Foto: Plenēristiem arvien grūtāk atrast, ko iemūžināt gleznā
Iemūžināt ir vērts to, par ko esam lepni, ko gribam, lai paliek vēsturei, uzskata mākslinieks Aivars Kleins. Tādēļ kopā ar vēl citiem pindzelētājiem, kam iemīļota ir gleznošana brīvā dabā, viņš šovasar devās uz tām vietām Liepājā, kur vēl sajūtama senatnīga elpa. Veikums – 21 glezna – patlaban ir skatāms mākslas salonā “Ludviķis”.
liepajniekiem.lv
Darbos pamatā ir ostas skati. A. Kleins skaidro: “Vienīgais lielais atbalstītājs un galvenais naudas devējs plenēram ir Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde. Personīgi pateicos Līgai Ratniecei-Kadeģei, kas neļauj mums nomirt.
Zināmā mērā ir uzstādījums par ostas tēmu, tas arī diktē saturu. Budžeta ietvaros arī dalībnieku skaits nevar būt bezgalīgs.”
Liepājas 29. plenēra “Pilsēta un jūra” dalībnieki ir septiņi: Maruta Pļavniece, Ginta Stavrovska, Jānis Judins, rīdzinieks Einārs Kvilis, ventspilnieks Dzintars Adienis, pats mākslas salona “Ludviķis” saimnieks A. Kleins un Vilnis Bulavs, kurš ir piedalījies visos 29 plenēros.
Izstādē “Pilsēta un jūra” A. Kleina darbu ir vairāk, jo gleznot devies kopā ar katru no māksliniekiem atsevišķi. Par to, kā tas notika, vēsta fotogrāfijas, kas arī izliktas apskatei.
“Tā ka melots nav, bildēs viss ir redzams,” smaidot atzīmēja plenērists. Tomēr ne tikai gala rezultāts – pati glezna – ir ieguvums.
Vēl ir neredzamās vērtības, mākslinieku pienesums pilsētai. “Es stāvēju uz Tramvajtilta pusi dienas. Forši bija! Man ļoti patīk skatītāju reakcija. Cilvēki bija priecīgi.
Domāju, ka tramvaja vadītājiem šo četru stundu laikā bija redzams, kā bilde pamazām attīstās.
Luksofors turpat, bija jāpietur, tādēļ, domāju, ka noteikti redzēja. Tas jau pilsētai neko nemaksā, bet ir tomēr kaut kas īpašs.”
Par nākotni runājot, 30. plenēru A. Kleins vēl gribētu uztaisīt, bet tad gan esot jābeidz.
“Lieta tāda, ka koks deg ne tikai no diviem galiem, bet no četriem stūriem. Plenēram glezniecībā ir vajadzīga pateicīga vide klasiskajā izpratnē. Tas nāk pamatā no impresionistiem. Bet vide Liepājā ir stipri mainījusies.
Vēsturisko ēku ir mazāk. Sarūsējušie lielie kuģi – tur bija, ko izgleznoties. Bet nu kuģu teju vairs nav. Kādas agrāk bija ieliņas!”
nožēlu pauž A. Kleins.
Līdz ar to – grozies, kā un kur gribi, kur piesiet acu nav. Un, ja nav vides, kas tevi “ievelk”, arī plenēristi iet mazumā.
Izstāde “Pilsēta un jūra” būs aplūkojama līdz pat Ziemassvētkiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.