Protams, ir ģimenes, kas metušas mieru šai laikietilpīgajai nodarbei. Viesu namu saimniece Ilze vairs neko nekonservē, jo paši neēd, tāpēc iepriekšējo gadu krājumi nonākuši kompostā.

”Gatavojam tikai svaigas dzērvenes ar cukur un ābolu un plūmju zaptes nelielā apjomā.

Dārzeņi tikai svaigā veidā, sezonā saēdamies, cik iespējams,”

viņa pastāsta.

Geštaltterapeite Uva neko nekonservē jau gadus septiņus un arī dārzeņus vairs neaudzē, jo tie ražo tik bagātīgi, ka nevar apēst, un pāraug. Arī laistīt vairs nav laika.

”Vienīgi audzējam ķiplokus, kurus sālām un skābējam. Nopērku gurķus un samarinēju pāris burciņas. Visu pārējo var nopirkt veikalos un mazos apmēros – tik, cik vajag,” viņa saka.

Savukārt Ineses mājās burkās nonāk viss: gurķi, tomāti, kabači, sēnes.

Pagrabs pildās ar tomātiem želejā, kabaču lečo, thimali mērci, marinētām gailenēm, marinētiem un sālītiem gurķiem, jāņogu mohito kompotu, upeņu un zemeņu ievārījumiem un skābenēm.

”Vēl priekšā ābolu sula un cidoniju sīrups,” lepojas čaklā saimniece.

Natālija nekonservē dārza veltes, bet meža gan. ”Sēnes! Jo tas ir kā sports – nodarbe kā tāda. Un tā tu ar savu sportisko azartu tiec pie tik daudz sēnēm, ka burkas ir vienīgais risinājums,” viņa atklāj.

Liene pārsvarā izmanto saldētavu, kur nonāk gan veselas ogas, gan blenderētas ar cukuru un bez, biezeņi no āboliem un rabarberiem, kapātas dilles maisiņos, lobītas cūku pupas.

”Šogad uztaisīju marmelādi no zemenēm un upenēm – salēju plastmasas traukos, stāv ledusskapī virumu plauktā, kur arī cidonijas, kas sabērtas ar cukuru, parastā upeņu zapte, kas ir galvenais ārstniecības un imūnsistēmas līdzeklis slimošanas sezonā, un aliču ievārījums kūkām un ruletēm,” viņa izstāsta.

”Aveņu raža šogad bija tik bagātīga, ka ne tikai pieēdāmies, bet izvārīju zapti,”

stāsta Ilze. Ziemā noderēs pie saaukstēšanās, jo saslimstot viņa vienmēr ēd aveņu un upeņu ievārījumu.

Receptes

Zilo plūmju vai aliču zaptīte

Dienvidkurzemes novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītājas Kristīnes Pastores kaislība ir dažādi klasiski ievārījumi: nevārītas zemenes, arī ķirši, tad nāk mellenes (mīļākās ogas), pēc tam zilās plūmītes, aličas, kas noder kūkām, īpaši rupjmaizes kūkai, un kā punktiņš uz i – rudens avenes.

”Reiz kāds tuvs cilvēks man jautāja – bet pa kuru laiku tu dzīvo? Šī, mīļie, ir daļa no dzīves. Nevis tāpēc, ka briesmīgi vajadzētu, bet tāpēc, ka patīk. Un ziniet, ir prieks arī pa burciņas uzdāvināt – ui, ku garšīgi!” viņa uzsver.

Kopš cauru gadu nopērkami dažādi svaigi salāti, Kristīne vairs nemarinē gurķus, toties viņas mamma Aina Ķibēna meitai sataisa tomātus želejā un visādus salātus burciņās no kabačiem, tomātiem, burkāniem.

”Es pat nezinu, ko viņa vēl tur liek klāt, bet gardi bez gala. Un biešu salātus viņa arī taisa neiedomājami garšīgus – tādus saldus.”

Mērvienību zaptei nav, jo viss notiek pēc garšas. Pēc Kristīnes teiktā, tā cilvēki vārījuši simtiem gadu, jaunums ir tikai ievārījuma cukurs.

Ogas ieber katliņā, pielej nedaudz ūdens un plaucē, maisot, lai nepierauj pie katliņa apakšas, līdz ogas izšķīdušas. Ļauj atdzist, lai nav verdošas, tomēr ne arī aukstas – vārdu sakot, lai tā masa ir silta.         

Ņem duršlaku (caurduri vai kā nu katrs to smalko ierīci sauc) un izberž, lai masā, ar kuru tālāk strādāsim, nav kauliņi un mizas. Ogu masu lej atpakaļ grāpī, uzkarsē līdz pirmajam burbulim un ber klāt ievārījuma cukuru, uzvāra un uz mazas, mazas uguns, ik pa laikam maisot, lai nepierauj, vāra 10 minūtes.

Viņa visām skābajām zaptēm liek klāt arī vaniļas cukuru – paciņu vai divas, atkarībā no masas daudzuma, jo vaniļas cukurs skābo ievārījumu padara ”siltāku” – tas nav tik ass.

