liepajniekiem.lv
“Divu dienu ieskats ir tikai tāds zibsnis par to, kāda ir dzīve Somijā, bet noteikti ir vērts iedziļināties un ņemt labās prakses piemērus no šīs Ziemeļvalsts,” viņa secina pēc redzētā. Laivu brauciens, ogošana, sauna un tikšanās ar foršiem cilvēkiem.
Studenti kļūst par miljonāriem
Kurzemes Tūrisma asociācija ir viens no partneriem starptautiskā projektā “Dabas un digitālā izglītība ekotūrisma jomā”, un A. Šēfere uzaicināta kā Latvijas pārstāve.
Viņa stāsta, ka projektā partneri dalījušies ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu skatījumu uz ekotūrismu, vides aspektiem un piemēriem.
“Sākotnēji ieradāmies Kajāni, tā ir pilsēta Somijas vidienē, Kainū reģionā, pie Oulujervi ezera. Pilsētā dzīvo aptuveni 36 000 iedzīvotāju, Latvijā līdzīga varētu būt Valmiera, bet noteikti mazāka par Liepāju,” spriež Anna.
Pa lidmašīnas logu, laižoties lejup, bija redzami biezi, tumšzaļi meži un pa vidu ezeri, daudz ezeru.
Pilsētas galvenais apskates objekts ir 17. gs. pilsdrupas, kas izvietojušās pa vidu upei, un pāri tām uzbūvēts tilts. Kajāni ir maz vecu ēku, jo Otrā pasaules kara laikā pilsēta nopostīta.
Nākamās dienas plānā bija tikšanās universitātē ar “Nordplus” partneriem no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas un Somijas.
Tās laikā izstrādāta rokasgrāmata ar vadlīnijām ekotūres attīstīšanai un organizēti pieredzes apmaiņas braucieni uz iepriekš minētajām dalībvalstīm.
A. Šēfere skaidro, ka ekotūrismā ir trīs pamatprincipi: ceļošana uz dabas teritorijām izziņas nolūkā, vides aizsardzība un ieguldījums vietējo iedzīvotāju labklājības celšanā.
Tikšanās bija pēdējais posms, apspriede par paveikto un pēdējo veicamo darbu apzināšana.
Projekta somu partnere un lektore Nīna viesiem parādīja universitāti un lepojās, ka tā tikko saņēmusi Somijā labākās lietišķo zinātņu universitātes titulu un piedāvā progresīvas un modernas programmas starptautiskā biznesa vadībā, esporta biznesa vadībā, sporta treneru, biznesa un tūrisma vadībā, IT nozarē, kur īpaša vieta ir “geiminga” jeb datorspēļu programmai.
Divi studenti mācību laikā izveidojuši spēli, ko pārdevuši tālāk un kļuvuši par miljonāriem.
Satikti arī divi par studijām priecīgi latviešu puiši, kas studē esportu.
Annu pārsteigušas mūsdienīgās lekciju telpas. Tās aprīkotas ar moderniem datoriem, robotiem.
“Kas vēl bija pārsteidzoši – uz Klaipēdas Universitātes partneru jautājumu par finanšu rādītājiem Nīna atbildēja, ka pagājušo gadu universitāte noslēgusi ar gandrīz miljonu eiro peļņu, no kā daļa ir starptautisko studentu studijas maksa, arī pētniecība un projekti. Tātad universitāte var būt progresīva un veiksmīga, turklāt atrodoties diezgan mazapdzīvotā vietā un vēsā klimatā.”
Somos ir liels radošums
Otrās dienas rītā pie ezera sākās tūre. “Mūs sagaidīja studentes ar pasniedzēju, stāstīja, kā darināta darva, kā tā lieta mucās un pa upi liellaivās vesta lejup 300 kilometrus. Zinājām, ka dosimies kaut kur ar laivu.
Kad ieraudzīju motorlaivu, nopriecājos, ka būs mierīga atpūta, bet nekā – mūs nolaupīja pirāti, aizveda uz liellaivu. Šoreiz tādu, ar kuru savulaik somi no salas pāri ezeram svētdienās devušies uz baznīcu,” atminas Anna.
