Viss tikai sieviešu dēļ. Goda teātrī tapis jauns iestudējums
Goda teātrī tapis jauns iestudējums “Bardačoks”, kurā pirmo reizi profesionālās gaitās satikušies draugi un studiju biedri Kaspars Gods un Imants Strads.
liepajniekiem.lv
Rolanda Atkočūna veidoto izrādi Liepājā, kultūras namā “Wiktorija”, varēs noskatīties 1. septembrī.
Vaicāts, vai leģendāro “Bļitku” nomaina cita izrāde večiem, K. Gods uzsver, ka “Bļitka” ir nenomaināma izrāde.
“Tas stāsts mums ar Egonu Dombrovski turpināsies mūža garumā,”
viņš saka.
“Bardačoks” ir par skolas draugiem, kuru ceļi pašķīrušies, jo katrs dzīvo citā pilsētā, un par attiecībām, kuras var izveidot tagad.
Kaspars saka, ka stāsts ir tieši par viņu un I. Stradu, ar kuru bija strādājuši kopā uz skatuves tikai Liepājas aktierkursā, pēc tam nekad vairs.
Satikušies pirms gada un visu šo laiku izdomāja situācijas, Rīgā, klubā “Austrumu robeža”, taisīja un pārtaisīja izrādi.
“Satiekamies, pamēģinām izrādi, atkal šķiramies.
Atkočūns smējās, ka tas esot kā izvilkt moci no garāžas, notīrīt, nomazgāt un iestumt atpakaļ, tā arī neizbraucot. Nu esam gan izstūmuši, gan iebraukušies,” pastāsta aktieris.
Lai arī materiālu radījuši paši, režisors gan vajadzīgs, lai redzētu no malas, un, pēc K. Goda teiktā, Rolands Atkočūns esot ļoti jaudīgs režisors, kurš ļoti labi māk iestudēt komēdijas.
Izrāde esot par diviem veciem vīriem, taču ne ar nostalģiju, ka agrāk bija labi, bet tagad viss slikti.
“Tā ir par to, kā man savā vecumā atrast dzīvot uz priekšu, kā ierakstīties apkārtējā bildē. Domāju, tas ir aktuāli vienmēr.
Kaut kas ir aizgājis uz priekšu, kaut kas – atpakaļ, bet tev ir jāiet savs ceļš,”
spriež K. Gods.
Un skaidrs, ka runa būs par sievietēm, jo par ko gan citu divi vīrieši varētu sarunāties. “Vīrieši jau dara lietas tikai sieviešu dēļ. Ja sievietei neko nevajag, tad džekam arī neko nevajag. Dīvāns, galdiņš, televizors, pudele alus, un viss. Pašiem neko nevajag,” smejas aktieris.
Ar “Bardačoka” izrādēm līdz šim esot bijis tā kā ar visām komēdijām, kad pirms izrādes nevar zināt, kurās vietās skatītāji smiesies. Smejas arī tad, kad aktieri to nepavisam negaida.
Taču, līdz beigām noskatoties, neviens ārā neiet. “Mēs arī dziedam. Vai to var nosaukt par dziedāšanu, es nezinu, bet cenšamies,” atklāj Kaspars.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.