Tomēr, vai tas palīdzēs tam, ka plauktos kļūs mazāk Krievijas un Baltkrievijas produktu, bet pircēji vairāk pirks pašmāju pārtiku, rādīs laiks.

Bez agresorvalstu karogiem

“Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības zināt, kādas izcelsmes produktus liekam savos galdos. Diemžēl realitātē iedzīvotāji savas spējas atpazīt Latvijā ražotus produktus vērtē augstāk,” lasāms platformā “Manabalss” publicētajā iniciatīvā, kas rosina likumdošanā atrunāt prasību uz veikalu cenu zīmēm norādīt patieso izcelsmes valsti skaidri, uzskatāmi, nepārprotami un patērētājam viegli saprotami.

Tās autore ir biedrība “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome”.

Vajadzīgais balsu skaits iesniegšanai Saeimā vairāk nekā pusgada laikā nav savākts – no nepieciešamiem 10 000 parakstu līdz 22. augusta pēcpusdienai bija parakstījušies mazāk nekā 2800 cilvēku.

Tikmēr Saeima pavasarī pieņēma grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā ar argumentu: “Lai sniegtu patērētājam viennozīmīgu un skaidri saprotamu informāciju par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, un vienkāršotu izvēli tiem patērētājiem, kuri vēlas iegādāties noteiktā valstī ražotas vai tieši pretēji – nevēlas iegādāties kādā noteiktā valstī ražotas pārtikas preces.”

Attiecīgi no 1. septembra pārtikas produktu cenu zīmē būs jānorāda ražotājvalsts. To varēs norādīt rakstveidā ar valsts nosaukumu vai tās karoga attēlu.

Taču, lai neizceltu agresorvalstu produktus, kuri ražoti Krievijā vai Baltkrievijā, valsti paredzēts norādīt tikai rakstveidā.

Ja informācija par valsti tirgotājam nebūs pieejama, valsts nosaukuma vietā tiks norādīts teksts “Valsts – nav ziņu”. Ja visi veikalā esošie produkti ražoti vienā valstī, tad norādei jābūt pie tirdzniecības vietas.

Jauno noteikumu piemērošanas vadlīnijās skaidrots, ka par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, uzskatāma attiecīgā pārtikas produkta izcelsmes valsts vai ražotāja atrašanās vietas valsts, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem pārtikas aprites jomā vai brīvprātīgi norādīta kādā no šādiem informācijas avotiem: pārtikas produkta marķējumā, pārtikas produkta pavaddokumentos, piegādātāja citā veidā mazumtirdzniecības uzņēmumam sniegtajā informācijā par pārtikas produktu.

Kā atbilstoša noteikumiem uzskatāma šāda pārtikas produkta marķējumā norādītā informācija: “Ražots Latvijā”, “Izcelsme Latvija”, “ražotājs”, kam seko uzņēmuma nosaukums un adrese, “ražots…” u.tml., kam seko uzņēmuma nosaukums un adrese.

Minēts arī viens no piemēriem:

ja gurķi tiks pārstrādāti (piemēram, marinēti) citā valstī, tad valsts, kurā ražots pārtikas produkts, būs tā valsts, kurā atrodas uzņēmums, kurā gurķus marinē.

Veikala “Beta” plauktos atrodami gana daudzi produkti ar uzrakstiem austrumslāvu valodās, bet no cenu zīmes pagaidām uzzināms vien to nosaukums un, protams, cena.

Izcelsmes vai ražotājvalsts jāmeklē uz preces iepakojuma, kur tas lielākoties norādīts sīkiem, cilvēkiem ar sliktāku redzi nesalasāmiem burtiem.

Izpētot vairākus produktus, tā arī neizdodas izburtot, no kurienes nākuši, piemēram, baklažānu ikri “Gospodaročka”.

Internetā sameklējam, ka “Gospodaročkas” produktu ražotājs ir SIA “Futurus Food” (Rīga), bet izcelsmes valsts Ukraina.