Pēc 40 minūšu airēšanas nonākuši Nuasas salā, kur laivotāji pacienāti ar tēju un cepumiem. Turpinājumā iedota karte, uz kuras uzzīmēta sala, – jāmeklē paslēpti dārgumi.
Sasniedzot finišu, būtu jānonāk pusdienu vietā, bet pa ceļam jāsalasa spainī ogas saldajam ēdienam.
“Saulaina laika lutināti, mēs devāmies ceļā pa taciņu apkārt salai un lasījām brūklenes, mellenes.
Dārgumos atradām lādīti ar darvas dražejām katram. Pēc pusdienām piedzīvojumu noslēdzām ar saunu.”
Anna stāsta, ka Nuasas salā ir vairākas glītas un tīras atpūtas vietas, aprīkotas ar namiņu nakšņošanai, grilu, malku, nekur neredz ne atkritumu tvertnes, ne arī atkritumus.
Jautājot par atkritumiem, saņēmusi atbildi, ka tādu īsti nav. Min, ka problēmas sākušās tad, kad parādījušies austrumu kaimiņi.
Šo reģionu dēvē par Arktisko ezeru zemi, un tā tiek popularizēta reklāmas materiālos. Saistošākais piedzīvojumu meklētājiem būtu īsta lāča ieraudzīšana dabiskā vidē, ko var izbaudīt par pārsimt eiro.
“Bet nu jau arī Latvijā ir lācis, tātad uz šī āķa var mūs neāķēt,” smaidot spriež A. Šēfere.
“Taču šeit neapšaubāmi ir daudz dabas, daudz mežu un ezeru, daudz iespēju nodarboties ar ekotūrismu un doties piedzīvojumos.”
Ja Latvijā cenšamies tūrisma sezonu pagarināt, tad Somijā garā ziema, dziļais sniegs tiek izmantots tūrismā kā pievienotā vērtība, jo var slēpot, slidot pāri aizsalušiem ezeriem un baudīt aukstumu citādi.
“Pēc izskata somi nešķiet radoši, taču īstenībā viņos ir liels radošums, jo to, ko latvietis uzskatītu par trūkumu, viņi izmanto un pārvērš kādā savdabīgā nodarbē,” secina Anna.
Piemēram, vai esat dzirdējuši par purva futbolu? Notiekot sacensības un pat pasaules čempionāts šai sporta veidā. Esot arī sniega futbols.
Vietējie jūt pašvaldības atbalstu
“Runājot ar ekotūrisma tūres veidotāju un tūrisma uzņēmēju, sapratu, ka pašvaldībai ir ļoti liela loma tajā, lai cilvēki gribētu te dzīvot un nodarboties ar uzņēmējdarbību. Sala, kuru apmeklējām, pieder pašvaldībai, kura tajā iekārtojusi atpūtas vietas, ugunskura vietas ar grilu, namiņus ar saunu.
Šī sala par simbolisku samaksu (tā pat latvietim ir simboliska) tiek izīrēta uzņēmējam, kas to apsaimnieko, uztur kārtībā un nodarbojas ar savu rūpalu, taču nepieciešamu remontu gadījumā izdevumus sedz pašvaldība.
Pašvaldība ir ieinteresēta, lai būtu uzņēmēji, lai tie darbotos, lai vieta dzīvotu un lai cilvēki šeit justos labi.”
Annai prieks par vizīti Somijā: “Pieredzes apmaiņas braucieni ļauj skatīties plašāk un redzēt to, ka lietas var darīt mērķtiecīgi un strukturēti.
Somu “laimes atslēga”, es tikai minu, daļēji noteikti slēpjas ciešajā saiknē ar dabu un līdzsvarā starp veselīgu un darbīgu dzīvi, arī tas, ka valstiskā un pašvaldību līmenī pragmatiski un mērķtiecīgi tiek attīstīta skolu dzīve, universitātes, uzņēmējdarbības vide, vadības līmenī tiek meklēti risinājumi problēmām un vietējie cilvēki šo atbalstu jūt.”
Jautājot par fenomenu, kā somi tik ilgi noturas topa 1. vietā, viņi atbild, ka tas nav tik ļoti saistīts ar emocionālo pusi, bet tieši ar drošību un paļāvību, ko cilvēki jūt visos līmeņos.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
