liepajniekiem.lv
Abi saskatījās
Vaiņodniece pastāsta, ka visu mūžu labprāt klīst pa mežiem – tas ir viņas un vīra Sergeja hobijs.
Viņa piezīmē, ka pašas ome kādreiz dzīvojusi tajos pašos Vērgales mežos, tāpēc tos zina labi. Arī šoreiz pāris devies uz zināmām sēņošanas vietām, kur bijuši jau neskaitāmas reizes.
“Man vienmēr līdzi ir divi sunīši, kas iet man blakus. Vīrs parasti iet 15, 20 metrus no manis, jo esmu lēnāka sēņotāja, bet viņš visu grib ātri. Tur ir tādi kā divi meži, un šoreiz viņš no manis atpalika.
Eju uz priekšu, paskatos – lācis! Es tajā brīdī tam neticēju, savā prātā domāju, ka nevar būt, varbūt kāds suns kaut kur uzkāpis,”
stāstīt par piedzīvoto 66 gadus vecajai kundzei nenākas viegli. Arī pēc vairākām dienām, atceroties piektdienu, viņai trīc rokas.
Vija atzīst, ka iepriekš mežā sastapusi vilkus, aļņus, stirnas, bet nekad mūžā neiedomājās, ka te varētu būt lācis.
Lielais dzīvnieks bija pieslējies uz pakaļkājām un priekšķepas atspiedis uz žagaru kaudzes. Sieviete ar dzīvnieku saskatījusies, kādu brīdi viņu pētījusi, jo pieņēmusi, ka viņai tikai tā rādās.
Kad sapratusi, ka acis nemelo, viņu pārņēmis šoks. Nevarējusi nedz parunāt, nedz iekliegties.
“Uzreiz ienāca prātā vīra teiktais par televīzijā redzēto – lācim jāskatās acīs, nedrīkst pagriezt muguru. Viņš tikai uz mani skatījās un ik pa laikam ziņkārīgi pagrozīja galvu. Sāku klusām saukt suņus, bet nevienu neredzēju. Domāju, ja skaļāk ierunāšos, viņš man skries virsū. Telefonā uzspiedu vīra numuru un teicu: “Sergej, lācis!”
Dzirdēju, ka viņš man sauca, lai skrienu. Bet es baidījos galvu pagriezt, pakustēties. Biju kā paralizēta.”
Viņa tikai turpinājusi telefonā atkārtot: “Lācis, lācis, lācis…” – līdz vīrs pats ieradies un viņu rāvis atpakaļ.
Dzīvnieks palicis stāvam, kamēr pāris meties uz mašīnu, kas atradās aptuveni kilometra, pusotra attālumā. Arī suņus atraduši slēpjamies pie mašīnas.
Sergejs pēc tam lēsis, ka viņus no lāča varēja šķirt vien aptuveni 50 metri.
Līdz šim ģimene par lāčiem Vaiņodes mežos nekad nebija dzirdējusi. Tomēr pazīstams mežsargs atzinis, ka pazīmes tur ir manītas.
“Diez vai kādreiz vēl mežā ieiešu un tajā droši vien tiešām nekad vairs kāju nesperšu. Vajadzēja nofotografēt, bet tajā brīdī… Tas ir jāizjūt,” stāsta V. Radionova-Sirmā.
Bez panikas!
Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās pārvaldes direktore Dace Sāmīte pauž, ka Kurzemē lāči nemitinās.
“Teikšu godīgi, ļoti maz ticams fakts, ka tas varēja būt lācis. Ir jābūt kaut kādam apstiprinājumam – pēdu nospiedumiem, izkārnījumiem. Iespējams, ka strādā princips “bailēm lielas acis”. Cilvēka apgalvojums nevar būt pierādījums. Mums lāči parasti ir ap Latvijas-Baltkrievijas robežu, ne šeit.
Ja lācis nokļūst līdz Vaiņodei, tad pa ceļam viņu noteikti kāds būtu pamanījis, jo maz ticams, ka viņš ir atnācis tādu gabalu nepamanīts.”
Viņa prāto, ka sieviete, iespējams, redzējusi citu dzīvnieku, un bez konkrētiem pierādījumiem nevajadzētu celt paniku.
Grobiņas mežniecības Vaiņodes apgaitas mežzinis Leons Ķeružis atzīst, ka pats personīgi pēdējos gados Vaiņodes mežos nav manījis neko, kas liecinātu, ka tur iemitinājies lācis.
Kādreiz gan redzējis dīvainus skrāpējumus uz kokiem, ko nevarētu paveikt alnis vai briedis, taču arī tie kādu laiku nav manīti.
“Vienu brīdi lāči te gāja virzienā līdz Rucavai un tad atpakaļ. Tas bija tikai viens brīdis,”
viņš piebilst, ka lielākie mežu eksperti ir mednieki.
Portālam liepajniekiem.lv izdevās sazināties ar mednieku sporta kluba “Vaiņode” vadītāju Artūru Pragulbicki, kurš norādīja, ka pats personīgi jau runājis ar ģimeni, kas sastapusies ar lielo meža iemītnieku.
“Ne vienmēr var ticēt tam, ko cilvēki stāsta, bet komunikācija liecināja, ka laikam tā ir taisnība. Tur bija histērija, asaras, kliegšana un panika. Cilvēks gados no 100 metriem varbūt varētu arī ko citu ieraudzīt, bet tuvāk… Un, ja lācis ir pacēlies uz pakaļkājām, varētu saprast, ko redz.
Es teiktu, ka vajadzētu ticēt, jo signāli jau ir.
Pirms diviem gadiem lāči te kaut kur Bārtas, Nīcas pusē bija, arī Rucavā klīda. Kaut kādas pēdas kāds bija redzējis. Domāju, ka šī gada dzinējmedības parādīs, dzīvo te lācis vai ne. Iespējams, ka viņš te nesen ir ievācies.”
Paši Vaiņodes puses mednieki gan neko nav ievērojuši. Kopš brīža, kad pirms pāris gadiem parādījās video ar lāci Bārtā, viss bijis kluss.
Uzziņai
Ko darīt, ja sastapts lācis?
- Netuvojies lācim, nemēģini to panākt vai aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus.
- Iespējami ātri, bet neskrienot, dodies prom no tikšanās vietas.
- Ja lācis tavu klātbūtni nav pamanījis un dodas citā virzienā, uzvedies klusu, kamēr tas aiziet, lai nepievērstu sev lāča uzmanību.
- Ja lācis tevi ir pamanījis un izrāda interesi, atkāpies, negriežot lācim muguru un trokšņojot.
Avots: Dabas aizsardzības pārvalde
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
