Ukraina 2000. gadā jau parakstīja Romas statūtus, ar kuriem tika dibināta šī tiesa, taču tos neratificēja, un daži politiskie un militārie darbinieki pauda bažas, ka Ukrainas karavīri tādējādi var tikt saukti pie atbildības.

“Parlaments pieņēma Romas statūtu ratifikāciju,” platformā “Telegram” pavēstīja opozīcijas likumdevējs Jaroslavs Žeļezņaks.

Kopumā par šo priekšlikumu nobalsoja 281 no 450 deputātiem.

Ratifikācijā iekļauta arī atsauce uz Romas statūtu 124. pantu, kas paredz septiņu gadu posmā atbrīvot Ukrainas pilsoņus no kriminālvajāšanas par kara noziegumiem, sociālajā tīklā “Facebook” paziņoja valdošās partijas likumdevējs Jevhenija Kravčuka.

“Romas statūtu ratifikācija vienlaikus veicinās lielākas iespējas sodīt krievus un palielinās Krievijas izolāciju,” norādīja deputāte.

Pērn SKT izdeva Krievijas diktatora Vladimira Putina un bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderus par Ukrainas bērnu deportāciju uz Krieviju un Krievijas kontrolēto teritoriju.