Vai no septembra šī produkta cenu zīme vēstīs, ka tas ražots Latvijā?

Pircējus sagaida pārsteigumi

Savs sakāmais par jauno kārtību ir Raimondam Okmanim – SIA “Latvijas Tirgotāju savienība” veikalu tīkla “LaTS” valdes priekšsēdētājam. Šajā veikalu tīklā apvienojušies gandrīz 500 veikalu.

“Šajā stāstā ir divas puses – veikalnieki un pircēji.

Veikalnieki no jaunās kārtības principā neiegūs neko. Precīzāk, iegūs tikai izmaksas,

jo jāpārveido programmas, lai izdrukātu jaunās cenu zīmes. Lai uz tām būtu uzrakstīta valsts, kurā produkts ražots, vai uzdrukāts konkrētās valsts karogs. Vēl izmaksu sadaļai jāpieskaita papīrs, tinte, printeri u.c.,” viņš saka.

“LaTS” vadītājs prognozē, ka 99 procentos gadījumu veikalnieki izvēlēsies uzrakstu, nevis karoga attēla drukāšanu, kas printerim prasīs papildu krāsas.

Plus vēl zināms, ka uzraudzību nodrošinās Pārtikas un veterinārais dienests. Pirmā pusgada laikā pēc 1. septembra inspektori vēl nesodīšot, tikai norādīšot uz trūkumiem.

Sarunas laikā R. Okmanis aizdomājas, sakot, ka, visticamāk, bieži nāksies izsvērt, kā precīzi nofiksēt, tieši kur konkrētā prece ražota. Tas var būt iemesls konfliktiem ar pārbaudītājiem vai pircējiem.

Ko ieraudzīs pircējs? Piemēram, to, ka “Spilvas” konservējums “Lauku gurķi” ir ražots Turcijā, vai cepumi “Selga” – Zviedrijā. “Laimas” šokolāde “Lukss” – Igaunijā… Pircējus sagaidot daudzi un dažādi pārsteigumi.

Ne viens vien sakreņķēšoties, redzot, cik daudz it kā Latvijā pazīstamu, it kā Latvijas zīmolu tiek ražoti ārzemēs.

Vai jaunā kārtība ar valstu uzrakstiem palīdzēs pacelt Latvijas ekonomiku? R. Okmanis: “Domāju, ka ne. Mans uzskats, ka šīs izmaiņas ar valstu norādi cenu zīmēs nebija vajadzīgas. Tā kā aizstāvu tirgotājus, zinu, kādas papildu izmaksas un darbu tas viņiem prasīs. Jaunā kārtība neattiecas uz tirgiem un izbraukuma tirdzniecību.”

Sarunas noslēgumā R. Okmanim pajautājām, kāds bija nolūks jeb kam no tā labums, ka cenu zīmēs jāieraksta ražotājvalsts.

Pēc pauzes skanēja īsa atbilde: “Es to zinu, bet neteikšu. Likums ir pieņemts. Saeimas deputātiem bija sava doma, lai arī mēs, mazumtirgotāji, ļoti pretojāmies, jo jēgu neredzējām.”

Tagad esot jāgaida, jo tikai laiks parādīs, vai ražotājvalsts uzrakstīšana uz cenas zīmes veicinās lielāku interesi par Latvijā ražotiem produktiem un tieši to pirkšanu.

Visticamāk, pēc 1. septembra pircējiem noteikti būs interesanti secinājumi, jo viņi realitātē ieraudzīs, cik patiesībā veikalu plauktos ir maz tieši Latvijā ražotu pārtikas produktu.  

Vai mainīs izvēles?

Uz jautājumu, ko gaidāmās pārmaiņas realitātē prasa no “top!” veikaliem, atbildēja šī veikalu tīkla valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte.

Jau esot izstrādāts jauno cenu zīmju izskats. Tā kā tīkls apvieno 12 Latvijas uzņēmumus, tad jau šobrīd katrs sāk laikus veikalos izvietot preces ražošanas valsts rakstisku norādi.