Stāv rakstīts, ka uz 1 litru ogu vajag 0,5 kg ievārījuma cukura. Apmēram tā Kristīne dara, tomēr pagaršo, lai nav par saldu.

Latgales gurķu salātu improvizācija

Liepājas Sporta pārvaldes vadītāja vietniece Evija Mūrniece zina – protams, jāliek burkās!

Vajag 3 kg gurķu, 1 kg sīpolu, 2 ēd. k. cukura uz kilogramu gurķu, 2 ēd .k. sāls, daudz sakapātu diļļu, etiķa esence – 1 ēd. k. uz kilogramu gurķu un glāze rafinētas saulespuķu eļļas uz visu šo daudzumu.

Gurķus nomizo un sagriež ripās, sīpolus sagriež pusmēnešos, sakapā un pieber dilles, pieber sāli un cukuru, visu kārtīgi izmaisa, stundu patur istabas temperatūrā.

Tad pielej etiķi un eļļu, samaisa un diennakti notur ledusskapī. Nākamajā dienā visu samaisa un uzkarsē līdz pirmajam burbulim, liek burkās, vāku virsū, un notur uz vāka, līdz visa masa ir atdzisusi. Uzglabā ledusskapī.

”Vīriešu zapte”

Viesu namu ”Eko oāze” un ”Eldorado” saimniece Valija Beluza to gatavo ”uz aci”, tas ir – improvizējot ar sastāvdaļām un proporcijām. ”Mūsmājās baigi stipru nemīl,” viņa saka.

Apcep čuguna katliņā vai pīlē burkānus un sīpolus. Pievieno smalki sagrieztu papriku, uz rupjās rīves sarīvētus kabačus, blanšētus tomātus un sakapātu aso piparu. Pavāra aptuveni pusstundu, tad pievienoju sāli, smalkos piparus, etiķi, cukuru un pavāra vēl 10 min. Ja krāsa nešķiet pietiekami koša, pieliek tomātu pastu. Pašās beigās pievieno ķiplokus caur spiedi. Karstu pilda cepeškrāsnī izsildītās burciņās. Apgāž otrādi un sasedz, lai atdziest.

Sviesta pupiņas ar ķiplokiem

Liepājas teātra literārā padomniece Zanda Borga piepilda burciņas ar daudz ko, un šī ir viņas tantes recepte, kuru liek lietā katru gadu. Vajag 2 – 2,5 kg dzelteno sviesta pupiņu.

Marinādei: 1,5 glāzes cukura, 3 ēdamkarotes rupjā sāls, 1,5 glāzes eļļas, 2 ēd. k. etiķa esences, 3 – 4 glāzes ūdens, daudz melnie pipari (līdz 20 graudiņiem) un 10 kārtīgas daivas ķiploka, kuru izspiež ar ķiploku spiedi.

Tālāk pupiņu pākstis sagriež uz pusīti vai trīs daļās, noblanšē, ne ilgāk par 2 – 3 min, citā katliņā vāra marinādi. Kad tā uzvārās, ieber pupiņas un pavāra 10 – 15 min. Svarīgi pupiņas nepārvārīt, lai paliek kraukšķīgas. Liek burciņās un aizvāko.

Idejas

Ko piedāvā mākslīgais intelekts?

Bet ko par tik senu praktisku nodarbi kā zaptes vārīšanu domā 21. gadsimta fenomens – mākslīgais intelekts? Pajautāju tam idejas dārzeņu ievārījumiem, jo pati esmu gatavojusi tikai klasiku – kabačus ar apelsīniem un ķirbjus ar āboliem. Lūk, kādas variācijas ieteica Google izstrādātais MI:

Tomātu un čili ievārījums – pikants, saldskābs, ideāls pie siera platēm un burgeriem.

Sīpolu marmelāde – lēni karamelizēti sīpoli ar sarkanvīnu un timiānu, kas izceļ ceptas gaļas garšu.

Ķirbju un apelsīnu ievārījums – klasisks, salds un aromātisks kārums, kam piestāv kanēlis un krustnagliņas.

Kabaču un citronu ievārījums – kabacis lieliski uzsūc citrusa garšu, radot svaigu, želejveida struktūru.

Zaļo tomātu ievārījums – lielisks veids, kā rudenī izmantot nenogatavojušos tomātus, papildinot ar citronu vai ingveru.

Burkānu un mandeļu ievārījums – austrumniecisks saldums ar biezu tekstūru, kas atgādina desertu.

Biešu un upeņu ievārījums – koša krāsa un bagātīga, nedaudz zemes garša, kas labi sader ar medījumu gaļu.

Pagatavošanas pamatprincipi

Dārzeņos ir mazāk pektīna nekā augļos, tāpēc ieteicams izmantot ievārījuma cukuru ar pektīnu.

Lai sabalansētu dārzeņu garšu un nodrošinātu uzglabāšanos, vienmēr pievienojiet citronu sulu vai etiķi.

Dārzeņus grieziet ļoti smalki vai sarīvējiet, lai ievārījumam būtu patīkama tekstūra.