1. oktobrī stājās spēkā jauna parādu piedziņas kārtība – daļai parādnieku nu maciņā paliks vairāk naudas, taču citiem būs jārēķinās, ka saglabājamais minimums būtiski saruks.

Alimentu nemaksātāji uzelpos brīvāk

Ar likuma grozījumiem noteikts, ka, ieturot līdzekļus parādu segšanai, parādniekam saglabās darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas (šobrīd 700 eiro) un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu – līdzekļus 15% apmērā no minimālās algas, bet ne vairāk kā 50% kopā.

Turpmāk ieturējumi 30% apmērā (ja tas ir viens parāds) un 40% (ja tie ir divi un vairāk parādi) tiks aprēķināti no starpības starp neto ienākumu un parādniekam saglabājamām summām, nevis no kopējās neto ienākuma summas, kā tas bija līdz šim.

Attiecīgi ieturamās summas apmērs samazināsies.

Īpaši bargs iepriekšējais regulējums bija, piemēram, alimentu nemaksātājiem, proti, ja tiek piedzīti uzturlīdzekļi nepilngadīga bērna uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda labā.

Šādos gadījumos ieturējumus veica no visiem parādnieka ienākumiem, saglabājot vien 50% no minimālās darba algas un 15% no tās par katru apgādībā reģistrēto bērnu.

Piemēram, ja uzturlīdzekļu parādnieks saņem 1000 eiro algu “uz rokas” jeb neto un viņa apgādībā reģistrēts viens nepilngadīgs bērns, tad iepriekš viņam saglabāja tikai 455 eiro, ieturēja 545 eiro.

No 1. oktobra parādniekam saglabās 836,50 eiro, ieturēs 163,50 eiro (ieturējumu samazinājums no 545 eiro uz 163,50 eiro), informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome (LZTIP).

“Mēs redzam, kāda ir attieksme pret mātēm, bērniem un ģimeni daļā sabiedrības. Tie ir 42 tūkstoši alimentu nemaksātāju, 52 miljoni eiro ik gadu no valsts budžeta Uzturlīdzekļu garantijas fondā un 500 miljoni eiro alimentu nemaksātāju uzkrātais parāds.

Aptuveni katrs desmitais Latvijas bērns saņem alimentus no valsts.

Tāpat aptuveni katrs desmitais no privātā sektorā strādājošiem ir alimentu nemaksātājs, tādējādi vairojot ēnu ekonomiku Latvijā. Viņi saņem algu aploksnēs, kamēr godīgie nodokļu maksātāji maksā alimentus viņu vietā.

Esošā sistēma nestrādāja, tādēļ ir jāmeklē jaunas pieejas, kā alimentu nemaksātājus atgriezt legālajā darba tirgū. Pēc jaunās sistēmas alimentu parādnieki saņems vairāk un būs vairāk motivēti iziet no ēnu ekonomikas.

Tas uzlabos gan uzturlīdzekļu maksāšanas kultūru un bērnu labklājību, gan darbaspēka pieejamību, gan nodokļu ieņēmumus. Atgriežot vien 10% no alimentu nemaksātājiem darba tirgū, valsts nodokļu ieņēmumos papildus iegūs 27 miljonus eiro,” izmaiņas skaidro Saeimas deputāte Linda Matisone (“Apvienotais saraksts”).

Ieturējums sarūk arī par citiem parādiem

Ieturējumi no parādnieka darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem samazinājušies arī citās piedziņas lietās.

Administratīvā soda piedziņas lietā parādniekam, kurš nopelna 1000 eiro algu “uz rokas”, līdz šim saglabāja vien 500 eiro, bet tikpat lielu summu ieturēja.

Pēc grozījumiem parādnieka maciņā paliks 836,50 eiro, ieturēs 163,50 eiro (ieturējumu samazinājums: no 500 eiro uz 163,50 eiro).

Tāpat nedaudz vairāk naudas maciņā būs neatmaksāta aizdevuma parādniekam.