Mērķis ir tās ieviest līdz ar 1. septembri.

I. Priedīte domā, ka diezin vai uzraksts “Ražots Latvijā” izmainīs pircēja izvēles, jo veikalos vērojamā pēdējo gadu tendence uzskatāmi parāda, ka

lielākajai daļai pircēju svarīgākā ir vēlamās preces cena. Tikai pēc tam seko zīmols, preces sastāvs un ražotājvalsts.

Lielākoties Latvijā ražotiem produktiem uz iepakojuma jau norādīts, ka prece ražota Latvijā, jo ražotāji ar to lepojas.

Tikai laiks rādīs, vai valsts norādīšana cenu zīmē veicinās Latvijā ražoto preču pārdošanas apjomu pieaugumu.

Atbildot uz jautājumu, apmēram cik procentu “top!” veikalos ir tieši Latvijā ražotu preču, uzņēmuma valdes locekle skaidroja: “Kā vietējam veikalu tīklam mums ir svarīgs sabalansēts produktu piedāvājums, un tas tiek veidots gan no vietējo, gan ārvalstu ražotājiem.

Ir kategorijas, kur Latvijā ražoto produktu īpatsvars pārsniedz 80%, un ir kategorijas, kur tas mazāks.

Iemesls – šajās kategorijās produkti netiek ražoti Latvijā. Ir virkne mazo ražošanas uzņēmumu, kas gadu laikā un sadarbojoties kopā ar “top!” izauguši līdz atpazīstamiem zīmoliem visā Latvijā. Turklāt mūsu veikalu tīkls ir viens no lielākajiem vietējās audzētās svaigās gaļas uzpircējiem, ko novērtē mūsu pircēji.

Cits jautājums ir par Latvijas ražotāju skaita samazināšanos, jo ražotnes tiek pārceltas ārpus Latvijas. To mazumtirgotāji ietekmēt nevar, tas būtu jārisina valstiskā līmenī, veicinot labvēlīgu biznesa vidi Latvijā.”

I. Priedīte atgādināja, ka veikalos “top!” jau bijušas vairākas iniciatīvas, kurās īpaši izcelti Latvijā ražotie produkti: “Jau sen mūsu akciju avīzēs izceļam Latvijā ražotos produktus, tādējādi veicinot šīs produkcijas preču pirkšanu. Laiks rādīs, vai, cenu zīmē norādot preces ražošanas valsti, mainīsies pircēju pirkšanas paradumi.”

Runājam daudz, bet nesakām konkrēti

Noris Krūzītis, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors

Eiropas Savienībā (ES) nav aizliegts pārtikas produktu imports no tādām agresorvalstīm kā Krievija un Baltkrievija.

Taču šodien [šo agresorvalstu] preces var atrast ļoti šaurā tirgotāju lokā. Lielākajos veikalu tīklos šādu produktu nav. Tos tie neiepērk kopš 2022. gada [kad Krievija iebruka Ukrainā].

Ir atsevišķi, arī vismaz viens lielāks, veikalu tīkli, kas to dara, un ir arī vairumtirgotāji, kas preces no Krievijas un Baltkrievijas piegādā joprojām, taču viņu skaits un arī preču daudzums nav liels.

Aizliegts nav, bet tas vairāk ir ētikas jautājums.

Līdzīgi kā savulaik runājām par lauksaimniecības produktiem, arī šoreiz, ja kaut ko gribam, tad mums ir iespējas valdības līmenī pateikt, ka mēs šādas preces neimportējam.

Tas ir vienkāršākais veids – visiem skaidri un gaiši pateikt, ka mēs to nedarām, un tad ir kaut kādas sviras, kā to ietekmēt.

Par vienu no iemesliem, kāpēc ieviesa karodziņus, tika minēts, ka nu varēs redzēt, kuras ir šo agresorvalstu preces, kas parādās veikalos, lai cilvēki to zina un šos produktus nepērk, utt. 

