs un rūgtens alus, ko visbiežāk gatavo ātri un lielā karstumā. Tādējādi tas iegūst īpaši rūgtu garšu.

No šī alus veida var pagatavot pankūkas, kur pienu, kefīru vai paniņas aizstāj ar alu.

Gatavošanas procesā alkohols iztvaiko, līdz ar to tās var ēst arī bērni.

Porteris ir biezs un tumīgs alus. To gatavo no viegli apgrauzdētiem miežiem, un tieši tie dod šim alum raksturīgo tumšo krāsu, patīkamo, tumīgo garšu un šokolādes notis.

Porteri var izmantot liellopa vai jēra gaļas sautēšanā, dažādos sautējumos un mērcēs, kā arī pievienot kēksu vai cepumu mīklai –

tas piešķirs iesala un riekstu garšu.

Ja gribat pagatavot gardas ribiņas alus marinādē, vajadzēs 1 kg cūkgaļas ribiņu, 50 g tomātu mērces, 50 g barbekjū mērces, 100 g porteri, 30 g eļļas, 10 g ķiploku, sāli, cukuru, piparus pēc garšas.

Traukā pievieno tomātu, barbekjū mērci, alu, eļļu, sasmalcinātu ķiploku, sāli, cukuru un melnos piparus pēc garšas. Pēc tam visu samaisa.

Marinādē liek cūkgaļas ribiņas un atstāj uz nakti ledusskapī marinēties. Nākamajā dienā ribiņas gatavo uz grila vai cepeškrāsnī, līdz mīkla kļūst zeltaini brūna.