Līdz izmaiņām viņam no 1000 eiro neto algas saglabāja 805 eiro, bet ieturēja 195 eiro. Tagad parādniekam saglabās 836,50 eiro, ieturēs 163,50 eiro (ieturējumu samazinājums: no 195 eiro uz 163,50 eiro).

LZTP min arī piemēru par divu parādu (uzturlīdzekļu un neatmaksāta aizdevuma) piedziņu no parādnieka 1000 eiro algas “uz rokas”, proti, iepriekš viņam saglabā 455 eiro, ieturēja 545 eiro.

Pēc grozījumiem parādniekam saglabās 782 eiro, ieturēs 218 eiro.

Jauna kārtība ir arī attiecībā par saimnieciskās darbības ienākumiem. Ieturējumiem no naudas, ko parādnieks saņem no saimnieciskās darbības, tiks piemēroti noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu.

Saimnieciskai darbībai jābūt reģistrētai Valsts ieņēmumu dienestā un jābūt parādnieka vienīgajam ienākumu avotam.

Tātad – ieturējumi turpmāk būs noteiktā procentuālā apmērā, bet ne 100% apmērā, kā tas bija līdz šim, norāda LZTIP.

Ja līdz grozījumiem parādnieks savas saimnieciskās darbības laikā saņēma 350 eiro, visa šīs summa tika apķīlāta un novirzīta parāda segšanai.

Savukārt tagad ieturējumi no šādas summas netiks veikti vispār, jo tā nepārsniedz parādniekam visos gadījumos minimālo saglabājamo līdzekļu summu.

Paredz lielus zaudējumus tirgotājiem

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) gan ceļ trauksmi – savā paziņojumā presei tā norāda, ka pēc likuma izmaiņām, kas paredz veikt ieturējumus no maznodrošinātajiem parādniekiem, uzņēmumos esot sākusies strauja darbinieku pāriešana bezdarbniekos, došanās uz ārzemēm vai pāreja ēnu ekonomikā.

“Ja līdz šim parādniekam, kas nav uzturlīdzekļu parādnieks, bija obligāti saglabājama minimālā alga, tad Civilprocesa likuma grozījumi paredz uz pusi samazināt šo parādniekam obligāti saglabājamo minimumu, garantēti saglabājot tikai pusi no minimālās algas, ar norādi, ka summa aprēķināma pēc nodokļu nomaksas, kas šobrīd sastāda aptuveni 275 eiro, tādā veidā pielīdzinot patērētājus noziedzniekiem, administratīvi sodītām personām un uzturlīdzekļu nemaksātājiem, un būtiski pasliktina šo cilvēku materiālo situāciju.

Atgādinām, ka, pēc Latvijas Bankas datiem, tikai par komunālajiem pakalpojumiem vien jāmaksā ap 375 eiro,”

atzīmē LTA.

Šāda likuma redakcija esot pretrunā ne tikai ar cilvēka pamattiesībām, bet arī ar Patērētāju kreditēšanas direktīvu, kas nosaka valsts pienākumu palīdzēt patērētājiem, kuri saskaras ar finansiālām grūtībām, un sniegt atbalstu parāda atmaksas jautājumos, ļaujot saglabāt pienācīgu dzīves līmeni un neaizskarot viņu cieņu.

Asociācija arī klāsta, šie grozījumi, kas uz pusi samazina simtiem tūkstošu parādniekam saglabājamo minimumu, attiecas uz visiem strādājošajiem, pensionāriem, invalīdiem, no kuriem netiek piedzīti uzturlīdzekļi, zaudējumi vai kompensācija par personisku aizskārumu, kura dēļ radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensācija par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu.

Nemotivēja pelnīt vairāk

Jautāta, vai LTA apgalvojums ir pamatots, L. Matisone atzīst – vienlaikus jaunais regulējums ir nežēlīgs pret tiem, kas godīgi saņem minimālo algu un kam ir patēriņu kredītu, komunālo maksājumu vai nodokļu parādi.

