Tas, ko par cilvēku iespējams atrast internetā, nereti palīdz darba devējam izveidot priekšstatu ne tikai par kandidāta profesionālajām prasmēm, bet arī par viņa personību, vērtībām un spēju iederēties kolektīvā.

Uzņēmuma “Alma Career Latvia” (cv.lv) personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns atzīst, ka sociālo vietņu pārbaude nav vienāda visos uzņēmumos, tomēr tā nebūt nav reta prakse.

“Tas, vai kāds skatās sociālo mediju kontus, ir ļoti atkarīgs no darba devēja un viņa tradīcijām. Principā es teiktu, ka kopumā skatās gan. Varbūt ne vienmēr to skaļi afišē un saka, ka pēta, taču ir interese saprast par cilvēku kaut ko vairāk. Viens ir tas, ka kandidāts atsūta CV, kurā redzama pieredze, prasmes un valodu zināšanas, bet

gribas jau noskaidrot vēl kaut ko – kāds šis cilvēks ir kopumā.

Darbā jau netiek pieņemtas tikai profesionālās zināšanas. Svarīgi ir arī tas, vai cilvēks iederēsies uzņēmuma kultūrā un vērtībās,” viņš stāsta.

Tas nenozīmē, ka darba devēji meklē ideālus cilvēkus vai cenšas atrast kompromitējošu informāciju. Drīzāk viņi vēlas saprast, vai tas, ko kandidāts par sevi stāsta darba intervijā, sakrīt ar iespaidu, ko rada viņa publiskā komunikācija internetā.

Piemēram, karjeras sociālo mediju portāls “LinkedIn” norāda, ka publiski pieejamais saturs var kļūt arī par daļu no kandidāta profesionālā tēla, tāpēc pirms darba meklēšanas ir vērts pārskatīt ne tikai CV, bet arī savu digitālo nospiedumu.

Tomēr ne visiem kandidātiem un ne visām profesijām uzmanība būs vienāda. K. Kotāns paskaidro, ka daudz kas atkarīgs no amata, uz kuru cilvēks pretendē.

“Ja tas ir darbs, kas saistīts ar drošības jautājumiem vai kritisko infrastruktūru, tad skaidrs, ka viss tiek izpētīts plašāk. Tas neattiecas tikai uz valsts iestādēm. Arī privātos uzņēmumos ir situācijas, ka cilvēkam nepieciešama speciāla pielaide, piemēram, lai strādātu objektos, kas saistīti ar militāro infrastruktūru vai lidostām.

Mēs nezinām, cik plaši un detalizēti šī izpēte tad notiek.”

Savukārt lielākajā daļā profesiju sociālo tīklu apskatīšana ir daudz vienkāršāka – tā vairāk ir vēlme gūt priekšstatu par cilvēku.

Kādam, iespējams, varētu rasties jautājums, vai darba devēju atbaidītu ballīšu fotogrāfijas vai video. Personāla atlases speciālists uzskata, ka uz to nevajadzētu skatīties pārāk dramatiski.

“Ja ir tikai tādas bildes, protams, kādam var rasties iespaids, ka cilvēks tikai tusē, bet, ja viss ir samērīgi, tad tas nav nekas slikts.”

Viņš gan uzsver, ka arī šeit katrai paaudzei varētu būt savs viedoklis – tas, kas jaunietim šķiet samērīgs, darba devējam varētu šķist par daudz.

K. Kotāns iesaka, ka pirms darba meklēšanas ir vērts paskatīties uz saviem sociālo mediju profiliem ar sveša cilvēka acīm.

Vienkāršākais veids ir internetā ierakstīt savu vārdu un uzvārdu, pārskatīt, kuras fotogrāfijas un profili ir publiski pieejami, kā arī apskatīt, kuros ierakstos citi lietotāji jūs ir atzīmējuši.

Tāpat var pārskatīt privātuma iestatījumus – piemēram, teju visas platformas ļauj ierobežot, kas redz publikācijas.

Ja pašam ir grūti saprast, kā profils izskatās no malas, speciālists piedāvā lūgt padomu kādam citam.

“Var palūgt, lai cita gada gājuma radinieks palūko un pakomentē, pie kā būtu vērts piedomāt.

Tad jau var pieņemt lēmumu, vai kaut ko vajag izdzēst, arhivēt vai, gluži pretēji, papildināt.”

Tāpat speciālists uzsver, ka darba devējus daudz vairāk par ballīšu fotogrāfijām satrauc saturs, kas var liecināt par kandidāta attieksmi pret citiem cilvēkiem.

“Ja jaunieša uzskati publiskajā vidē ir ekstrēmāki, ir lielāka iespēja, ka tie nesakritīs ar uzņēmuma vai cilvēku, kuri pieņem lēmumu par pieņemšanu darbā, vērtībām.

Visdrīzāk lēmumu var ietekmēt naidīgi komentāri, ekstrēmistiski uzskati vai citas līdzīgas lietas.”

Tāpēc ir vērts atcerēties, ka digitālo reputāciju veido ne tikai paša publicētie ieraksti. To ietekmē arī komentāri zem citu cilvēku publikācijām, dalīšanās ar saturu un veids, kā cilvēks komunicē publiskajā interneta vidē.

Ja, pārskatot savu profilu, atrodat saturu, par kuru šodien kļūst neērti, to noteikti ir vērts arhivēt vai dzēst. Vienlaikus jāapzinās, ka internetā publicētais ne vienmēr pazūd bez pēdām.

“Sen publicētas muļķības var ietekmēt mūsu nākotni.

Protams, ikviens saprot, ka jaunībā cilvēki mēdz kļūdīties – agrāk vienkārši tas viss nebija tik publiski. Ja tie bijuši viens vai divi neveikli gadījumi, tas ir viens. Bet, ja tas notiek regulāri, darba devējam būs daudz grūtāk noticēt, ka tas neatspoguļo to, kāds patiesībā ir cilvēks.”