Skaidrs, ka pircējs var nobalsot ar savu maciņu un neiepirkties šādos veikalos.

Taču šobrīd mēs daudz par to runājam, taču nesakām konkrēti.

Varbūt tā ir informācija, kuras cilvēkiem pietrūkst, proti, ka tur un tur pārdod agresorvalstu preces, jā – tas ir atļauts un nezin kāpēc valdība to neregulē.

Ir cilvēki, kas apzināti iet uz veikaliem, kur tirgo Krievijas un Baltkrievijas preces. Iemesli tam droši vien ir dažādi, iespējams, preču izcelsme viņiem vienaldzīga, varbūt šiem produktiem zemāka cena.

Taču arī ar cenu var regulēt dažādas lietas. Galu galā tās ir trešās pasaules valstis, pastāv ievedmuita utt.

Svaigai pārtikai – augļiem, dārzeņiem, gaļai utt. – nav minēta ražotājvalsts, jo Eiropa prasa norādīt produktu izcelsmes valsti.

Tas ir ļoti svarīgs jautājums, jo cilvēkus patiešām interesē, no kurienes produkts ir, un lielā mērā vienalga, kur tas ražots.

Tagad uz citiem produktiem liksim ražotājvalstis. Tad nu sanāk, ka uzņēmums var iepirkt visu ko, Latvijā tam visam pievienot mazu vērtību, un galu galā tas skaitīsies mūsu valstī ražots produkts.

Šajā stāstā ir nekonsekvence. Piemēram, mani kā pircēju interesē konkrēti, vai kafija ir Brazīlijas, Uraugvajas, Kolumbijas utt.

Tas, protams, būs rakstīts uz etiķetes, bet ja pupiņas būs grauzdētas Latvijā, tad uz cenu zīmes rakstīs “Ražots Latvijā”.  Protams ir jauki, ka kafija ražota Latvijā, bet vai tas šajā gadījumā ir svarīgākais?

Vēl viens smags jautājums ir, ka daļa ražotāju uz saviem produktiem norāda tikai vietu, piemēram, ražots ES.

Tirgotāji var izmantot tikai to informāciju, kas norādīts uz iepakojuma vai pavaddokumentos. Ja tur minēts, piemēram, ES, tad cenu zīmē jānorāda, ka ražotājvalsts nav zināma. Vai tas nemaldinās pircēju?

Ir diezgan dīvaini, ka ejam šādu ceļu, jo ES valstis ir mūsu iekšējais tirgus.

Mēs cīnāmies par kopējo ekonomiku, bet tā vietā, lai stiprinātu savu iekšējo tirgu, pasakot, ka viss, kas ražots ES, tapis pēc noteiktiem standartiem un ir labs produkts, ar frāzi “valsts nav zināma” mēs šo preci noliekam trešo pasaules valstu līmenī.

Uzziņai

Latvijas ārējā tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju

> Šī gada jūnijā no Krievijas importētas preces 33,3 miljonu eiro vērtībā, to skaitā pārtikas rūpniecības ražojumi, dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis, tabaka, tās rūpnieciski aizstājēji 11,7 miljonu eiro vērtībā.

> No Baltkrievijas importētas preces 18,6 miljonu eiro vērtībā, to skaitā pārtikas rūpniecības ražojumi, dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis, tabaka, tās rūpnieciski aizstājēji 661 778 eiro vērtībā.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP)

Uzziņai

> Trīs no četriem (74%) Latvijas iedzīvotājiem, iegādājoties pārtiku, pievērš uzmanību tās izcelsmes valstij (tostarp 17% – jā, vienmēr, un 57% – jā, reizēm).

> Turpretim teju ceturtdaļa jeb 24% iedzīvotāju pauduši pretēju viedokli, norādot, ka, iegādājoties pārtiku, viņi uzmanību tās izcelsmes valstij nepievērš.