“Tā bija koalīcijas iniciatīva, un tāpēc mēs no “Apvienotā saraksta” puses raudzīsim, lai šeit necieš, piemēram, mazais bizness reģionos. Ja būs tādas pazīmes, mēs iesniegsim likuma grozījumus.”

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere savukārt skaidro, ka līdzšinējais tiesiskais regulējums nemotivēja cilvēkus, kas grimst parādos, oficiāli saņemt vairāk par minimālo algu.

“Tas veicināja cilvēku vēlmi atbalstīt ēnu ekonomiku, vēloties saņemt atalgojumu “aploksnē”.

Turpretī jaunais regulējums palīdzēs cilvēkiem izkļūt no šķietami bezcerīgas situācijas, ļaujot ilgākā laika periodā tikt vaļā no nospiedošajām parādsaistībām, kā arī legalizēt visus ienākumus.”

Zvērināts tiesu izpildītājs Juris Kalniņš vērtē, ka no likumdevēju puses jaunās parāda piedziņas normas šoreiz izklāstītas ļoti skaidri un saprotami, līdz ar to daudzus jautājumus jaunā kārtība vismaz pagaidām nav raisījusi.

“Jā, ja cilvēks visu laiku strādāja par minimālo algu vai mazāku, nekādus parādus neatmaksāja un uzskatīja, ka aizņemties, bet aizdevumu neatmaksāt ir forši, tad tagad gluži forši tas vairs nav.

Protams, tad jābēg uz Angliju lasīt sēnes, jo tur taču viss ir rožaini,”

viņš saka, norādot, ka diemžēl daļa parādnieku līdz šim bijusi kā “neaizskaramā kasta”, taču vienmēr jāņem vērā arī otras puses intereses.

“Nav jau tikai ļaunās bankas, kas aizdevušas naudu. Ir piedziņas kaitējumu kompensācijas krimināllietās, tie paši uzturlīdzekļi, kad vecāki neuztur savus bērnus, un tas tiek darīts no nodokļu maksātāju naudas. Ir komunālo maksājumu parādi, kad reāli cilvēks sēž uz kakla visai pārējai mājai utt.”

Palīdzību meklē novēloti

Artūrs Auziņš, jurists

Domāju, ka vairumā gadījumu cilvēki gluži vienkārši nevar, nevis negrib maksāt parādus, jo daudziem finansiālā situācija tiešām ir sarežģīta.

Nereti, kad situācija nonāk līdz parādu piedziņai, noskaidrojas, ka cilvēks pats tajā vainojams, jo vispār nav sekojis līdzi, kas ar viņa parādsaistību atmaksu notiek.

Man bija klients, pret kuru tiesu izpildītājiem bija nodotas 13 piedziņas lietas, un viņš nezināja, par ko tās ir.

Kā var nezināt, par ko izveidojies parāds, un kāpēc cilvēks, uzskatot, ka to ir atmaksājis, nerisina šo jautājumu tiesā?

Tikai tad, kad tiesas spriedums par parāda piedziņu stājies spēkā un to vairs pārsūdzēt nevar, cilvēks meklē juridisko palīdzību. Taču kā lai šādā situācijā palīdz, jo viss jau ir nokavēts!

Kad cilvēks nonācis parādu jūgā, glābiņš var būt fiziskās personas maksātnespēja, tomēr ne visiem tas ir pa kabatai.

Cik zinu, citās valstīs šī procedūra ir vieglāka, savukārt Latvijā tas prasa diezgan lielas izmaksas – jāmaksā maksātnespējas depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā, plus vēl valsts nodeva.

Ir bijušas situācijas, kad parādu dēļ cilvēks zaudē savu vienīgo īpašumu.

Tiesu izpildītājam īpašums jāpārdod izsolē, bet pirms tam jāpasūta īpašuma novērtējums. Vērtētāji, zinot, ka tiesu izpildītājam īpašums jāpārdod pēc iespējas ātrāk, īpašumu novērtē gandrīz uz pusi zemāk nekā tirgus vērtība.