>  Kurzemē dzīvojošie, iegādājoties pārtiku, biežāk nepievērš uzmanību tās izcelsmes valstij.

>  Trīs no pieciem (58%) Latvijas iedzīvotājiem, iegādājoties pārtiku, dod priekšroku Latvijā ražotiem/audzētiem produktiem tostarp 14% – noteikti jā, un 44% – drīzāk jā).

>  Nedaudz mazāk nekā trešdaļa (30%) iedzīvotāju, iegādājoties pārtiku, nedod priekšroku Latvijā ražotiem/audzētiem produktiem (21% – drīzāk nē; 9% – noteikti nē).

>  Latvieši biežāk dod priekšroku Latvijā ražotiem/audzētiem produktiem, savukārt retāk to dara cittautieši, nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli mēnesī (līdz 300 eiro “uz rokas”).

Avots: Pētījumu kompānija “Kantar” šī gada augustā veiktā aptauja

Es domāju tā: Vai jums svarīgi, kurā valstī ir ražota prece, ko pērkat?

Mārtiņš Kalniņš – meklē darbu:

– Vairumā gadījumu nepievēršu uzmanību, bet prātā, protams, ir tas, ka jāskatās uz Latvijā ražoto. Runājot par pārtikas precēm, es pieturos pie principa ēst veselīgi un attiecīgi arī iepērkos, neskatoties, kur kas ražots. Pašmāju produktu izvēle dažādos veikalos ir dažāda. Kaut kur vairāk, mazāk. Cik zinu, tieši Latvijas iedzīvotāju vairākumam raksturīgs tas, ka iepērkoties pati svarīgākā tomēr ir preces cena.

Laura Babko – strādā:

– Nē. Vispirms skatos uz cenu. Bet ir reizes, kad, piemēram, izvēlos Latvijas zemenes un gurķus, nevis ievestos, ko pārdod lielveikalā. Tas, ka pie cenu zīmes būs preces izcelsmes valsts karogs, diezin vai kaut kā ietekmēs pircējus, kuriem grūtāk ar naudu. Var būt, ka ar laiku tomēr izvēle un attieksme mainīsies. Interesanti šķiet, ka daudzas Latvijā ražotās preces tiek piedāvātas dārgāk nekā no citām valstīm.

Jana Lubņevska – viesmīle:

– Teikšu jā. Parasti nepērku Ķīnā ražotu apģērbu – kvalitātes dēļ. Kvalitāte man ir primārais. Pārtiku pērku dažādu, galvenais, lai garšīgi. Uz izcelsmes valsti neskatos. Apģērbiem, kosmētikai svarīgs kvalitātes rādītājs ir ražotāja brends, nosaukums. Ja ir kvalitāte, maksāšu, cik prasa.

Kristīne Reinholde – strādā bibliotēkā:

– Ne vienmēr. Svarīgāks par izcelsmes valsti man šķiet konkrētā produkta sastāvs, tāpēc skatos, kas rakstīts etiķetē. Ražotāju, piemēram, skatos tad, kad esmu citā valstī, jo tur gribu nopirkt tieši Igaunijā, Lietuvā vai citā konkrētā valstī ražoto šokolādi vai ko citu. Dzīvojot Latvijā, pērku un izvēlos jau pārbaudītas vērtības. Ja pie cenu zīmes būs konkrētas valsts karogs, tas manu izvēli būtiski nemainīs.

Raivo Kalderauskis – projektu vadītājs:

– Jā, jo pārsvarā izvēlos Latvijā ražoto, pat neskatoties uz cenu. Jau tagad veikalos daudzviet norāda izcelsmes valsti. Tas tikai par labu, ja cilvēki tiks izglītoti jeb pievērsta uzmanība ar karogiem pie preču cenu zīmēm. Būs labāka iespēja saprast, cik tad katrā veikalā tieši Latvijā ražotu preču. Ilgtermiņā tas mūsu ražotājiem varētu nākt par labu, palīdzēt.