Parādnieks zaudē daļu naudas, un reizēm pēc īpašuma pārdošanas viņam joprojām atlicis nenosegts parāds.

Ja cilvēks savlaicīgi meklētu juridisko palīdzību, tad īpašuma novērtējumu varētu apstrīdēt tiesā. Var pasūtīt savu novērtējumu, īpašumu pārdot dārgāk un atbrīvoties no visa parāda.

Diemžēl arī šādās situācijās parādnieki dažkārt attopas tikai tad, kad tiesa apstiprinājusi izsoles rezultātu.

Daudzi iedzīvotāji gluži vienkārši nezina savas tiesības vai arī paši ir kūtri, lai meklētu risinājumu.

Uzziņai

Summas, par kurām nevar vērst piedziņu:

> atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, vienreizēju pabalstu mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu;

> kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības;

> darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;

> sociālās palīdzības pabalstiem;

> bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem.

Avots: Civilprocesa likums

Es domāju tā: Vai ir nācies daudz aizņemties?

Dāvis Pūpols – studē un strādā:

– Nē, jo principā neaizņemos. Zinu, ka parāds būs jāatdod. Šādu sapratni man iedevuši vecāki. Jātērē tikai tas, ko pats esi nopelnījis. Neņemt svešu naudu, lai nav jāatdod savējā.

Vecāki mācījuši, lai tiktu pie lielāka pirkuma, vajadzīgā summa pašam jāsakrāj. Es labi apzinos, kam gribu un varu tērēt savu naudu, paša nopelnīto.

Evelīna Bartašus – mācās un strādā:

– Neaizņemos un neesmu to darījusi. Dzīvoju apdomīgi, taupīgi un sekoju līdzi saviem ieņēmumiem, izdevumiem. Domāju, vērtēju, plānoju, kā dzīvošu uz priekšu, un tā arī tērēju. Man izdodas.

Nebūs tā, ka visu savu naudu iztērēšu vienam pirkumam vai pirkšu kaut ko spontāni. To, kā apieties ar naudu, kā taupīt un tērēt, man iemācīja mamma.

Anastasija Vizina – liepājniece:

– Cenšos neaizņemties un tikt galā tikai saviem spēkiem. Tagad strādāju, lai varu samaksāt par studijām. Dažas reizes bijis, kad savam draugam paprasu vienu vai piecus eiro, bet pēc tam atdodu. Man tajā brīdī vajadzēja un pietrūka, ne jau viņam, tāpēc naudu atdodu.

Man ir princips nedzīvot uz citu rēķina. Tie cilvēki, kas visu laiku aizņemas, neprot krāt naudu un to atlikt, bet viņiem ļoti patīk tērēt.

Ivo – priekulnieks:

– Ir bijis. Dažādi iemesli rodas, piemēram, pietrūkst pudelei – tas tā jokam. Ja ir vajadzība, tad nevar to atlikt un jāaizņemas. Vienreiz ņēmu ātro kredītu, jo vajadzēja nopirkt svarīgu lietu. Atdot nebija grūti, jo es strādāju.

Uzskatu, ka ļoti muļķīgi aizņemties naudu, lai to tūlīt nodzertu vai nospēlētu spēļu automātos. Ja aizņemies nopietnai lietai, tas pavisam kas cits.

Tatjana – liepājniece:

– Bija tikai viena reize tālajos padomju gados, kad aizņēmos, lai varētu nopirkt šujmašīnu. Strādāju, un katru mēnesi atvilka no algas. Tas arī viss. Vairāk neesmu to darījusi.

Tagad man ir trūcīgās personas statuss un saņemu nelielu palīdzību. Jādzīvo ir, un dzīvoju ar to, kas man ir. Katram sava galva, domāšana, un, ja uzskata, ka nepietiek, tad ņem kredītus.